Aliens

Pieslēgties Reģistrācija

Pieslēgties

Lietotājvārds *
Parole *
Atcerēties

Izveidot profilu

Fields marked with an asterisk (*) are required.
Vārds *
Lietotājvārds *
Parole *
Parole pārbaudei *
E-pasts *
E-pasts pārbaudei *
Captcha *

Izdevniecība "Apvārsnis" piedāvā

Mizgrauži

Vaboles, mežu kaitēkļi.

Astoņzobu mizgrauzis. Ips typographus. Latvijā postošākais egļu audžu kaitnieks, arī visā Eiropā un Āzijas ziemeļu daļā. Nav sastopams Lielbritānijā, tomēr 2018.gadā tika uzieta pirmā to savairošanās vieta Kentas grāfistē. Ap 5 mm liela vabole ar 8 zobiem.
Viens no tiem kaitēkļiem,kas spējīgs uzbrukt dzīviem kokiem. Kamērkukaiņu populācijas ir mazas, tie vairojas kritušos kokos un celmos, bet visa viņu bioloģija virzīta uz to, lai pieveiktu dzīvu koku. Tieši lielākās un resnākās egles ir tās, ko kukainis meklē. Līdz ar to mizgrauzis ir bīstams egļu audzēm, kas ir vecākas par 50 gadiem.
Pēdējo gadu klimatiskajos apstākļos mizgrauži savairojušies Čehijā, Vācijā, Slovēnijā, Slovākijā, Polijā, Austrijā, nedaudz arī Zviedrijā. Latvijā lielas bažas par mizgraužu savairošanos bija 2018.gadā, kad 2017.gada plūdi Pededzes upes baseinā radīja labvēlīgu vidi laitniekam savairoties un 2019.gadā tas sasniedza maksimumu.
Vaboles izlido, kad vidējā gaisa temperatūra ir virs 20oC.
Mizgraužu "spēks" ir viņu skaitā. Viņiem vienviet jāsapulcējas vismaz 3-5 tūkstošiem. Ja klimatiskie apstākļi - stiprs vējš, vēss laiks, neļauj tiem pulcēties un izlidot, tad viņu "spēks" mazinās.
Spēcīgas un staltas egles spēj pretoties kukaiņu uzbrukumam unvaboles var noslīkt egļu sveķos. Taču, ja kukaiņu skaits ir milzīgs, koku pretestība tiek pārvarēta. Eglēm uzbrūk tikai tēviņi, kurus piesaista skuju un mizu izdalītie terpēni. Tādēļ vairāku tūkstošu tēviņu noslīkšana sveķos populāciju neietekmē.
Lai samazinātu kaitējumu, līdz pavasarim no meža jāizved bojātie egļu koki, lai mizgrauzis nevarētu savairoties visvienkāršākajā veidā. Mizgrauži savairojas pēc vējgāzēm.

Augumā nelielais trijpirkstu dzenis barojas ar mizgraužiem. Viņa knābis ir tik mazs, ka tas nevar iekalties dziļi koksnē, bet barojas ar mizgraužu kāpuriem, kas dzīvo zem mizas. Putns kokus ar mirušu koksni apstrādā, ejot apkārt stumbram. Mizgraužu ligzdu konkrētajā teritorijā ir daudz, dzenis šādu vietu atrod un tad mēdz apmesties tur uz dzīvi pat uz vairākiem mēnešiem. dabiskā mežā ir dažādu paaudžu koki, tāpēc pilnībā audzi mizgrauzis nevar iznīcināt un, iespējams, ka ar šī kaitēkļa invāziju galā tiek putni.

Saites.
Vaboļu kārta.