Aliens

Lurdas dziedējošais avots

Dziedējoša ūdens avots Lurdā, DR Francijā, kas ticis sākts lietots pēc Baltās dāmas parādīšanās meitenītei Bernadetei 1858.gadā.

Atrašanās vieta. Francijas dienvidi, Lurda.

Notikumu gaita. 1858.gadā laikā no februāra līdz jūlijam Svētā Jaunava parādījās Bernadetai 18 reizes. Vienā no reizēm feja parādīja Bernadetai dziedinošu avotu, pie tā vēlāk ik gadus sāka ierasties miljoniem cilvēku. Daudziem tas esot palīdzējis. 1858.gadā no tā esot izdziedinājušies 5 cilvēki. 

Todien viņa kopā ar draudzenēm (arī māsu?) Tuanetu un Balumi bija devušās vākt malku un dzīvnieku kaulus, kurus varēja uziet pārtikušāku ļaužu atkritumu bedrēs. Pēc kādas večiņas padoma, kas tika satikta ceļā, viņas galu galā nonāca pie strauta, kas spurdza pa Espeljūža pakalna sānu. Šeit, masīvā klints izvirzījumā, kas bija pazīstams kā Masabjols, ūdens vēl sensenos laikos bija izskalojis alu. (A.Ravier, „Lourdes,” 5.-6.lpp.) Gan pati šī ala, gan arī tās apkārtne ļaužu uzskatā bija saistīta ar fejām. Bērni pie alas ieejas uzgāja „lielu žagaru un kaulu kaudzi.” Tā, ka tikai atlika šķērsot strautu un to visu savākt.

Pirmajās vīzijas reizēs meitene uzvedās visai parasti - nebija satraukta, tieši otrādi - par kaut ko priecājās. Tomēr ar laiku kas mainījās un nereti bernadetu pārņēma skumjas un domīgums, it kā viņu kas nospiestu. Mainījās arī uzvedība - līdz grotai viņa pārvietojās rāpus uz ceļiem, ar pirkstiem grābājot pa zemi, seju nosmērējot ar māliem. Novērotāji izteica aizdomas, ka meitenei kas nav kārtībā ar galvu. Reiz, kad meitene kārtējo reizi ar rokām kasīja zemi, izkasītajā padziļinājumā parādījās ūdens. Bernadeta padzērās no netīrās peļķes un nomazgāja arī seju. Nākamajā dienā no peļķes sāka tecēt avots.

Vatikāna reakcija. Kā allažīņ, Vatikāns nesteidzās atzīt šo fenomenu par Dievmātes rādīšanos un pētīja to veselus 4 gadus. Meitene tika daudzkārt sīki iztaujāta, cenšoties noķert viņas stāstā neatbilstības un pretrunas.
Galu galā krietni ātrāk, atšķirībā no savulaika Žannas d”Arkas vīzijām, Vatikāns Lurdas brīnumu atzina par Dievmātes parādīšanos balstoties uz pašas Bernadetas stāstīto, izdzieināšanās gadījumiem un aculiecinieku liecībām. Protams, feju tēmu baznīca apgāja ar lielu līkumu.
Izdziedināšanās notiek ar svētā ūdens palīdzību.
1905.gadā Vatikāns izveidoja īpašu komisiju, lai noteiktu vai brīnumainās izdziedināšanās patiešām notiek. No tūkstošiem izdaudzināto gadījumu par tādiem atzīti vien kādi 50-60.

Tā īsti jau mēs nekad neuzzināsim kā tieši Bernadeta kritusi transā. Tomēr, pēc aculiecinieku apraksta, viņas uzvedība katra kontakta gadījumā stipri atgādinājusi šamaņu transu. Bez tam šamanismā ir visai tipiski, ka pēc kontaktēšanās ar gariem šamanis iegūst spējas un zināšanas dziedēt savus ciltsbrāļus. Tā arī Bernadetas gadījumā – viņas vīzijas pavērušas varenu dziedinošas enerģijas avotu Lurdā.

Svētceļojumi. Lamēr Vatikāns 4 gadus ņēmās ap fenomena atzīšanas jautājumu, pie Bernadetas grotas un avota sāka ierasties svētceļnieki. Īpašu cieņu tie izrādīja arī pašai Bernadetai.
Lamēr Vatikāns 4 gadus ņēmās ap fenomena atzīšanas jautājumu, pie Bernadetas grotas un avota sāka ierasties svētceļnieki. Īpašu cieņu tie izrādīja arī pašai Bernadetai. Lurda kļuva par pašu apmeklētāko pilsētu ne tikai Francijā, bet pat visā Eiropā. Lielākā ierašanās te notiek augusta beigās un septembra sākumā - šai laikā 2-3 nedēļās te ierodas 6 miljoni cilvēku, no kuriem lielākā daļa ir slimi. Tie lūdzas par dažādu kaišu izārstēšanu, ar kurām netiek galā parastā medicīna. Brīnumainās izdziedināšanās arī tiešām notiek! Saskaņā ar katoļu baznīcas vestu statistiku pirmo 50 gadu laikā te no dažādām kaitēm izdziedinājušies vismaz 4000 cilvēku. Kopumā visos 150 fenomena pastāvēšanas gados izdziedinājušies ap 7000 cilvēkiem.
Tomēr tikai 67 brīnumainus izdziedēšanās gadījumus katoļu baznīca atzinusi oficiāli.
Pirmais no dziedējošiem ūdeņiem Lurdā esot izdziedējies akmeņkalis Luijs Burjeto. Pirms 20 gadiem viņš bija zaudējis aci strādājos akmenslauztuvēs. Ka līdz viņam nonāca ziņa par Jaunavas Marijas rādīšanos Lurdas grotā, viņš te ieradās un vairākas minūtes turēja avota ūdeņos iegremdētu seju. Tad viņš pārkrustījās un noskaitīja lūgsnu. Tad sāka redzēt ar abām acīm.
Piemēram, 1952.gada itāliete Anna Santanjelo šeit izdziedējās no smagas sirds nepietiekamības. Viņa nevarēja ne staigāt, ne runāt, pat ne normāli elpot. Kopā ar nestuvēm viņu iegremdēja avotā, no tā viņa izgāja jau pati un tai pat vakarā divas stundas gāja svētceļnieku procesijā. Šo brīnumainās izdziedēšanās lietu izskatīja pusi gadsimta un atzina par patiesu tikai 2005.gadā.
1972.gadā 51 gadus vecais Žans Pjērs tika paralizēts un ārsti bija viņu atzinuši par invalīdu. Pēc 15 gadiem viņš veica svētceļojumu uz Lurdu invalīdu ratiņos. Kāds gan bija ārstu izbrīns, kad pēc svētceļojuma viņš sāka staigāt.

Pateicības uzraksti. Tos atstājuši daži no brīnumaini izdziedējošamiem Bernadetas kapeņu iekšienē. Piemēram:
    „Patiesi pateicīgs. Izdziedējos no vēža. 1974.g. Džons B.Fleks, Hamiltona, Kanāda.”
    „Merci NDL [Notre dame de Lourdes] pour avoir sauvbe notre maman, mai 1980.”
    „Dziļi pateicīgs par mūsu kundzes izteikto žēlastību. M.Argjērs.”
    „Paldies. Anna, Andžela un Džozefs Čan-Hoi Pins, 1979.gada 18.jūnijā.”

Iespējams, šo fenomenu var izskaidrot ar Maikla Persingera elektromagnētisma teoriju.

Patlaban. Tagad Lurdā esot īpašs birojs, kura darbinieki ļoti skrupulozi izpēta katru izdziedēšanās gadījumu. Katra gadījuma atzīšana par īstu prasa kādus 15 gadus. Šai laikā izdziedētā stāvokli pastāvīgi kontrolē, un par brīnumu to atzīst tikai recidīvu neesamības gadījumā. Tiesa, tagad izdziedēšanās notiek arvien retāk un tagad gadā oficiāli tiek iesniegti tikai daži desmiti pieteikumu.
Patlaban kristieši šo grotu sauc par „atvērtajiem vārtiem uz citu pasauli.” (Lourdes Magazine, Grotto Special, 13.lpp.)

Saites.
Svētā Bernadete (1844.-1879.g.).
Lurdas brīnums.
Dziedējošie ūdeņi.