Mocarts, Volfgangs Amadejs (1756.-1791.g.)
Wolfgang Amadeus Mozart.
Austriešu komponists, brīvmūrnieks ložā „18 grādi” (summā tas ir no „666”).
Radniecība. Meitiņa nomira 6 gadu vecumā.
Jaunākais dēls - Francis Ksavers Mocarts. Strādāja par mūzikas skolotāju Ļvovā un citur Galīcijā no 1808. līdz 1838.gadam.
Dzīvesgājums. Bija arī brīvmūrnieks.
Zalcburgas periods. Mocarts tad bija pilnīgā tēva kontrolē, komponista radošais cietums.
Ir hipotēze, ka ticis noindēts nevis no Saljēri, bet gan no savas ložas biedriem un miris 1791.gadā, lai kļūtu par simbolisku stūrakmeni brīvmūrnieku lūgšanu namam, kuru atklāja Vīnē tajā pašā gadā.
Mocarts Prāgā. Mocarts savas dzīves laikā Prāgu apmeklējis trīs reizes un daudz laika pavadījis Bertramkas villā (tajā tagad iekārtots muzejs). Šis nams, tobrīd ārpilsētas rezidence, kopš XVII gs. vidus bija izcilās čehu dziedātājas Jozefas Dušekas un viņas vīra, klavierspēles pedagoga un komponista Franca Klāva Dušeka vasaras mājvieta. Dušeki, kurus pazina Mocarta tēvs, aicināja Volfgangu pie sevis ciemos, sniedza viņam komfortablu mājvietu un sirsnīgu draudzību. Ar šo pāri viņu saistīja arī brīvmūrniecība. Bertramkas villas idilliskajā gaisotnē, īsu brīdi pirms neaizmirstamās Prāgas pirmizrādes 1787.gada 29.oktobrī, viņš pabeidza savu šedevru – operu “Dons Žuans.”
Pēdējo reizi Mocarts apmeklēja Prāgu 1791. gadā, lai piedalītos “Dona Žuana” uzvedumā Nostica teātrī (Stavovské didivadlo), vienā no Eiropas skaistākajiem un vecākajiem teātriem, kuru 1783.gadā uzbūvēja grāfs Františeks Antonins Nostics, ar imperatora Jozefa II labvēlību un atbalstu.
Līdz XVIII gs. komponisti rakstīja mūziku pēc konkrēta pasūtījuma un tāds jēdziens kā "mūzikas tirgus" nepastāvēja. Viens no pirmajiem, kam radās ideja laist brīvā pardošanā savas mūzikas notis, bija Mocarts.
Mocarta nāve. 1791.gada 5. decembrī Vīnē, apmēram vienos no rīta, Mocarts mira 36 gadu vecumā. Viņam bija trešās šķiras, ne gluži ubaga bēres. Vīnieši tām nepievērsa uzmanību. Pēc pieticīgas reliģiskas ceremonijas Sv.Stefana katedrālē ap sešiem novakarē viņa zārku guldīja kopējā kapā līdz ar pieciem citiem zārkiem Sv.Marka kapsētā (ne iešūtu maisā un apbērtu ar kaļķi kā M.Formana filmā!). Nav zināms, vai bēres notika 6. vai 7. decembrī un kurš tajās piedalījās. Nezināma ir arī apbedījuma vieta, tolaik kapa plāksnes ļāva novietot pie kapsētas sienas, nevis uz kapa.
9 dienas pēc komponista nāves Prāgā pulcējās ap 4000 cilvēku, lai, pieminot Mocartu, 120 cilvēku orķestra izpildījumā noklausītos Antonio Rozeti 1776.gadā komponēto “Rekviēmu.”
Darbi.
„Burvju flauta.” Komponista pēdējā opera. Tajā viņš atspoguļo savus jaunos masoņa uzskatus sižetā un mūzikā. Tās libretu uzrakstījis Mocarta ložas biedrs Emanuels Šikaneders. Tajā parādīta iniciācija Izīdas kultā piramīdas iekšienē.
„Dons Žuans.”
40.simfonija solminorā. Viens no populārākajiem Eiropas klasicisma skaņdarbiem.
20.klavierkoncerts reminorā.
Aplūkojamie objekti.
Bertramkas villa Prāgā. Dušeku ģimenes māja, kurā savu Prāgas apmeklējumu laikā uzturējās Mocarts. Sienas tapsētas ar dārgiem audumiem, eksponātu vidū ir gravīras, rokraksti, mūzikas instrumenti, arī vēsturiskas afišas, kurās izsludināti koncerti ar Mocarta piedalīšanos. Vitrīnā apskatei izlikta Mocarta matu šķipsna.
Nospiedums civilizācijā.
„Amadejs.” Miloša Formana mākslas filma. 1984.gada Oskara laureāte.
Mocarta vārdā nosaukta Zalcburgas lidosta.
Interesanti! Zinātnieki izpētījuši, ka žurkām vislabāk no mūzikām patīk Mocarts.
Saites.
Austriešu mūzika.
