Mincers, Tomass (1490.-1525.g.)
Radniecība. Zemnieka dēls.
Dzīvesgājums. Ar savām spējām un uzcītību ieguva teoloģijas grādu.
Prasīja, lai Vācijā visa vara tiktu nodota tautai, tai saceļoties, nodibinot sociālo vienlīdzību un mantas kopību. Viņš asi kritizēja pastāvošo kārtību: "Raugieties, augļotāju, zagļu un laupītāju galvenais balsts ir mūsu baznīckungi un firsti. Viņi piesavinājušies savā īpašumā visu dzīvo. Zivis ūdenī, putni gaisā, augi uz zemes - viss pieder viņiem. Bet pēc tam viņi izplata nabadzīgo ļaužu vidū Dieva bausli un saka: Dievs teicis "nezodz," taču paši viņi to neievēro. Tādējādi viņi aplaupa visus dzīvos nabaga zemkopjus un amatniekus. Bet, ja cilvēks paņem visniecīgāko lietu, viņu pakar par to un "doktors Melša" (Luters) turklāt nosaka: "Āmen.""
Mincers jūsmīgi tēloja dumpīgajiem Saksijas-Tīringas rajona zemkopjiem, kas bija sapulcējušies Frankhauzenā, "Dieva valstības virs zemes" impozanto ainu. "Dieva vārdu" Mincers iztulkoja racionāli kā saprāta balsi. Faktiski, Mincera reliģiskā filozofija tuvojās ateismam.
Mincers uzsāka varonīgu mēģinājumu apvienot visus sacelšanās dalībnieku spēkus uz revolucionārās taktikas pamatiem - tas bija Vācijā Lielā zemnieku kara punkts. Ar nemiernieku sakāvi Frankhauzenas nometnē un Mincera sodīšanu ar nāvi 1525.gada 25.maijā nebeidzās tautas reformācija.
