Nabta
Saukta arī par "Ēģiptes Stounhendžu."
Viens no pārsteidzošākajiem akmens laikmeta megalītu kompleksiem un senākā astronomiskā būve Ēģiptes dienvidos.
Atrašanās vieta. Ēģiptes dienvidos, apvidū ko sauc par Nabta-Plaija. 65 jūdzes uz rietumiem no Abusimbelas, Rietumu tuksneša dienvidu malā, ap 100 km uz rieteņ iem no Nīlas.
Vēsture. Pirmsdinastiskā perioda kultūras centrs. Apmēram ap 9000.g.pmē. lietus sezonu laikā gani uz šo ūdenskrātuvi veduši dzirdināt un ganīt tur lopus. Ap 7000.g.pmē. te nomadi ir apmetušies un ierīkojuši apdzīvotas vietas ar nelielām mājām taisnās rindās. Viņi izraka dziļas akas, kas ļāva tiem te dzīvot cauru gadu.
Pēc lieliem sausumiem šīs vietas tika pamestas un tad ap 5500.g.pmē. te ienāca citi iedzīvotāji – sabiedrība ar daudz augstāku organizācijas līmeni. Viņu reliģijai bija raksturīga jaunu vēršu upurēšana. Pēcāk upurētos dzīvniekus viņi apglabāja īpašās apbedīšanas kamerās ar uzbērumiem virs tām.
Ar laiku Nabta pārvērtās par lielu ceremoniālo centru, kas piesaistīja ļaudis no visa Rietumu tuksneša. Tad arī tika celtas būves no lieliem akmens blokiem – tā saucamo kalendāro apli.
Atklāšana un izpēte. Tā notika pavisam nejauši 1973.-1974.gados. Dienvidmetodistu universitātes antropologs Freds Vendorfs, kas vadīja zinātnieku grupu, šeit apstājās atpūsties ceļā no Lībijas robežas uz Nīlu. Tā viņi tur ieraudzīja keramikas lauskas un citus vecus artefaktus. Laikā no 70.–80.gadiem zinātnieks atgriezās šai vietā un veica izrakumus, kā rezultātā atklāja vienu no pārsteidzošākajām Ēģiptes akmens laikmeta apmetnēm.
Pēc citiem datiem šo objektu atklājis Kolorādas universitātes astronoms Dž.Makims Melvills. Saskaņā ar viņa slēdzienu komplekss ir 5000 gadu vecs.
2001.gadā amerikāņu zinātnieki Nabtas kalnā uzgāja divus kapus ar veciem skeletiem. Abi kapi bija krāšņi izrakstīti ar Hatoras attēliem un izklāti ar plānu vizlas kārtu. Tā kā Ēģiptē vizla nav sastopama, tad šī tikusi atvesta no Sudānas kalniem.
Tomasa Brofī versija. Fiziķis. Uzskata, ka 3 megalīti kalendārajā aplī atbilst Oriona jostai. Akmeņi ataino stāvokli kādu zvaigznes ieņēmušas pie debesjuma vasaras ekvinokcijas laikā starp 6400. un 4900.g.pmē. Par to uzrakstījis grāmatu „Pirmējā karte.” Zinātnieks uzskata, ka akmens aplis ir kas vairāk par kalendāru.
Pēc viņa domām trīs akmeņi šai aplī atbilst Oriona jostai līdzīgi piramīdām Gīzas plato. Nabtas megalīti norāda kādu stāvokli ieņēma šis zvaigznājs laikā, kad tas šķērsoja meridiānu vasaras saulstāves punktā, t.i. starp 6400.-4900.g.pmē. Svarīgi, ka 4940.g.pmē. Oriona jostas slīpuma leņķis uz meridiāna bija minimāls, tas bija vienīgais brīdis visā precesijas ciklā, kad zvaigznājs atradās uz meridiāna vistuvāk saulstāves dienai.
Apraksts. Plaija tā ir ūdenskrātuve, kas piepildās ar ūdeni lietus sezonas laikā. Tas ir vecākais zināmais astronomiskais komplekss Ēģiptē.
Šo kompleksu veido megalītu aplis un piecās rindās stāvus novietoti stāvakmeņi. Viena rinda precīzi orientēta A–R, bet divas – Z-D virzienā. Atlikušās divas norāda uz vasaras saulgriežu punktu pie horizonta ap 4500.g.pmē. Tātad komplekss par kādiem 1 000 gadiem ir vecāks par Stounhendžu. Pavisam kompleksa sastāvā ietilpst vairāk nekā 30 sarežģītas konstrukcijas.
Nabtas iedzīvotāji akmens apļa iekšienē uzslēja vēl trš megalītus. Pēc Brofī domām tie atēlo Oriona zvaigznāju stāvoklī 16 500.g.pmē. Atbilstības ir tik precīzas, ka skaidrs – kompleksa autori brīnišķīgi zinājuši par precesijas procesu vēl daudzus tūkstšus gadu pirms Hiparha.
Kompleksa vecums. Ap 4500.g.pmē. ja datē pēc akmens kalendāra stāvakmeņu izvietojuma. Kokogļu datējums rāda 4800.g.pmē.
Līdzība ar Gīzu. Abi kompleksi attiecināmi uz Pirmsdinastisko periodu. Abās vietās svarīga reliģiska loma bija vēršiem, nozīmīga loma bija Orionam. Visai iespējams, ka tad, kas uz IV g.tk.pmē. robežas sausums kļuva visai spēcīgs, Nabtas iedzīvotāji pārcēlās uz Nīlas ieleju un kulturāli bagātināja to.
Saites.
Senā Ēģipte (~3100.-30.g.pmē.).
Senēģiptiešu kultūras centri.
