Maiju metalurģija
Bieži nākas dzirdēt, ka maiji nav pazinuši metālu. Ar to parasti tiek domāts, ka viņiem nav bijis izturīgu metālu - vara, bronzas vai dzelzs - darbarīku. Tomēr gluži bez tiem nebūs iztikts vis, lai gan metāla darbarīki maiju sadzīvē tika ienākuši pavisam vēlu - XII un XIII gadsimtos. Maiji diez kā nepazina metālieguves un apstrādes mākslu. Nedaudzie atrastie zelta, sudraba un vara priekšmeti Jukatānā nokļuvuši maiņas-tirdzniecības ceļā.
Pa daļai tas tāpēc, ka kaļķainajā Jukatānā nebija metālieguves vietu.
Preklasiskais periods (2000.-300.g.pmē.). No šā laika posma vispār nav nekādu ziņu par metālu atradumiem.
Klasiskais periods (300.g.pmē.-900.g.mē.). No šī perioda metālu atradumu nav daudz, vairums to no Čičenicas Upurakas.
Kopanas kājiņas. Divas tumbaga (sakausējums no zelta un vara) statuetes kājiņas tika uzietas kādā upuru pienesumu kastē zemē Kopanā. Šis atradums saistītas ar kādu stēlu, ko paši maiji datējuši ar 782.gadu. Tomēr zinātnieki uzskata, ka metāla kausējuma kājiņas tomēr ieliktas kastē vēlāk.
Atradumi kopā ar "svina keramiku." Citi metālu atradumi gadījušies Gvatemalas kalnienē - Tahumulko un Nebahā, kā arī Motagvas upes ielejā pie Kirigvas. Šeit visi metālu atradumi bijuši kopā ar tā saukto "svina keramiku," kas bijusi raksturīga tolteku iebrukuma laikam X gs. beigās.
Atradumi Čičenicas Upurakā. No Čičenicas senpilsētas nāk vislielākais metāla artefaktu skaits. Te galvenokārt uzieti priekšmeti no zelta, vara, tumbagas un apzeltīta vara. Krietni retāk - bronzas un alvas. Priekšmeti - gludi un apstrādāti zelta diski, caurulītēs sarullētas metāla plāksnītes (tādas var apņemt dažādu priekšmetu, piemēram, vēdekļu, scepteru un šķēpa mešanas ierīču u.c., rokturus), sandales (īsti nesapratām, vai visas sandales ir no metāla, jebšu drīzāk tikai to detaļas), ausu rotājumi, piekariņi, diski un gredzeni, kausi, maskas, zvārgulīši bez sava gala (vienkārši, antropomorfi un zoomorfi, savītas stieples veidā), cilvēku un dzīvnieku figūriņas.
Pirmais Akas izsmēlējs Tompsons tādus atrada daudz.
Zelta priekšmetu bija simtiem: 20 zelta gredzeni, 21 zelta figūriņa (vardes, skorpioni u.c. dzīvnieki), brīnišķīga zelta maska (maskas acis aizvērtas, varbūt nāves maska), vairāk kā 100 zvaniņu (pirms iemešanas Akā tiem bija izrautas mēlītes. Indiāņi ticēja, ka lietas arī dzīvo, tamdēļ pirms upurēšanas tās "nogalināja"), 26 reljefos zelta diskus (uz tiem bija attēloti maiju dievi, cilvēku upurēšanas, kā tolteki ieņēma maiju pilsētas un pat jūras kauju epizodes). Visskaistākais zelta atradums bija kas līdzīgs kronim, rotātam ar divkāršu "Spalvainā pūķa" gredzenu, šo kroni Tompsons uzskatīja par vissmalkāko jebkad atrasto maiju zelta juvelierizstrādājumu.
Sudraba priekšmeti. Sudraba iegulu Jukatānā nav.
Vara priekšmeti. Vara iegulu Jukatānā nav.
Alvas priekšmeti. Pats mīklainākais – tika atrasti tīras alvas diski. Dabā alva tīrā veidā nepastāv, to var iegūt tikai sarežģītu metalurģisku procesu rezultātā. Alvas rūdas iegulu Cetrālamerikā nav. Interesanti, ka zinātnieki nez kādēļ izvairās pieminēt savos darbos.
Vairāki priekšmeti pagatavoti no zeltīta vara vai no vara sakausējumiem (tumbaga).
Bronzas priekšmeti. Šādu metalurģijas mākslu maiji nav pazinuši, toties bronza bija pazīstama Dienvidamerikā, piemēram, akmens bluķu skavas Olainantambā.
Upurakā uzieto metāla artefaktu izveidošanā izmantotas tādas metodes kā kalšana, liešana formās, metināšana, apzeltīšana, viena metāla pārklāšana ar otru, ciļņu kaldināšana (reljefu attēlu izklapēšana uz plānām metāla, šai gadījumā zelta, plāksnītēm).
Tiek uzskatīts, ka visi Upurakā uzietie priekšmeti nākuši no citām zemēm - galvenokārt no Panamas, Kostarikas, Meksikas kalnienes un no Mištekas apgabala (arī Meksikā). Mazākā mērā - no Gvatemalas un Hondurasas. Skaidrojums šo priekšmetu nonākšanai Čičenicā ir tāds, ka Upuraka bijusi tālu pazīstama kā svētceļojuma mērķis. Kā otrs aspekts - tirdzniecība. Taču, tā kā Upurakā atrasti arī daudzi bārdainu vīru attēli, tad iespējams, ka daudzi priekšmeti nākuši no lielas tālienes - pat no Vecās pasaules.
Vecākie no Upurakas priekšmetiem nav senāki par X gs. beigām, t.i. - tolteku iebrukuma laiku. Uz izklapētajiem reljefajiem zelta diskiem atainotas maiju un tolteku kauju un cilvēku upurēšanu ainas, pie kam kā uzvarētāji un upurētāji tēloti tolteki. Domājams, ka šie diski tika izgatavoti tepat Čičenicā. Nav zināms vai tādi zeltkaļi bija pašiem maijiem, jebšu tie gatavoti tolteku meistaru uzraudzībā. Pie tam tika izmantots ietirgoto zeltlietu materiāls - tās tika saplacinātas un tad reljefi izklapētas. Maiju hieroglifi un skaitļi, kas rotā diskus, tolaik jau bija zaudējuši savu nozīmi un tika izmantoti vien kā disku rotājumi.
Postklasiskais periods (900.-1628.g.). Par metālu izmantošanu šai maiju vēstures periodā neko neatradām. Skaidrs, ka visu šai jomā apgrieza kājām gaisā spāņu konkistadoru ierašanās XVI gs. sākumā.
Nav nekādu datu par dzelzs instrumentu klātesamību kādos maiju civilizācijas vēstures periodos. Tomēr pētnieki atzīmē, ka nelielas dzelzslietas, ja tādas būtu bijušas, visai ātri korodētu un iznīcinātos Jukatānas tropu mežu mitrajā klimatā.
Neliela piezīme. Mazais Zaļais literatūrā uzgāja vietas, kur minēti uzietie artefakti, kuros viens metāls pārklāts ar otru, piemēŗam, apzeltīts varšs. Vai varētu būt, ka senajiem Centrālamerikas meistariem būtu pazīstama galvanizācija? Katrā ziņā Vecajā pasaulē šo efektu patiesi pazina, par ko liecina Seleikijas baterijas. Bez tam vērīgie pētnieki galvanizācijas procesa attēlojumu esot saskatījuši arī kādā huakteku (vistālāk ziemeļos dzīvojošie maiji) amuleta zīmējumā. Tas, liekas, atrodams Halapas Arheoloģijas muzejā (Meksika, Verakrusas pavalsts).
Avoti.
Alberto Ruz, "El Pueblo Maya," Mehika, 1981.gads.
Saites:
Maiji.
