Murši
Nēģeru tautiņa Omo ielejā Etiopijā.
Vēsture. Cīnījušies pret arābiem, etiopiem, portugāļiem, bet tā arī nav tkuši pakļauti, lai gan viņu skaits samazinājies vairākus desmitus reižu.
Pie muršiem ir sudinājusi jezuīti un musulmaņi, bet nesekmīgi.
Sabiedrība. Muršu augstākā tiesa - barra.
Tradīcijas. Vēl nesen esot bijis izplatīts kanibālisms, esot apēduši misionārus.
Sieviešu lūpu plāksnes. Muršu sievietes ir pazīstamas ar milzīgajām māla lūpu plāksnēm (debi). Meitenēm lūpas tiek caurdurtas pusaudžu vecumā, un to dara māte vai kāda cita ģimenes sieviete. Lūpu plākšņu diametrs var sasniegt pat 40 centimetrus. Šādas ķermeņa izmainīšanas esotsākusās, lai nekļūtu par kārdinājumu vergu tirgotājiem. Sievietes skuvušās uz "nullīti," arī ausīs likušas lielus riņķus. Vergu tirgotāji vairs neierodas, bet "mode" palikusi.
Ja meitene grib iziet pie vīra, tad iesākumā viņa pārdur apakšlūpu un iever tanī nūjiņu, tadmāla pikuci, tad ar vien lielākus un lielākus priekšmetus, kamēr vieta ir debi, kas var sasniegt līdz pat 30 cm diametrā. Jo lielāka lūpas plāksne, jolabāk līgava "kotējas" tirgū. 3kazas parmeiteni ar caurdurtu lūpu, bet pat līdz 30 govīm par meiteni ar 30 cm lielu lūpu plāksni.
Sieviešu frizūras. Kailu galvu noskūtās sievietes neizsauc interesi preciniekos, tādēļ mursienes meistaro frizūru no vis kaut kā. Pie galvas ādas piestiprinās kas līdzīgs striķīšu-virvīšu parūkai, kurā iepīti konservu kārbu fragmenti, spalvas, nūjiņas un pat sausas dzīvnieku kakas!
Miroņu izmantošana. Ja vien nelaiķis nav nomiris no infekcijas slimības, tas viss tiek izmantots. No līķa iztecina taukus un vēlāk ar tiem iesmērējas radinieki.Tamdēļ uršiem raksturīgs specifisks un visai riebīgs smārds. Ni nelaiķa prkstu falangām veido krelles un citas rotaslietas. Ar galvaskausiem un ribām bruģē takas staignājos. Gaļu lielāoties zmanto ēšanai. Iekšas pa daļai izmanto burvju rituāliem, pa daļai izbaro suņiem.
Vakcīna pret miega slimību. Jaundzimušajam zem ādas ievada cece mušas (miega slimības izplatītājas) kūniņas. Organisms imunizējas, bet uz ādas paliek rētas. 12 gadu vecumā muršiem uz vēdera ir jau simtiem tādu rētu, kas veido dīvainus ornamentus.
Kareivīgums. Paši sevi dēvējot par "nāves kareivjiem," cilvēka nogalināšana tiem skaitoies varoņdarbs. Muršu klani pastāvīgi cīnāssavā starpā par ganībām, akām un zemes gabaliem. Tamdēļ viņi ārpus ciemiem staigā apkārt ar kalašņikoviem (tos iegādājas kaimiņu Sudānā). Pa ciemu murši staigā ar garām nūjam, izrotātām pimpjveidīgiem simboliem. Murši ļoti veikli prot cīnīties ar nūjām, to mācās no mazotnes. Katru gadu no septembra līdz novembrim tiek rīkots nūju cīņu turnīrs, kura laikā starp klaniem iestājas pamiers. Nūju cīņās reizēm uzstājas tūkstošiem vīru un kausta viens otru tik ilgi, kamēr kāds krīt. kategoriski aizliegts pretinieku nogalināt - tam, kas pārcenšas, nocērt roku. Lielās cīņas uzvarētājs pēc īsti olimpiskiem principiem drīkst izvēlēties sev sievu no jebkura klana un pilnīgi bez izpirkuma.
Visu citu laiku murši karo. Pretinieka nogalināšana no cita klana ir varoņdarbs, par to drīkst sev izveidot īpašu tetovējumu uz labās rokas par vīrieti, uz kreisās - ja viņa upuris bijusi sieviete. kad nav vairs brīvu vietu uz rokām, tetovējumus veido uz muguras, dibena un vēdera.
Smaka. Tā muršiem esot varena!
Vīriešu iznīcināšanas rituāls. Tam nav racionāla skaidrojuma. reizi gadā sievietes piedāvā saviem vīriem paelpot kādus reibinošus dūmus no pulvera, ko tiek dod burve. Vīri iegrimst narkotiska miegā. Nakts laikā burve apmeklē gulošos vīriešus un ievieto tiem mutē pretindi. Tomēr dažus tādus vīriešus "aizmirst" apmeklēt un tie vairs nepamostas.Tādasatraitnes tur godā - viņas itkā esot izpildījušassavu pienākuma dieva Jamdas priekšā. Viņu ķermeņus pēc nāves pat neutilizē, bet gan ievieto īpašas koka kārbās. Tiesa, iepriekš nocērtot tām rokas. No rituāla vīrieši nedrīkst atteikties un arī tūristi šai dienā ciemu nevar apmeklēt.
Reliģija. Galvenais dievs - Jamda.
Tūristiem! Muršu ciemu apmeklēšanai noder bruņota apsardze.Ciemu apmeklējums jāveic rīta pusē, kamēr murši vēl nav sadzērusies alkoholu - vēlāk iespējami visvisādi ekscesi, jo piedzērušimurši ir pilnīgi nevadāmi. Murši mierīgi var noraut kādu rotaslietu, kaut ko nozagt un tad bēgt, līkumojot starp savām būdām. Pat, ja izdosies zagli panākt, viņš var kļūt agresīvs un aizstāvoties lietot ieroci.
Par fotografēšanos prasa naudu: 1 foto - 2 birras (tagad jau dārgāk). Grūti tos apmānīt, jo labi piefiksē fotoklikšķi.
Aplūkojamie objekti.
Muršu ciems Mago Nacionālajā parkā. Šai dabas parkā Etiopijas DR dzīvo ap 6000 muršiem, kas sadalītas 5 ciltīs.
Saites.
Omo ieleja.
