Mežabrāļi
Miško broliai - leišu val.
Metsavennad - igauņu val.
“Latvieti, netici sarkanai odzei,
Jo tā vienmēr pēc asinīm sauks;
Labāk uzticies mežam un lodei,
Tie tev vienmēr būs palīgs un draugs!”
Bruņotie partizāņu grupējumi, kas darbojās XX gs. 40. un 50.gados Igaunijas, Latvijas un Lietuvas teritorijā. Tie iestājās pret Krievijas okupācijas varu un par šo valstu zaudētās neatkarības atjaunošanu. Visplašāk šī kustība darbojās Lietuvā laikā no 1944 . līdz 1947.gadam.
Pēc II Pasaules kara atsevišķas okupēto Baltijas valstu mežabrāļu un partizānu grupas sazinājās ar ASV, Zviedrijas un Lielbritānijas specdienestiem, kas Baltijas valstu teritorijā pat īstenoja vairākas operācijas, iesūtot savus aģentus, kuru uzdevums bija apsekot pretestības apmērus okupēto valstu teritorijās.
Partizānu grupās bija iefiltrējušies arī PSRS iestāžu aģenti. 50.gadu vidū padomju prese plaši ziņoja par vairāku ārvalstu specdienestu aģentu sagūstīšanu Latvijas teritorijā, un padomju gados tika popularizēta nostāja, ka partizānu kustība bija ārvalstu specdienestu mākslīgi radīta. Šāda pārliecība tika nostiprināta arī populārajā kultūrā ar grāmatu "Kad lietus un vēji sitas logā," kas vēlāk tika arī ekranizēta.
Pēc II Pasaules kara Latvijas mežos ar ieročiem rokā pret okupantiem un viņu līdzskrējējiem cīnījās ap 13,5 tūkstošiem cilvēku. Ap 2500 no viņiem tika nogalināti un ap 7500 notiesāti. Ap 5000 partizāņu iznāca no meža un daudzi no viņiem nokļuva represējamo kārtā.
Partizāņu grupas Latvijā. 1945.gada vasarā mežā aizgāja ap 4000 leģionāru. Viņi deva lielu pienesumu jau esošajām partizāņu grupām ar savu kauju pieredzi.
Padomju laikā mežabrāļus tēloja kā bandītus, kas grieza uz mugurām sarkanas zvaigznes u.tml. Padomju laika "vēsturnieks" Jānis Dzintars rakstīja par viņiem kā "nelietīgiem sumpurņiem." mežabrāļi par bandītiem nosaukti arī I.Ziedoņa "Kurzemītē."
1991.gadā Jānis Vasiļevskis kopā ar Māri Markusu organizēja pirmo nacionālo partizāņu saietu pie Usmas.
2005.gadā ar Igaunijas Ērgļa krusta ordeni tika apbalvota latviešu ārste, kas savulaik bija izglābusi igauņu mežabrāļa Alfrēda Kērmaņa dzīvību. Tas bija pirmais gadījums Latvijā, kad kāds tika apbalvots par darbību nacionālo partizāņu laukā.
Kalnozola-Daugaviņa grupa Strazdē.
Raksti.
Talsu novadā atklāts atjaunotais P.Čevera nacionālo partizānu grupas bunkurs.
Netālu no Latvijas robežas Igaunijā atklāts piemineklis igauņu nacionālajiem partizāniem.
Lietuvā uziets rets atradums: kanna ar nacionālo partizānu dokumentiem.
Rosina iemūžināt nacionālo partizānu vārdus Talsu un Valdemārpils ielu nosaukumos.
