Marks (I gs.), evaņģēlists
Apustuļa Pētera skolnieks un draugs, tulks un sekretārs, senākā kanoniskā evaņģēlija autors. Gnostiķis, kā jau visi pirmkristieši.
Radniecība. Barnaba brālēns.
Esot pierakstījis Pētera sprediķu saturu. Vissenākā sinoptiskā evaņģēlija autors, savu sacerējumu radīja vismaz 40 gadu pēc Kristus nāves pie krusta.
45.gadā ieradās Aleksandrijā, un saka sludināt Jēzus mācību.
Agrīno kristiešu autors Papijs par evaņģēlistu Marku raksta: "Marks, bijušais Pētera tolmač (krievu val.), pierakstīja, tā kā atcerējās precīzi, lai arī ne pēc kārtas, visu, ko runāja un darīja Jēzus, jo viņš gan pats nedzirdēja un nepavadīja Kungu, bet dzirdēja un pavadīja viņš, kā teikts, Pēteri, kas sludināja, pielāgojoties apstākļiem, un viņa nolūks nebija pareizā kārtībā pārstāstīt visas Kunga sarunas, tā ka Marku nedrīkst vainot, ja viņš pierakstījis dažas lietas tā, kā iegaumējis; viņš rūpējās tikai par to, lai nekas netiktu aizmirsts un neizmainīt no tā, ko dzirdējis."
Ikonogrāfijā tiek attēlots kā lauva vai kopā ar lauvu.
Darbi.
Marka evaņģēlijs. Tiek uzskatīts par vecāko, jo esot pabeigts jau I gs. 60. gados. 50.–60.gadam apgalvo sarakstītu Harnaks, no 58.–65.gadam – T.V.Mansons, no 80.–100. gadam – Verners Džordžs Kumels. Iespējams, ka Jēzus ciešanu apraksts ir pat no I gs.30.gadiem (teologu viedoklis).
Aplūkojamie objekti.
Sv.Marka kapene. 392.gadā tādu min Libānijs.
Nospiedums kultūrā.
Venēcijas aizbildnis. Tajā ir Sv.Marka laukums.
Saites.
Evaņģēlisti.
Marka evaņģēlijs.