Murmanska
- Detaļas
- Publicēts 29 maijs 2020
- 1516 skatījumi
Pilsēta Krievijas Eiropas daļas ziemeļos, Murmanskas apgabala administratīvais centrs.
Vēsture. 1918.gada 6.martā tikai trīs dienas pēc Brestas miera noslēgšanas (ar ko Antante bija visai neapmierināta) Murmanskā izsēdās britu karaspēks - tiesa gan, tikai divas rotas. Drīzumā briti ieņēma arī Arhangeļsku un pārtrauca satiksmi par Murmanskas dzelzceļu. Angļi pievērsa uzmanību reģionā esošajiem "sarkanajiem" somiem, kas bija pamukuši no Somijas pēc sakāves pilsoņu karā, un nolēma no tiem formēt kaujas vienību - tā ieguva Murmanskas leģiona nosaukumu. Par leģiona komandieri tika iecelts pazīstams somu strādnieku kustības līderis Verners Lehtimjaki, kuram piešķīra britu armijas pulkveža dienesta pakāpi.
Dotā gadījumā angļus ne īpaši interesēja ideoloģija. Leģiona formēšana sākās 1918.gada jūnijā, tajā tika iesaukti 1500 cilvēki, pārsvarā somu sarkanarmieši. Vēlāk karavīru skaits leģionā samazinājās līdz 1200, viņiem visiem bija britu ieroči un apģērbs.
Leģions piedalījās kaujās pret somu vienībām Petsamas rajonā Ziemeļkarēlijā, uz rieteņiem no Murmanskas. Pēc britu evakuācija sno ziemeļiem leģionāri netika pamesti, bet gan izvesti uz Lielbritāniju. Liela daļa no tiem vēlāk atgriezās dzimtenē un somu varas iestādes tos neaiztika. To esot panākuši briti. Daži no sarkansomiem gan nolēma neriskēt un devās uz Kanādu. Bet kādi trīs desmiti palika Padomju Krievijā, kur pievienojās partizāņiem un karoja pret "baltajiem."
Murmanska II Pasaules kara laikā. Hitlers plānpja ātri sagrābt Murmansku kā vienīgo neaizsalstošo krievu ostu ziemeļos un izmantot tās pārkraušanas un kuģu remontu jaudas savā labā. Tomēr Ziemeļu fronte pēc būtības bija vienīgā, kur Sarkanajai Armijai izdevās apturēt vērmahta virzību valsts iekšienē. Tomēr pirmajās kara nedēļās Murmanskas krišana vācu rokās bija pavisam reāla. Eduarda Ditla komandētais vācu kalnu korpuss "Norvēģija" pārgāja uzbrukumā 29.jūnijā.un tā galamērķis bija Murmanska - svarīga osta. Krieviem ar lielām pūlēm pēc divām nedēļām izdevās vācu kalnu jēgeru uzbrukumu apturēt.
Tomēr šāds nestabils stāvoklis nevienu neapmierināja, Murmanska joprojām bija briesmās, jo vācieši katru brīdi varēja atsākt uzbrukumu. Tādēļ krievi izstrādāja visai pārdrošu plānu ar desanta operāciju - tā radītu draudus vācu komunikācijām, kas uzbrukuma rezultātā bija sagrābuši placdarmu Rieteņu Licas (Западная Лица) austreņu krastā. Tādēļ 6.-7.jūnijā krievi veica divas desanta operācijas Lielā Rieteņu Lica (Большая Западная Лица) līča krastos. Pirmais desants bija vairāk veiksmīgs, otrais - mazāk. Tomēr vācieši patiesi saspringa. Kaut gan abos gadījumos desanti bija nelieli - pa bataljonam, tomēr parādīja, ka draudi vācu komunikācijām var būt reāli.
14.jūlijā sākās pamata operācija - Lielā Rieteņu Lica līča krastā izsēdās padomju desants - 14.strēlnieku divīzijas 325.strēlnieku pulks un jūras kajnieku bataljons. Tātad līča austreņu krastā atradās vācu placdarms, bet rieteņu - padomju. Nu vācu komandieri patiesi satraucās un pie krievu placdarma sāka savikt papildspēkus. Vācieši vairākas reizes mēģināja ietriekt desantniekus līcī, bet nesekmīgi. Kaujas turpinājās 3 nedēļas un augusta sākumā desantnieki tika evakuēti. Tomēr savu uzdevumu viņi izpildīja - vācu uzbrukums Murmanskai tika izjaukts. Pirmajā kara gadā tā bija viena no veiksmīgākajām Sarkanās Armijas operācijām.
Tā arī Hitleram neizdevās ieņemt Murmansku, tādēļ viņš deva pavēli to bombardēt un iznīcināt no gaisa. Tā bija spēcīgākā un ilgstošākā vācu bombardēšana Austreņu frontē visa kara gaitā.
Saites.
Murmanskas apgabals.
