Mīts par katastrofu, tibetiešu
Tibetiešu mīts par katastrofu.
„Reiz, sirmā senatnē, pirmajā laika ciklā, visas dzīvās radības no debesu virsotnēm līdz pekles dziļumiem atradās pilnīgas iznīcības priekšā. Kunzangs At Muvers, kas stāvēja septiņu zelta kalnu virsotnē, kratīja liesmojošu zelta akmeni, lielu, kā mežonīgais jaks. Iegriezis akmeni, viņš nometa to zemē. Akmens nokrita Ārējā okeānā [ Klusajā okeānā ] milzīgā jūra iekrācās, uzvārījās. Četri kontinenti un mazās salas uzliesmoja ugunī savās robežās, Meru kalns ( axis mundi, Pasaules svētais centrs ) bija gatavs sagāzties. Tad deviņu dimensiju dievības un dēmoni sāka trīcēt no šausmām, krita bezsamaņā, bija paralizēti.”
Saites:
Tibetieši.
