Melas kalna klosteris
Sumela - "Melas kalnā."
Sv.Dievmātei veltīts klosteris Trapezundas apkaimē Turcijā.
Atrašanās vieta. Turcija, pie Trabzonas pilsētas.
Vēsture. V gs. mūki Vārava un Safronijs Ziganas alā atrada Sv.Dievmātes Panagijas Sumelas brīnumdarītāju svētbildi. Saskaņā ar senu baznīcas nostāstu, to esot uzgleznojis apustulis un evaņģēlists Lūka vēl Marijai dzīvai esot. Kādu laiku glezna glabāta Atēnās, bet tad laikā, kad Bizantijā cīnījās pret ikonu gleznošanu, tā tika noslēpta Zigana alā. Kad bildi atrada, tad 412.gadā pēc mūka Vāravas tantes Marijas gribas tika uzcelts klinšu klosteris. Katru gadu 15.augustā te atzīmē Panagijas Sumelas ikonas dienu.
Klosterī bija 5 stāvi: četri bija dzīvojamie ar 72 ķellēm, bet piektais - galerija, kas pildīja apsardzes funkciju.
Kad XV gs. turku sultāns Muhameds II Iekarotājs () pievienoja Trapezundu savai impērijai, tad viņš ņēma šo klosteri (tāpat kā Sv.Sofijas katedrāli) savā aizbildniecībā, iedalīja tam zemes, apdāvināja ar zeltu un citām dārglietām.
Cits sultāns - Selims I Bargais (1512.-1520.g.) bija kaislīgs mednieks un reiz saslima medību laikā. Melas kalna klostera mūki viņu izdziedināja. Kā pateicību sultāns piešķīra klosterim plašas zemes, dārglietas un 1,5 m augstu zelta svečturi.
Sultāni Ahmeds III un Mahmuds I izdalīja milzīgas summas no valsts kases klostera fresku restaurācijai. Tiesa gan, šo fresku sižeti nav kanoniski.
XIX gs. mūku skaits bija pieaudzis līdz simtam. Kārtējais sultāns nodeva klostera īpašumā dažus tuvējos ciemus.
Tādejādi otomāņu sultāni pret klosteri izturējās ļoti labvēlīgi. Paši, būdami musulmaņi, veica uz šejieni svētceļojumus. Saskaņā ar to laiku tradīcijām, sultāni uzkāpa šai svētajā vietā uz ceļiem.
1919.gadā Grieķija iestājās karā pret Turciju un karu zaudēja. Kristiešus masveidā nogalināja. Lai to kaut kā izbeigtu, tika nolemts turkus pārmitināt no Grieķijas uz Turciju, bet grieķus - no Turcijas uz Grieķiju. Vēsturē šo procesu nosauca par "Mazāzijas katastrofu." Uz Grieķiju pārveda arī Panagijas Sumelas ikonu. Sākumā to nodeva muzejā, vēlāk - glabāšanā Sv.Dievmātes katedrālē Kalambakā - šis ciems atradās Meteoras klinšu pakājē.
Pēdējā laikā atjaunojušies svētceļojumi uz klosteri pie Trabzonas.
Saites.
Klosteri.
Trabzonas ils.
