Hlodvigs I (481./482.–511.g.)
Clovis I.
Merovingu dinastijas franku karalis no 481./482. līdz 511.gadam.
Radniecība. Tēvs – Hilderiks, iepriekšējais karalis.
Sieva – Teodorika māsa.481./482.–511.g.
Dzīvesgājums. Saliču franku karalis no 481./482.-511.gadam, faktiskais Merovingu dinastijas aizsācējs un varenākais no tās pārstāvjiem.
Dzimis ap 465.gadu.
V gs. beigās saliču franku priekšgalā izvirzījās karavadonis Hlodvigs.
Gallijas iekarošana. Noslēdzis savienību ar citu cilšu vadoņiem, Hlodvigs savus karotājus veda uz Galliju, kuru tolaik vadīja no Romas atšķēlies un par neatkarīgu pasludinājies vietvaldis Siagrijs.
Sākumā Hlodviga franki sagrāba Sēnas apgabalu - 486.gadā franki sakāva romiešu vietvalža Siagrija armiju un kļuva noteicēji pār lielāko daļu Gallijas–Sēnas apgabalu.
Kāds laikabiedrs stāsta par Hlodviga rīcību Gallijas iekarošanas laikā: reiz pēc sīvas kaujas franki kopā ar citu kara laupījumu ieguvuši arī dārgu kausu. Pēc senajām paražām kara laupījums tika dalīts karavīru starpā, velkot lozes. Taču Hlodvigs lūdza atdot daļu, kas viņam pienākas, un vēl šo kausu piedevām. „Dari visu ko tu vēlies,” - atbildējuši karavīri, - „Neviens nevar pretoties tavai varai!” Taču kāds karavīrs spēra soli uz priekšu un, pāršķēlis kausu ar kara cirvi, teica: „Neko tu nesaņemsi vairāk kā vienīgi to, ko tu izlozēsi!”
Pēc gada karaspēka skatē Hlodvigs apvainoja nepaklausīgo karavīru, ka viņam ieroči neesot kārtībā, un pāršķēla viņam galvu ar kara cirvi. „Tā tu rīkojies ar kausu!” – viņš izsaucās.
Pēc tam savienībā ar Teodoriku paplašināja valdījumus: 497.gadā pakļāva alemāņus, bet 507.gadā – rietumgotus.
Iekarotajā zemē franki apmetās kaimiņu kopienās. Viņi sadalīja savā starpā daļu Romas vergturu zemju.
Kļūšana par Franku valsts karali. Lai nosargātu savas bagātības un zemes, jaunajiem franku bagātniekiem bija nepieciešama stipra un centralizēta valsts. Tamdēļ viņi izvirzīja Hlodvigu kā karali un nostiprināja tā varu. 496.(497. vai 498.?)g. Viņu Reimsā kronēja Sv.Remigijs un viņš pieņēma kristīgo ticību. Hlodvigs pieņēma Salicas likumu (franku tautas tiesību likums), tā pārstāvēdams visu saliču franku tautu.
Hlodvigs tiecās viens pats valdīt karalistē. Ar viltību viņš iznīcināja citus karavadoņus, savāca viņu karadraudzes un sāka viens pats pārvaldīt iekaroto Galliju. Viņam bija pietiekami spēka, lai noturētu pakļautībā gallus, kolonus un vergus.
Pēc Gallijas iekarošanas Hlodvigs vairs nesasauca tautas sapulci. Visus svarīgos lēmumus viņš pieņēma pats šaurā dižciltīgo ļaužu lokā. Vienkāršajiem frankiem tikai paziņoja karaļa gribu karaspēka skatēs, kas notika katru gadu pavasarī.
Katrā valsts apgabalā Hlodvigs iecēla sev uzticamu pārvaldnieku – grāfu. Tie ievāca no iedzīvotājiem nodokļus un komandēja karavīru vienību.
Par augstāko tiesnesi kļuva pats karalis. Ciemos kopienas locekļus tiesāja grāfi un dižciltīgie franki.
Franku likumu krājums. Pēc Hlodviga pavēles tika pierakstītas franku senās paražas un karaļa jaunie rīkojumi. Tā frankiem radās pirmais likumu krājums.
Kristīšanās. Franki pieņēma kristīgo ticību pēc Gallijas iekarošanas 497.vai 498.gadā tās katoliskajā variantā, un tās pieņemšana bija svarīga Franku valsts nostiprināšanā. Hlodvigs un dižciltīgie nosprieda, ka tāda ticība būtu viņiem izdevīga. Iesākumā kristījās karalis ar karadraudzi, pēc tam spieda kristīties visus pārējos, arī gallus.
Kā vienmēr tādos gadījumos, arī baznīca visādi atbalstīja karaļa varu un apkaroja valsts ienaidniekus.
Viena no leģendām stāsta, ka, pateicoties ūdenslilijām, Hlodvigs I esot atradis vietu, kur šķērsot Reinu, un pēc tam uzvarējis kauju.
Saites.
Merovingu dinastija (447.-751.g.).
