Mežaudžu bonitāte
Kokaudžu ražības noteikšana noteiktos augtenes apstākļos.
Koksnes krāja un pieaugums stipri svārstās atkarībā no audzes biezības u.c. faktoriem, tāpēc kokaudžu bonitātē izmanto vidējo augstumu vai virsaugstumu noteiktā (biežāk 100 gadu) kokaudzes vecumā.
Parasti nosaka 5 pamatbonitātes - labākā ir I, sliktākā - V. Vajadzības gadījumā tās papildina ar Ia (sliktāka par I) un Va bonitāti. Šī bonitātes skala mūsu dienās, kad dažādiem aprēķiniem izmanto datorus, nav parocīga. Racionals ir latviesu mežkopja E.Ostvalda ieteikums kokaudzes bonitēt 60 gadu vecumā, nodalot 3 m lielus vidējā augstuma intervālus. Skalu var neierobežoti paplašināt. Vienots bonitātes standarts vēl nav izstradāts. Vispārējās bonitātes skalās atšķir dižmežu un atvasāju, bet noteiktāka vērtēšana veicama pa koku sugām. Sekmīgai bonitātei nepieciešami nemainīgi augsnes apstākļi un vienvecuma audzes. Bonitējot dažāda vecuma audzes un jaunaudzes, tās salidzina ar vienkāršām audzēm līdzīgos apstākļos. ja augtene krasi mainās, lieto t.s. dinamisko bon itāti, kas raksturo atsevišķus augšanas gaitas posmus.
Bonitāte parasti saistīta ar augšanas gaitas tabulu izstrādi. Tās apraksta dažādu koku sugu tīraudžu taksācijas elementu maiņas laika gaitā. Tabulas ar audžu iedalījumu bon itātes ir galvenais palīglīdzeklis meža taksācijā un ierīcībā.
Saites.
Meži.
