Mīts par Satni Hemuasu un mūmijām
Atrašana. Vienā no Tēbu kapenēm.
Formāts. Rakstīts uz papirusa, Kairas muzeja kataloga numurs 30646. Arheologi uzgājuši arī citu eksemplāru fragmentus. Tas liecina, ka sacerējums bijis kanonizēts Senajā Ēģiptē.
Vecums. III gs. pmē.
Saturs. Tas ir stāsts par maģiju, buršanu un piedzīvojumiem. Tajā maģiskais skaitlis 52 tiek saistīts ar Totu un kalendāra noslēpumiem. Galvenais varonis ir faraona Satni dēls, kurš kļuvis par lielu gudro, par magu, kam līdzīga nav bijis visā zemē. Reiz kāds noslēpumains sirmgalvis tam pastāstīja par paša Tota uzrakstītu grāmatu, kas glabājas kādās slepenās kapenēs un vēsta par kalendāra un astronomijas noslēpumiem.
Meklētās kapenes izrādījās Neferkaptaha (iepriekšējā faraona), viņa sievas-māsas un dēla kapenes. Grāmata atrodoties pie mumificētā faraona kājām, bet sirmalvis brīdināja, ka mūmija var uzbrukt katram, kas mēģinās to iegūt. Taču Satni nenobijās, teica buramvārdus un kapenes atvērās.
Kapenēs viņš ieraudzīja mūmijas un grāmatu, kura mirdzēja kā Saule. Kad Satni tuvojās grāmatai, ierunājās faraona sievas mūmija, kas bridināja un izstāstīja savu stāstu. Tots ievietojis grāmatu zelta lādē, savukārt to vēl iekš sudraba, utt.utt. Ārējās lādes bijušas no bronzas un dzelzs. Tākā faraons mēģinājis iegūt grāmatu, Dievs viņam un tā ģimenei uzlika lāstu: viņi tika mumificēti un dzīvi apglabāti, taču palika dzīvi un spējīgi redzēt, dzirdēt un runāt. Ja Satni aiztiks grāmatu, tas pats var atkārtoties arī ar viņu.
Taču Satni nenobijās un devās uz priekšu. Tad ierunājās paša faraona mūmija, kas teica, ka ir veids kā izvairīties no lāsta. Esot jāizspēlē „spēle 52.” Pirmo partiju viņš zaudēja un kājas iegrima zemē. Otro arī zaudēja un zemē iegrima vēl dziļāk.
Viņam tomēr izdevās aiziet ar grāmatu, bet beigās atgrieza grāmatu vietā.
