Mahajanas divpadsmit vārti, fragments
Nagardžuna (ap 150.–250.g. Nalandas universitātē), fragments no „Mahajanas divpadsmit vārtiem.”
Imanta Kores tulkojums.
... Kā rakstīts rakstos, atkailinātais Tirtika jautāja Budam: „Vai ciešanas radījušas sevi pašas?” Buda saglabājot klusēšanu, neatbildēja. „Godājamais! Ja ciešanas nerada sevi pašas, vai tās ir cita radītas?” Buda atkal neatbildēja.
„Godājamais! Vai tad tās nav radījušas gan sevi pašas, gan cita radītas?” Buda atkal klusēja. „Godājamais! Tad tās nav nekāda iemesla radītas?” Buda atkal neatbildēja. Un tā, pa cik Buda neatbildēja uz šiem četriem jautājumiem, mums jāatzīst, ka ciešanas ir tukšas.
Jautājums: Rakstos Budas mācība nevēsta par to, ka ciešanas ir tukšas, bet viņš tā rīkojās ar mērķi glābt jūtošās būtnes.
Atbilde: Tritaka saka, ka cilvēks – ciešanu iemesls. Tie, kuri tic esības reālajai eksistencei, saka, ka esība radījusi labo un ļauno. Esība ir nesaduļķota un tīra, tai nepiemīt ciešanas un rūpes. Tas, kas iepazīst un saprot, ir esība. Tā rada labo, ļauno, ciešanas un laimi un iemiesojas dažādās formās. Tā kā viņiem piemīt maldīga uztvere un jautā Budam: „Vai ciešanas radījušas pašas sevi?”, Buda neatbild. Patiesībā ciešanas nav esības radītas.
Ja esība ir ciešanu iemesls, ciešanas rodas pateicoties esībai. Tad esība būtu nepastāvīga. Kāpēc? Ja lietas ir būtības iemesls un rodas no iemesla, tās ir nepastāvīgas. Ja esība nepastāvīga, laba un ļauna augļi un sekas izgaistu. Brahmaņu darbības izmantošana labas svētības iegūšanai būtu tāpat tukša.
Ja esība ir ciešanu iemesls, nav iespējama atbrīvošanās. Kāpēc? Ja esība rada ciešanas, bez ciešanām nebūtu esības, kura ir ciešanu radītāja; ja nav patības, kas sasniedz atbrīvošanos? Ja ciešanas var būt radītas bez esības, tad ciešanas būs pat pēc atbrīvošanās un nebūs atbrīvošanās. Bet patiesībā atbrīvošanās ir. Tāpēc
neattaisnojas, ka ciešanas radījušas pašas sevi.
Ciešanas nav arī cita radītas. Ja ciešanas ir atsevišķi, kā var būt cita esība, kas rada ciešanas, un nodod tās saņēmējam?
Tālāk, „ciešanas ir cita radītas” var nozīmēt, ka tās ir Dieva radītas. Kāds, pieturēdamies šādam neortodoksālam skatu punktam, uzdeva Budam jautājumu. Un Buda neatbildēja. Kāpēc? Patiesībā tās nav Dieva radītas. Kāpēc? Tāpēc, ka (dievs un ciešanas) ir pretstati pēc dabas. Teliņš, govs dzemdināts joprojām ir govs. Ja radības ir Dieva radītas, tiem jābūt Dievam līdzīgiem. Jo tie ir Dieva dēli.
Tālāk, ja Dievs būtu radījis visas dzīvās būtnes, Viņš nebūtu tām devis ciešanas.
Tāpēc nevajag teikt, ka Dievs radījis ciešanas.
Jautājums: Visas dzīvās būtnes ir radījis Dievs, ciešanas un laime tāpat ir Dieva dotas. Bet būtnes nezin laimes iemeslus, un sekojoši, Dievs dod tiem ciešanas.
Atbilde: Ja visas dzīvās būtnes – Dieva dēli, Viņam nevajadzētu izmantot laimi, lai slēptu ciešanas, un nevajadzētu sniegt tiem ciešanas.
Tiem, kuri pielūdz Dievu, nevajadzētu izjust ciešanas, bet vajadzētu just laimi.
Bet tas patiesībā nav. Viņi darbojas paši par sevi, un izjūt ciešanas un laimi, un saņem pienācīgo atbilstoši cēloņu – seku nosacījumiem. Viss tas nav Dieva radīts.
Tālāk, ja Dievs ir eksistējošs pats sevī, Viņš ne pēc kā nejustu nepieciešamību. Ja Viņš justu vajadzību pēc kā, Viņu nevarētu saukt par neatkarīgi eksistējošu sevī.
Ja Viņš nejustu ne pēc kā vajadzību, kāpēc Viņš, kā mazs puisēns, kas spēlējas, veicis izmaiņas, radīdams radības?
Tālāk, ja Dievs radījis visas dzīvās būtnes, kas radījis Viņu? Tas, ka Dievs radījis Sevi, nevar būt īsts, pa cik nekas nevar radīt pats sevi. Ja Viņš būtu cita radītāja radīts, Viņš nebūtu pašeksistējošs.
Tālāk, ja Dievs – (visuvarens) radītājs, tad viņa radīšanas procesam nebūtu šķēršļu, Viņš varētu radīt vienā mirklī. Bet raksti stāsta par Dievu: Dievs sagribēja radīt visas radības. Viņš praktizēja atšķirīgus askētiskus varoņdarbus, un tad radīja visus lienošos kukaiņus. No jauna Viņš praktizēja askētiskos varoņdarbus un radīja visus lidojošos putnus. No jauna viņš praktizēja askētiskos varoņdarbus, un radīja cilvēkus un devas. Ja tieši askētisko varoņdarbu rezultātā vispirms tika radīti lienošie kukaiņi, tad lidojošie putni, un pēcāk cilvēki un devas, mums jāatzīst, ka dzīvās radības radušās no cēloņu sakarības karmas, nevis no Dieva, kurš praktizējis askētiskos varoņdarbus.
Tālāk, ja Dievs – visu radību radītājs, kur Viņš tās radījis? Vai šī vieta ir tikusi Viņa radīta? Vai šī vieta ir kā cita radīta? Ja šī ir Dieva radīta, tad kur viņš to radījis? Ja Viņš palicis kādā citā vietā, radot šo vietu, kas radījis to citu vietu? Tā izveidotos bezgalīgs regress. Ja tā ir kāda cita radīta, būtu divi Dievi, bet tas nevar būt patiesi. Tāpēc visas lietas Visumā nav Dieva radītas.
Tālāk, ja Dievs ir radītājs, kāpēc Viņam praktizēt askētiskos varoņdarbus, gluži kā Viņš lūdz un prasa kādu citu savas vēlēšanās izpildīšanai? Ja Viņam nepieciešams praktizēt askētisku dzīvi lai izprasītu kāda labvēlību, mums jāatzīst, ka Dievs nav eksistējošs sevī.
Tālāk, ja Dievs radījis visas lietas, lietām jābūt nosacītām no radības brīža, un nav jāizmainās. Zirgs – vienmēr zirgs, un cilvēks – vienmēr cilvēks. Bet tagad visas lietas izmainās atbilstoši karmai. Tāpēc mums jāatzīst, ka visas lietas nav Dieva radītas.
Tālāk, ja Dievs ir radītājs, nevajadzētu būt grēcīgumam un svētībai, pa cik labs un ļauns, skaistums un neglītums – viss Dieva radīts. Bet patiesībā ir grēcīgums un svētība. Tāpēc viss nav Dieva radīts.
Tālāk, ja visas dzīvās būtnes nāk no Dieva, tām vajadzētu cienīt un mīlēt Viņu kā dēli mīl savu tēvu. Bet patiesībā tas tā nav; daži ienīst Dievu, daži Viņu mīl. Tāpēc mums jāatzīst, ka visas lietas nav Dieva radītas.
Tālāk, ja Dievs ir radītājs, kāpēc Viņš nav radījis cilvēku pilnīgi laimīgu vai pilnīgi nelaimīgu? Mums jāatzīst, ka Viņš darbojas ienaida un mīlestības robežās, sekojoši nav pašpietiekams. Tā kā Viņš nav pašpietiekams, visas lietas nav Viņa radītas.
Tālāk, ja Dievs ir radītājs, visas dzīvās būtnes neko nespētu darīt. Bet patiesībā katra dzīvā būtne prasmīgi kaut ko ir radījusi. Tāpēc mums jāatzīst, ka visas lietas nav Dieva radītas.
Tālāk, ja Dievs būtu radītājs, tad labais, ļaunais, ciešanas un laime rastos pat bez radījuma ( cilvēka ). Bet tas sagrautu pasaules principu. Askētiskās dzīves prakse un Brahmaņu darbība būtu veltīga. Bet tā tas nav. Tāpēc mēs atzīstam, ka visas lietas nav Dieva radītas.
Tālāk, ja Dievs ir dižens salīdzinot ar jūtošajām būtnēm atbilstoši cēloņsakarību nosacījumiem, tad visas laimes karmu (?) praktizējošās būtnes tāpat būtu dižas.
Kāpēc tiek pielūgts tikai Dievs? Ja Dievs būtu pašpietiekams bez cēloņsakarības nosacījumiem, tad visas jūtošās būtnes būtu pašpietiekamas. Bet patiesībā tā nav. Un tā, mums jāatzīst, ka visas lietas nav Dieva radītas. Ja Dievs radies no kā – cita, tas cits arī var būt radies vēl no kā – cita. Tad būtu bezgalīgs regress. Ja ir bezgalīgs regress, nevar būt iemesla.
Un tā, eksistē dažādi cēloņu nosacījumi, kas rada lietas. Tev jāatzīst, ka visas lietas nav Dieva radītas, un tāpat, ka Dievs neeksistē. Kad kāds, turēdamies pie neortodoksāla skatu punkta, jautāja Budam, vai ciešanas ir cita radītas, viņš neatbildēja.
Nevar būt taisnīgi, ka vienlaicīgi kas ir gan pats sevi radījis, gan kā cita radīts, tā, ka tas piesaista divas ilūzijas.
Cēloņu nosacījumu kombinācija rada visas lietas, tā, ka nekas nenotiek bez iemesla. Buda neatbildēja arī uz to.
(Jautājums:) Tāpēc raksti tikai atspēko četrus maldīgos uzskatus, un neapgalvo, ka ciešanas ir tukšas.
Atbilde: Kaut arī Buda apgalvo, ka cēloņu nosacījumu kombinācija rada ciešanas, atspēkot četrus maldīgos uzskatus – tas ir tas pats, kas teikt: ciešanas ir tukšas.
Ja ciešanas rodas no cēloņu nosacījumiem, tas nozīmē, ka ciešanas ir tukšas. Kāpēc?
Tāpēc, ka visam, kas radies no cēloņu nosacījumiem, nepiemīt sevī piemītoša eksistence. Viss, kam nav sevī piemītoša eksistence , ir tukšs.
Ja ciešanas ir tukšas, tev jāatzīst, ka radītās, neradītās un visas jūtošās būtnes ir tukšas...
Saites.
Nagardžūna ().
