Mors, Tomass (1478.-1535.g.)
Britu valstsvīrs un renesanses laika rakstnieks.
Dzīvesgājums. Ieguvis labu izglītību un apguvis senās valodas. Iedams tēva pēdās kļuva par juristu.
Bija viens no augstākajiem Anglijas karalistes ierēdņiem.
Par visas tautas posta cēloni viņš uzskatīja privātīpašumu: „Kur ir privātīpašums, kur visu vērtē naudā, diez vai tur kādreiz būs iespējams pareizi un sekmīgi risināt valsts lietas.” Valdību viņš nosauca par tādu „bagātnieku sazvērestību, kuri rūpējas... par savu personisko izdevīgumu.”
Darbi.
„Zelta grāmata par vislabāko valsts iekārtu un par jauno salu Utopiju.” Izdota 1516.gadā. Grāmatā Mors asi nosodīja „iežogošanu” un asiņainos likumus pret trūcīgajiem. Grāmatā ceļotājs Rafaēls spilgti apraksta neeksistējošu zeme tālajā Utopijas salā. Tur cilvēki neekspluatē viens otru, nav ne bagāto, ne nabago. Visa sala ir ziedoša, visiem iedzīvotājiem jāstrādā – tie nodarbojas ar amatniecību, bet lauksaimniecībā strādā cits citu nomainīdami ik pa diviem gadiem. Lai gan Utopijas iedzīvotāji strādā tikai 6 stundas dienā, viņiem ir pārtikas pārpilnība, jo salā nav dīkdieņu un sliņķu. Salas iedzīvotāji saņem visu bez maksas no valsts noliktavām. Pusdienas viņi visi ēd kopīgi lielās un skaistās piļu zālēs. Brīvajā laikā iedzīvotāji nodarbojas ar sportu, zinātni un mākslu.
Utopijas iedzīvotājiem māju durvis ir atvērtas, jo te nebaidās no zādzībām. Lai cilvēkos nerastos mantkārība, viņi ik pa desmit gadiem apmainās ar mājām un visu iedzīvi. Utopijā nicina naudu. Ar dārgakmeņiem rotaļājas bērni, bet zelta ķēdes kaļ noziedzniekiem.
Utopijas iedzīvotāji ar cieņu izturas pret citām tautām. Karu uzskata par „patiesi zvērisku” nodarbošanos un karo tikai aizstāvēšanās pēc.
Tomas Mors šai grāmatā pirmo reizi aprakstīja taisnīgu nākotnes iekārtu, kas nebija realizējama.
Citāti no "Utopijas."
"(utopieši)... stāsta, ka sākumā tā nebija sala... (Senais valdnieks) Utops..., kas to iekaroja, ieviesa rupjo un necivilizāto iedzīvotāju vidū tik labu pārvaldi..., ka tagad viņi ir tālu priekšā visai citai cilvēcei;... (un tādēļ) tas lika atdalīt (izrokot kanālu) tos no kontinenta..."
"Salā ir piecdesmit četras pilsētas... Katras pilsētas likumi ir spēkā divdesmit jūdžu rādiusā ap to. (Tas nozīmē, ka tik tālu ap pilsētu utopieši ceļ savas lauku saimniecības, kas apgādā pilsētu.) Pilsētas iedzīvotāji pārmaiņus tiek sūtīti apkopt šīs saimniecības: ...katrā ģimenē ir ne mazāk par četrdesmit vīriem un sievām, un vēl divi vergi... Katru gadu divdesmit no tādas ģimenes dodas uz pilsētu, pēc tam, kad divi gadi ir nostrādāti laukos."
"Trīsdesmit ģimenes katru gadu izvēl valdi... Visas valdes... izvēlas valdnieku..., bet pirms tie vēl, viņiem jāzvēr, ka tie patiešām izvēlēsies tādu, kas der šim amatam. Valdnieks ir uz mūžu..."
"Sievas kalpo vīriem, un bērni - vecākiem, un jaunākais vienmēr kalpo vecākajiem. Katra pilsēta ir iedalīta četrās vienlīdzīgās daļās, un katras vidū ir tirgus laukums (kur no visas apkārtnes cilvēki sanes savus ražojumus)... tur dodas katras ģimenes tēvs un paņem to, kas viņam vai viņa ģimenei ptiešām vajadzīgs..."
"Ja kādam ir padomā apmeklēt savus draugus,... (tad viņam) jāiegūst pase no valdnieka,... bet ja kādu... atrod ceļojam bez pases, viņu soda bargi... un, ja tas vēlreiz tiek pieķerts, viņu padara par vergu... Tā (stingri uzmanot ceļošanu) viņi panāk, ka to vidū nav slinku cilvēku... Tur nav krogu, nav dzertuvju, nav dzērāju... un nav dalīšanās partijās."
"Viņi nepadara par vergiem gūstekņus, izņemot tos, ko saņem kaujas laukos... vergi pie viņiem ir tie, ko sodījusi valsts..., un tie, kurus tirgotāji atraduši citās zemēs nososdītus uz nāvi... Viņi dara grūtākos darbus, un tie ir iekalti ķēdēs, bet ar to atšķirību, ka viņus aprūpē labāk nekā to dzimtajās zemēs."
