Mamajs (1359.-1380.g.)
Krieviski - Мамай.
Tatāru temniks, faktiskais Zelta Ordas rieteņu daļas valdnieks no 1359. līdz 1380.gadam.
Radniecība. Nebija čingizīds.
Sieva - hana Berdibeka meita./Mamajs.jpg)
Dzīvesgājums. Dzimšanas gads nav zināms.
Nākšana pie varas. Gribēja uzurpēt varu Zelta ordā. Viņam bija sava orda (nejaukt ar Zelta Ordu!), kas atradās Krimā, ko saņēma kā personisko ulusu.
Mamaja izvirzīšanās sākās ar to, ka iepriekšējo hanu Berdibeku 1359.gadā nogalināja cits hans - vārdā Kuļpa. Pēc šī notikuma Zelta Orda iestiga asiņainos un iekšējos konfliktos uz daudziem gadiem. Tolaik Mamajs jau bija viens no pirmajiem cilēkiem Ordā - valsts administrācijas galva (bekļarbeks). Tomēr viņš nevarēja kļūt par pirmo personu, jo nebija čingizīdu izcelsmes.
Tomēr šis apstāklis nemazināja Mamaja ambīcijas un viņš kā bekļarbeks pasludināja karu Kuļpam. 1361.gada augustā Mamajs pasludināja par Zelta Ordas valdnieku kādu Abdulahu. Tas bja cēlies no čingizīdiem un tas bija pietiekami, lai ieņemtu troni. Tomēr faktiskais valdnieks bija Mamajs.
Tomēr Mamajs nekad nebija visas Zelta Ordas faktiskais pavēlnieks. Pat savas varas kulminācijas brīdī viņš ieguva varā Zelta ordas rieteņu daļu - visu, kas ir uz rieteņiem no Volgas, no Krimas līdz Volgas labajam krastam. Tikai epizodiski viņš valdīja Sarajā, Ordas galvaspilsētā.
Labas attiecības ar krievu kņaziem. Savas varas sākmposmā Mamajs nodibināja visai draudzīgas attiecības ar Maskaviju. Viņam bija jākaro pret citiem haniem par varu Ordā un krievu kņazistu atbalsts viņam bija nepieciešams. Kņazs Dmitrijs (Donas!) toreiz bija vēl bērns, kņazisti faktiski vadīja metropolīts Aleksijs (митрополит Алексий). Saskaņā ar dažiem avotiem, tieši Mamajs palīdzējis Aleksijam atsvabināties no leišu gūsta, kur tas pavadīja divus gadus.
1363.gads metropolītam Aleksijam bijapanākumiem bagāts. Pirmkārt, Vladimiras lielkņaza valdīšanas jarliks atgriezās Maskavā. Otrkārt, Mamajs noslēdza līgumu ar Maskaviju par meslu samazināšanu.
Bekļarbekam bija nepieciešams Maskavas atbalsts, tādēļ viņš piekrita šādām izmaiņām. Bet Mamajam palīdzēja ne tikai Maskava. Piemēram, 1370.gadā Suzdaļas karaspēka vienība palīdzēja viņa ieliktenim nostiprināties Volgas Bulgārijā.
Cīņas pret konkurentiem (1359.-1370.g.). Laikā no 1359. līdz 1370.gadam Mamajam nācās cīnīties pret saviem konkurentiem - vēl 9 citiem haniem, kas apstrīdēja viņa varu.
Kari pret krievu kņaziem. 1370.gadu vidū attiecības starp Mamaju un krievu kņaziem spēji pasliktinājās, lai gan iepriekš daudzi kņazi bija viņam palīdzējuši cīņā ar daudzajiem konkurentiem. Kņazi, pirmām kārtām jau Donas Dmitrijs (toreiz vēl nebija "Donas") atteicās maksāt Mamajam meslus, apšaubot viņa leģitimitāti. Savukārt Mamajam bija pietiekami spēka, lai uz krievu zemi nosūtītu soda ekspedīcijas. Īpaši cieta pierobežas kņazistes - Ņižegorodas un Rjazaņas.
1376.gadā Ņižņenovgorodā un Suzdaļā valdošais kņazs Dmitrijs (Дмитрий Константинович) vērsās pēc palīdzības pie Maskavas kņaza. Tika nolemts organizēt karagājienu uz Mamajam piederošajām zemēm, kas tāds nebija noticis kopš Batija laikiem. Nosprieda uzbrukt Volgas Bulgārijas zemēm. Ar tām krievi naidojas jau izsenis, periodiski rīkodami sirojumus viens pret otru. Abu kņazu rīkotais uzbrukums bija negaidīts. Krievu vienību komandēja Dmitrijs Bobroks-Volīnietis (Дмитрий Боброк-Волынский), kuram pieraksta ideju izdalīt atsevišķu slēpņa pulku Kuļikovas kaujā, un Ņižegorodas kņaza dēli Vasīlijs un Ivans. Hronikās teikts, ka krievu vienības izposījušas daudz ciemu. Pēc tam pie Bulgāras pilsētas sienām sakāvuši vietējo valdnieku savākto armiju. Toreiz krievi pirmo reizi iepazinušies karstajiem ieročiem, no Bulgāras sienām pa viņiem šāvuši ar dižgabaliem. Šos ieročus izveda uz Maskavu un uzstādīja turienes Kremļu sienās.
Šis karagājiens beidzās krieviem veiksmīgi, ko gan nevar tikt par tālākajiem notikumiem. 1377.gadā Pjaņas (на реке Пьяне) krastos Ņižegorodas karaspēku sakāva Mamaja sūtītā karavadoņa Arabšaha Musafāra vienība. Ņižņijnovgoroda tika nodedzināta, bet pārējās kņazistes zemes izpostītas.
Devās karā pret krieviem, jo tie jau 2 gadus nebija maksājuši meslus. Kuļikovas kauja. Sakāvis Donas Dmitrijs.
Pazaudējis varu, Mamajs aizbēga uz Krimu, kur tika nogalināts Kafā.
Reliģija. Visdrīzāk, bijis musulmanis. Ir hipotēze, ka "mamajs" ir izktopļots Muhameda vārds.
Nospiedums civilizācijā.
Dievīgs šķirklis krievu joku enciklopēdijā - šeit.
