Montealbāna
Monte Alban - „baltais kalns” (spāņu val.).
Olmeku, sapoteku un mišteku kultūru senpilsēta Meksikā.
Atrašanās vieta. Meksika, Oahakas pavalsts.
Vēsture. Uzskata, ka pilsēta dibināta ap 1500.gadu pmē., 500.g.pmē. tā kļuvusi par lielu kultūras centru.
Sākumā kalpojusi sapotekiem, vēlāk - mištekiem.
Pilsēta pārtraukta apdzīvot konkistas rezultātā XVI gs.
Atklāšana un izpēte. Arheoloģiskos izrakumus 1931.-1932.gadam veicis meksikānis Alfonso Kaso valdības uzdevumā.
Pētnieki atzīmē Montealbānas pilsētas dažu būvju līdzību (ar divkāršiem piloniem) ar nogrimušajām platformām pie Jonagunas.
Arhitektūra. Pilsētas attīstībā bijuši pieci periodi. Pirmajā olmeki noraka kalna galu, nolīda mežu un dažādos līmeņos iekārtoja vairākas terases ar vairāku simtu kvadrātmetru platību. Šāds inženierijas brīnumdarbs nav pārspēts vēl līdz pat mūsdienām.
Pilsētā ir vesela kapu sistēma ar simtiem kapeņu, kas izkārtotas tā, ka netraucē viena otrai.
Aplūkojamie objekti.
Pilis.
Piramīdas.
Amfiteātris.
Akmens kāpnes. 40 m platumā.
Kapenes.
Atradumi.
Bareljefs ar ziloņa attēlu. Nofotografējis Dēnikens.
Freskas.
Mozaīkas.
Stēlas. To ir daudz. Ar tā saucamajiem "dejotājiem" (danzantes). Uz tām atēloti sakņupuši negroīdu cilvēku ķermeņi, iespējams nogalinātie olmeki. Starp stēlām ir arī viena ar sakņupušu balto bārdaino vīru.
Skulptūras.
Māla trauki.
Upurbļodas.
Urnas. Stingri ģeometriskas formas urnas uz 4 kājām. Katrai tādai ir iekšā zvārgulis.
Zelta izstrādājumi. Daudz rotu no zelta. Neliela to daļa izstādīta Mehikas Antropoloģijas muzejā. Tajās ir ar lielu precizitāti slīpēti kalnu kristāli. Ir kaklarota, kas sastāv no 20 virtenēm. Katra no tām sastāv no 854 matemātiski pilnīgi vienādiem zelta un dārgakmeņu posmiņiem ar gravējumiem. Uz kādas brošas attēlots nāves dievs. Vīti gredzeni pirkstu nagu rotāšanai. Apmetņu saturētājsprādzes un agrafes no jašmas, tirkīza, pērlēm, dzintara, koraļļiem, obsidiāna, jaguāra zobiem, kauliem un gliemežnīcām. Ar dobiem ornamentiem rotātas rokassprādzes. Zelta maska – tai uz vaigiem un deguna uzvilkta cilvēka āda.
Ceļgalu apsēji. Līdzīgi angļu bikšu lences ordenim.
Tabakdoze no apzeltītām ķirbju lapām.
Kecalputna spalvu vēdekļi.
Rakstu zīmes. Izrakumu laikā arheologi uzgājuši rakstu zīmes, kas vienlaicīgi līdzinās olmeku un maiju rakstiem. Tos gan neizdevās tieši datēt, taču domā, ka tie parādījušies ne vēlāk kā VI-V gs.pmē.
Saites.
Sapoteki.
