Miradža
Israʾ un Miʿraj.
Jeb radžabbairams.
Pravieša Muhameda debesbraukšanas svētki.
Islāmā tos atzīmē pēc Mēness kalendāra radžaba mēnesī. Svētkus sāka svinēt jau agrajos viduslaikos, kad pēc kalīfu varas nostiprināšanās Palestīnā islāms aizguva Jeruzālemes (Al Kuds) un tās svēto vietu kultu. Šai nolūkā tika izmantota teika, pēc kuras radžaba mēneša 27.naktī pravietis Muhameds, ko eņģelis Džabraīls izcēlis no gultas, devies ar baltu fantastisku būtni Buraku ("spīdošo," "zibeni" - arābu val.) ceļojumā uz Jeruzālemi un no turienes uz 7.debesīm pie Allāha troņa. Tur viņš esot sarunājies ar Allāhu, pateikdams pie tam 99 000 vārdu. Taču tas viss noticis tik ātri, ka Muhameds pēc atgriešanās pārliecinājies - viņa gulta vēl nav paspējusi atdzist, bet no trauka, kas apgāzies, viņam dodoties ceļojumā, nav paspējis iztecēt ūdens.
Miradža leģendai daudz kopēja ar citu reliģiju teikām par to dievu un svēto neparastajiem debesu ceļojumiem jeb debesbraukšanām, kā arī par brīnumainu Dieva "apspriešanos" ar saviem sūtņiem, praviešiem - Mozus saruna ar Jāvi Sinaja kalnā, Elijas kāpšana kalnā un sazināšanās ar Dievu, kristiešu teikas par Jēzus debesbraukšanu utt.
Priekšstats par septītajām debesīm, kurās uzlidojis pravietis ar fantastisko Buraku, atspoguļoja cilvēku primitīvos uzskatus par apkārtējo pasauli. Šie uzskati radnieciski senās Babilonijas priekšstatiem un saskanēja ar Korāna mācību, ka Zeme ir plakana un virs tās atrodas 7 debesis.
Saites.
Pravietis Muhameds (~570.-632.g.).
Islāms un musulmaņi.
