Mākslīgā dzīvība
Par tādas radīšanu paziņojuši ASV zinātnieki 2007.gada janvārī. Dž.Kreiga Ventera institūta zinātniekiem izdevies no pamatelementiem „uzbūvēt” nedaudz izmainītu baktērijas Mycoplasma genitalium genomu. Institūtā jau noris spraigs darbs pie nākamā soļa – genoma ievietošanas šūnā. Zinātnieki „apklusināja” baktērijas gēnu, kas ļauj inficēt cilvēku un pievienoja dažus jaunus DNS fragmentus.
Dzīvības radīšana sākās ar vairāku sīku genoma virkņu pasūtīšanu no ASV un Vācijas DNS sintēzes uzņēmumiem. Tos ievietoja kolibaktērijās, kur virknes pakāpeniski apvienojās un izveidoja apmēram ceturtdaļu baktērijas genoma. Lai pabeigtu darbu, apvienotos DNS fragmentus injicēja rauga baktērijās, kuras „salaboja” šķietami bojāto DNS, ļaujot zinātniekiem pabeigt jaunā genoma veidošanu.
Sintētiskā genoma izveidošana gan ir izcils tehnisks sasniegums, taču pati genoma veidošana tā arī palikusi noslēpumā tīta.
2010.gada maijā parādījās ziņa, ka Ventera komandai izdevies ievadīt sintezēto genomu līdzīgā šūnā. Pēc laika šī baktērija pavairojās miljoniem reižu, bet jaunās baktērijas darbināja sintezētā DNS.
Pētījumu veikšanai tika izvēlētas baktērijas, jo tām ir viena apaļā hromosoma – to vienkāršāk atkodēt.
