Metsamora
Armēņu – Մեծամոր.
Atrašanās vieta. Armēnija, dažas jūdzes uz rietumiem no Ečmiadzinas, 6 km no tagadējā Metsamoras ciema.
No Ečmiadzinas jābrauc Armaviras virzienā pa lielceļu, tad jānogriež pa kreisi un 3 km jābrauc līdz Taronikas ciemam. Paša ciema sākumā jāgriež pa labi un tad kādu pusi kilometra attālumā kalnā ir muzejs.
Vēsture. Literatūrā minēts, ka vieta sākusi tikt apdzīvota jau no VII g.tk.pmē.
Neolīta periodā (VII-V g.tk.pmē.) vieta bijusi biezi apdzīvota, par ko liecina kultūrslāņi. No šī laika uzieti arī uzraksti. Tolaik – ap 5000.g.pmē., te bija liels zinātnisks, astronomisks un rūpniecisks centrs ar plaukstošu metalurģiju, astroloģiju un primitīvu maģiju. Arheoloģiskie atradumi šeit liecina, ka vietējie meistari metalurģijā darbojušies jau kopš III g.tk.pmē. un ieguvuši dzelzi no rūdas.
Vairums izcilāko pilsētas iezīmju ir tapušas agrīnajā, vidējā un vēlīnajā Bronzas laikmetos (5000.-2000.g.pmē.).
Vieta bija apdzīvota vēl viduslaikos – XVI un XVII gs.
Izpēte. Izrakumi Metsamorā tika uzsākti 1965.gadā. Turpmāk tie tika vadīti profesores Emmas Hanzatjanas vadībā (Emma Khanzatian). Pēdējie izrakumi te notika 1996.gada vasarā – gar iekšējo ciklopisko sienu.
Apraksts. Neolīta laika apmetne sastāv no diviem pakalniem. Pirmais lielākais, pazīstams ar „Citadeles” nosaukumu gandrīz pilnībā izpētīts un apskatāms. Tā priekšpusē uzcelta muzeja ēka ar ekspozīciju. Otrs pakalns tiek dēvēts par „Observatoriju” un kalpojis senajiem astronomiem.
Citadeles platība ir 10,5 ha, bet visa pilsēta esot aizņēmusi ap 200 ha un te esot dzīvojuši ap 50 000 cilvēku.
Metsamoras metalurģija. Literatūrā šī vieta tiek aprakstīta kā viena no agrākajām vai pat iespējami visagrākā, kur notikusi dzelzs ieguve.
Lietuvēs tika strādāts ar varu, bronzu, dzīvsudrabu, mangānu, strihnīnu, cinku un zeltu.
Metalurģijā kausēšanas metsamoriešu meistari ražoja degošas briketes – flusus, kas sastāvēja no māliem un maltiem dzīvnieku kauliem. Izmantoja gravitācijas separācijas metodi.
Bronza. Bronzas lietuve tiek datēta ar Agrīno Bronzas laikmetu (4000.g.pmē.), taču nesenie izrakumi liek domāt, ka bronzas liešana še notikusi jau 5000.g.pmē. Kausēšanas krāsnis un lejamās veidnes tiek datētas ar Agrīnā Bronzas laikmeta laika posmu 3000.-2000.g.pmē.
Tika atklātas vairākas milzīgas pazemes alas, kas kalpoja kā metālu noliktava, gan arī kā maizes klēts ziemas mēnešos.
