Muavijs I (661.-680.g.)
Muavijs ibn Abu Sufiāns.
Arābu kalīfs no 661. līdz 680.gadam, Omeijādu dinastijas dibinātājs.
Radniecība. Nāca no kureišītu cilts.
Tēvs – Abu Sufiāns, kādreizējais nesamierināmais Muhameda pretinieks.
Dēls – Jazīds, nākamais kalīfs.
Dzīvesgājums. Piektais arābu kalīfs, un pirmais Omeijādu dinastijas kalīfs.
Pirms kāpšanas tronī no 639.gada bija Sīrijas vietvaldis un Damaskas pārvaldnieks. Pēc tēva nāves 650.gadā kļuva par sava klana galvu.
Cīņa par varu pret kalīfu Ali. Damaskas vietvaldis Muavija ibn Abu Sufiāns joprojām pieprasīja sodīt kalīfa Osmana slepkavas, savāca karapulku un uzbruka Ali pozīcijām Irākā. 657.gadā 3 dienu kaujā satikās pretinieku armijas pie Sifinas Eifratas augštecē. Kauja beidzās ar niču, puses sēdās pie sarunu galda. Karavadonis Amrs ibn al Ass (slavenais Ēģiptes iekarotājs) sarunās it kā guva pārsvaru, tomēr galu galā arī no tām nekas neiznāca. Muavija paturēja varu Sīrijā, bet Ali palika par kalīfu, lai arī viņa vara ļodzījās.
Atgriezies Damaskā 658.gadā, Muavija nostiprināja savu varu Sīrijā un Jeruzālemē pasludināja sevi par kalīfu. Pret to gan iebilda Ali, taču kam nopietnākam tam nepietika spēku.
660.gadā Muavija stājās pirmā musulmaņu Konstantinopoles karagājiena galvgalī. Tas gan beidzās bez sekmēm.
Kāpšana tronī. Pēc kalifa Ali ibn Abu Taliba nogalēšanas Kufā 661.gadā par jauno kalīfu tika izvirzīts Hasans (Ali vecākais dēls un Muhameda mazdēls). Pašpasludinātais kalīfs Muavija atteicās atzīt Hasanu par kalīfu. Hasans nebija spējīgs uzvarēt militārā konfrontācijā un atteicās no titula par labu Muavijam, kurš līdz ar to tai pašā 661.gadā kļuva par neapstrīdamu kalifāta galvu. Līdz ar to kalifāts beidzot atkal kļuva vienots un beidzās pirmā fitna (musulmaņu brāļu karš).
Iekšpolitika. 661.gadā uzreiz pēc kļūšanas par kalīfu Muavija nozīmēja Ali dēlam Hasanam bagātīgu kompensāciju par atkāpšanos no varas.
Visa valdīšana turpmāko laiku norisa no Damaskas, kas bija Omeijādu kalifāta galvaspilsēta. Būdams visai talantīgs administrators un karavadonis, Muavija nostiprināja islāmu un vienoja impēriju visā tās teritorijā.
Savā darbībā valdīšanas sākumposmā tāpat kā Taisnajo kalifu laikos konsultējās ar vecajo padomi (šuru) – pravieša līdzgaitniekiem un dēliem. Tā kā arābi nevēlējās ieņemt valsts amatus (izņemot pašus augstākos), tad Muavijs ap sevi bija pulcējis nearābiskas izcelsmes kalifāta pārvaldītājus. Tā piemēram, karošanas vajadzībām viņš sapulcēja sīriešus, kas kalifa nāves brīdī jau veidoja ko līdzīgu pils gvardei.
Ar lielu uzmanību piešķīra amatus dažādiem arābu grupējumiem, sekoja lai nenotiktu nekādu reliģisku ķīviņu. Tomēr tālākā valdīšanas laikā viņš varu padarīja daudz dinastiskāku. Apņēmīgi ieviesa valsts pārvaldē dinastisko principu – nodrošināja ar amatiem un stāvokli sava klana locekļus. Turpināja tradīciju nepiešķirt iekarotajās valstīs zemes saviem karotājiem. Nepraktizēja iekaroto tautu pievēršanu islāmam.
662.gadā atzina Zijādu ibn Abu Abihi par Abu Sufiāna dēlu (laikam bija kādas šaubas?) un ielika to par Irākas pārvaldnieku. Zijāds iekārtojās Basrā un valdīja no turienes Muavija vārdā 13 gadu.
680.gadā pretenzijas uz kalīfa troni pieteica Ali otrais dēls Huseins, bet mira „mocekļa nāvē” Kerbelas ielejā.
Ārpolitika. Skaitliski palielināja savu armiju, ņēma karotājos arī nearābus (sīriešus). Rīkoja iekarošanas karus un pievienoja jaunas teritorijas austreņos un Ziemeļāfrikā. Organizēja karagājienus uz Anatoliju.
663.gadā Muavija aktivizēja uzbrukumus Anatolijai un bizantiešu flotei.
663.gadā austreņos arābi regulāri sāka šķērsot Oksas (Amudarjas) upi un sirot Transoksānijā, kas pamazām tika iekarota.
669.gadā kalifs Muavija otro reizi sūtīja armiju Konstantinopoles ieņemšanai, taču atkal nesekmīgi. 670.gadā arābu armija trešo reizi aplenca Konstantinopoli. Šoreiz arābu flote cauri Dardaneļu jūras šaurumam nonāca Marmora jūrā un, iespējams, arābi pirmo reizi izsēdās Eiropā. Tomēr aplenkums atkal nesekmējās un kalifs Muavija atkal atsauca karaspēku.
670.gadā arābi nostiprinājās Horasanā (ZA Irānā) un dibināja garnizonu Mervā (Turkmēnijā).
Valdīšanas beigās 678.gadā pēc arābu flotes sakāves pie Sulajūmas noslēdza mieru ar Bizantiju, un tas turpinājās 30 gadus.
Nāve. Muavijs nomira 680.gadā
Saites.
Arābu kalīfi (~570.-1924.g.).
