Mahajānas budisms
"Lielie rati" vai "lielais glābšanās ceļš."
Jaunākais un viens no diviem lielajiem budisma novirzieniem, kas nirvānu solīja visiem budistiem, kas priekšzīmīgi pilda budisma priekšrakstus.
Radies Indijā I gs.pmē. Stingrās "pestīšanas šaurā ceļa" (hinajānas budisma) prasības ierobežoja budisma iespējas kļūt par plašu, masveida organizāciju, un vēlāk, mūsu ēras I gadsimtā, radās jauns budisma veids - mahajāna, t.i. " lielie rati" jeb " pestīšanas platais ceļš." Negrozot budisma pamatdogmas, ko saturēja hinajāna, mahajāna pasludināja, ka "pestīšanu" var panākt arī, nekļūstot par lamu, ka budas - būtnes, kas sasniegušas nirvānu, un bodisatvas - būtnes, kas tuvojušās nirvānai, aiz līdzcietības pret cilvēkiem periodiski nonāk no debesīm zemes virsū, pieņem cilvēku izskatu (iemiesojas) un palīdz cilvēkiem iegūt "pestīšanu."
Mahajānā pirmā vietā tiek izvirzīta mācība par bodisatvu.
Mahajānas sistēmā ir mācība par paradīzi un elli, t.i., tā atzīst pēcnāves eksistenci. Budisma mācībai par paradīzi un elli bija nolūks padarīt budisma reliģiju pieejamāku masu izpratnei, jo nirvānas jēdziens, būdams abstrakts un miglains, bija grūti aptverams. Paradīzi šai mācībā attēloja kā apsolīto pārpilnības un svētlaimības zemi, ko sauc par Sukavati zemi. Šās jaukās zemes priekšgalā atrodas buda Amitaba. Pretēji paradīzei, elli attēloja kā mocību valsti - šīs drūmās valsts priekšgalā atrodas negantais dokšits (ļaunais gars) Erlikhans.
Mesiānisma ideja un mācība par paradīzi un elli plaši izplatījās un nodrošināja mahajānas virziena budismam vadošo stāvokli. Tai pašā laikā paplašināja budisma rituālu un tās panteonu, sāka noturēt krāšņus dievkalpojumus un reliģiskās procesijas, izmantojot mūziku, tēlotāju mākslu un rituālās dejas. Tas viss bija domāts emocionālajai iedarbībai uz masām, to mistifikāciju.
Par vienkāršotu mahajānas verseiju kļuvis lamaisms, kas izplatījies mongoļu, tuviešu, kalmiku. tibetiešu un burjatu vidū.
Saites.
Budisms un budisti.
