Aliens

Makmurdo Sausās ielejas

No ledus brīvu ieleju virkne, atrodas Viktorijas zemē, uz rietumiem no Makmurdo šauruma. Ielejas, kuras to biotopu un klimata dēļ uzlūko par vieniem no ekstrēmākajiem tuksnešiem uz Zemes, ir lielākie no ledus brīvie zemes gabali Antarktīdā. Kopējā to platība gan nav liela - tās aizņem tikai 0,03% no Antarktīdas platības.

Šajā neviesmīlīgajā pasaulē valda mūžīgs aukstums un vējš, kas mēdz ieskrieties līdz pat 320 km/st. lielam ātrumam. Saule nekad nepaceļas augstu debesīs. Garas ēnas no kalniem stiepjas pāri ielejām. Ielejās, kurās nekas neaug, pat ne ķērpji, dominē trīs krāsas: zilas debesis, baltas kalnu virsotnes un brūnas iežu joslas.

Pēc tam, kad Fontēns 10 gadus šīs eksotiskās ielejas bija pētījis ar tradicionālajām metodēm, viņš nolēma savos pētījumos izmantot LiDAR tehnoloģijas. Skenēšanu veica ASV Valsts gaisa lāzerkartēšanas centra (The National Center for Airborne Laser Mapping) speciālisti, kuri 2015.gada februāri ar lāzera skeneri aprīkotā lidmašīnā pārlidoja virs Makmurdo ielejām.

Sauso ieleju LiDAR kartes gan neatklāja zudušu civilizāciju noslēpumus, bet iegūtie dati, iespējams, var ļaut zinātniekiem ielūkoties nākotnē. Ģeologam radušās aizdomas, ka ieleju pamatne grimst. Lai rastu apstiprinājumu savām aizdomām, viņš vēlās salīdzināt jaunākos LiDAR mērījumu datus ar NASA 2001.gadā, izmantojot šo pašu tehnoloģiju, savāktajiem datiem. Lielākā daļa no Antarktīdas ledus ir palikusi no pēdējā ledus laikmeta, kas beidzies pirms apmēram 10 000 gadiem. Antarktīdas ledum sarūkot, radušās izstieptas ledus ielejas. Ar laiku ledus pārklājās ar nogulumiežiem, akmeņiem un smiltīm, skaidro Fontēns. Ja kāds šodien staigātu pa šīm ielejām, viņš pat nenojaustu par ledus esamību zem kājām. Fontēna vērīgais skatiens, desmit gadus pētot šīs ielejas, pievērsās pirms tūkstošiem gadu apglabātājam apakšzemes ledum. Viņš ievēroja, ka tajā notiek pārmaiņas. Gadu no gada ģeologs novēroja, kā upe, līdzīgi nazim, „izgriež” zem nogulumiežu slāņa esošo ledu. Tā ir pazīme, ka apraktie ledus slāņi kūst, viņš paskaidroja.

Tagad Fontēns vēlās noskaidrot, kas izraisa ledus kušanu zem nogulumiežu kārtas un no tā izrietošo ieleju pamatnes iegrimšanu. Zinātnieks ir pārliecināts, ka šiem procesiem nav nekāda sakara ar globālo sasilšanu. Patiesībā pēdējo desmitgažu laikā temperatūra ielejās pat pazeminājusies. Ģeologs prognozē, ka gadījumā, ja virsmas temperatūra pieaugtu, ieleju iegrimšanas process varētu notikt vēl straujākos tempos. LiDAR aparatūras izmantošana izmaiņu mērīšanā, neatkarīgi no to cēloņiem, varētu palīdzēt zinātniekam turpmāk paredzēt, kā ielejas reaģēs uz sasilšanu.

Raksti.
Ar lāzeru meklējot senu civilizāciju liecības un pētot citas pasaules.

Saites.
Viktorijas zeme.
Tuksneši.