Mitrenes, mitreņu virsdzimta
Mitreņu virsdzimta Oniscoidea, pieder vienādkājvēžu kārtai Isopoda.
Vienīgie Latvijā mītošie sauszemes vēžveidīgie, kas pielāgojušies dzīvei uz sauszemes, bet joprojām elpo ar žaunām.
Mitrenes ir Latvijā visbiežāk redzētais "vēzītis," jo sastopamas visos sauszemes biotopos, arī cilvēku mājokļos, malkas šķūņos un neskartākos, ēnainākos pagalma nostūros.
Vēsture. Sensenos laikos mitrenes dzīvojušas ūdenī, bet tagad pielāgojušās dzīvei uz sauszemes - mīt tur, kur ir liels gaisa mitrums. Mitreņu senči - vēžveidīgie organismi, savulaik dzīvojuši jūras dibenā. Atklātas mitreņu senču fosīlijas Īrijas teritorijā, turienes mitrenes dzīvojušas uz sauszemes jau pirms 450 miljoniem gadu.
Iespējams, tieši tāpēc vēl aizvien mitrenēm ir svarīgi dzīvot vietā, kur ir mitrums, lai spētu elpot, uztverot ūdens pilieniņus ar skābekli, kas ir gaisā.
Latvijā līdz šim droši konstatētas 20 mitreņu sugas, taču pasaulē lēš, ka to kopējais skaits ir no 5000-7000 sugām. Pie mums bieži sastopamās: Armadillidium pulchellum, Ligidum hypnorum, Trichoniscus pusillus, Oniscus asellus, Trachelipus rathkii, Porcellio spinicornis un parastā mitrene - P.scaber. Pēdējās 4 ir tās, kuras iespējams sastapt vannas istabā, tualetē, pagrabā vai siltumnīcā.
Apraksts. Mitrenei ir no bruņām veidots ķermeņa ārējais skelets, kas sastāv no 7 krūšu daļas plāksnēm, turklāt pie katras ir piestiprināts kāju pāris. Ķermeņa krāsojums parasti ir brūngani pelēcīgos toņos, kopā ir 14 kāju. Mitrenei vēders atrodas pakaļgalā un sastāv no sīkāka izmēra bruņu plāksnēm nekā krūšu daļā. Uz galvas tai ir raksturīgas divas īsas antenas jeb taustekļi.
Žaunām līdzīgie veidojumi mitrenei izskatās kā īpatnējas plāksnītes, kas piestiprinātas vēdera apakšpusē.
Mitrenēm ir nozīmīga loma augsnes barības ķēdēs un vielu apritē. Pārtiek no atmirušu augu atliekām. Mitrenes ir lieli palīgi komposta kaudzē, veicot atbildīgo pārstrādes darbu. Tās nepārnēsā cilvēku un mājdzīvnieku slimību ierosinātājus. Sajūtot briesmas dažas mitreņu sugas ātri skrien, citas savelkas bruņu lodītē līdzīgi ezim, lai pasargātu ķermeņa apakšpusē esošās žaunas.
Pašas mitenes ēd zirnekļi, simtkāji, arī ciršļi un vardes.
Mitrenes var izmantot arī, lai novērtētu smago metālu piesārņojumu vidē. Viņām piemīt spēja uzsūkt sevī un paciest smagos metālus, pašām no tā neciešot kaitējumu.
Dzīves ilgums ir 2-3 gadi. Mitrene kļūst par pieaugušu, kad tā no piedzimšanas brīža divkārt nomaina savas bruņas (ķermeņa ārējo cieto apvalku).
Izvēlētas par 2022.gada Latvijas gada bezmugurkaulnieku.
Saites.
Vienādkājvēžu kārta.
Vēžveidīgo apakštips.
