Maurju impērija (314.-185.g.pmē.)
Vergturu valsts Senajā Indijā, viena no lielākajām Seno Austrumu impērijām.
Vēsture. Izveidojis Čandrahupta no Maurju dzimtas, kas 325.g.pmē. Pendžabā stājās pretgrieķiskas kustības priekšgalā - tā pretojās Maķedonijas Aleksandra karaspēkam. Čandrahupta kļuva par visas ZR Indijas ķēniņu, bet 314.g.pmē. (pēc citiem avotiem - ap 322.g.pmē.) gāza Magadas ķēniņu Dananandu, sagrāba Magadas troni. Ar šo gadu tad arī datē Maurju valsts sākumu.
305.g.pmē. izcēlās konflikts starp Čandrahuptu un Seleiku I Nikatoru. Saskaņā ar miera līgumu Seleiks I NIkators saņēma 500 kaujas ziloņu, taču bija spiests atteikties no Beludžistānas un austreņu Afganistānas.
Čandrahuptas dēla Bindusāra (ap 300.-273.g.pmē.) valdīšanas laikā turpinājās Maurju valsts teritorijas paplašināšana, un tika sagrābti vairāki Dienvidindijas apgabali.
Maurju valsts sasniedza uzplaukumu ķēniņa Ašoka (265.-232.g.pmē. vai 273.-236.g.pmē.) valdīšanas laikā. Viņa pārvaldītā lielvalsts ietvēra gamdrīz visu ziemeļu un dienvidu Indiju, izņemot tikai dažus apgabalus. Ašoka valdīšanas laika beigās parādījās pirmās impērijas pagrimuma pazīmes. Avoti liecina par finanšu krīzi un sacelšanos provincē, piem., Taksilā.
Ašoka pēcnācēju valdīšanas laikā impērija tika sadalīta divās daļās - Rieteņu un Austreņu.
II gs.pmē. sākumā Maurju impērijas ZR daļu iekaroja grieķu Baktrijas valsts.
Pēdējo maurju ķēniņu Brihadratu 185.g.pmē. (vai 187.g.pmē.) nogalināja viņa paša karavadonis Pušmitra, kas nodibināja jaunu Šungu dinastiju. Maurju valsts pārtrauca savu eksistenci.
Saites.
Maurju impērijas ķēniņi (314.-185.g.pmē.).
Senā Indija.
