Muhameds Ali (1896.-1909.g.), Persijas šahs
Kadžāru dinastijas Persijas šahs no 1896.līdz 1909.gadam.
Dzīvesgājums. 1901.gadā Persijā uzgāja naftu, un tā kļuva par pirmo Tuvo Austrumu valsti ar rietumu naftas koncesiju. Anglis Viljams Nokss d’Arsī noslēdza ar šahu vienošanos uz 60 gadiem. Ap to laiku nafta sāka izspiest no kurināmā tirgus akmeņogles, tādēļ Arsī gatavojās jaunu koncesiju izcīņai.
Kadžāru dinastijas absolūtisms Persijā daudziem ir apnicis, tādēļ "progresisti" uzspieda šaham "konstitucionālo revolūciju," kas norisinājās 1905.gadā un bija vērsta pret Kadžāru dinastiju. Šī konstitūcija, kuru atbalstīja vairums šiītu mullu, paredzēja nacionālās asamblejas (medžlisa) dibināšanu. Medžlisa locekļi daļēji tika ievēlēti, bet daļēji - iecelti. Medžlisa funkcija bija dot šaham politiskus padomus un nodarboties ar likumdošanu.
Tomēr Konstitūcijas revolūcija izraisīja pilsoņu karu.
1907.gadā tronī kāpa Muhameds Alīšahs, kas zvērēja, ka ievēros 1906.gada konstitūcijas noteikumus. Tomēr pēc gada Alīšahs ar viņam uzticamā karaspēka palīdzību veica valsts apvērsumu un sāka valdīt vienpersoniski, precīzāk - mēģināja valdīt. Tai pat gadā, kad Alīšahs veica apvērsumu, Krievija un Anglija noslēdza vienošanos, kas Persiju sadalīja ietekmes zonās: ziemeļu daļa krieviem, bet dienvidu - angļiem. Tas tika izdarīts, lai mazinātu Persijā augošo Vācijas impērijas ietekmi. Formāli vienošanās darbība neattiecās uz Persijas centrālo daļu.
1907.gadā Lielbritānija un Krievija iebruka Persijā ar mērķi atjaunot šaha Muhameda Ali autoritāro valdīšanu. Tika apturēta 1906.gada konstitūcijas darbība un abu lielvalstu starpā tika sadalītas interešu sfēras sakarā ar naftas iegulām Persijā.
1908.gadā sākās sacelšanās pret Muhamedu Alīšahu, kas pats nespēja tikt galā ar dumpinieku vienībām. Jau nākamajā gadā viņš atteicās no troņa par labu savam 11 gadu vecajam dēlam. Alīšahs patvērās Krievijas diplomātiskajā misijā, no kurienes pēc tam izbrauca uz Krieviju.
Saites.
Persijas ķēniņi.
