Aliens

Levitācija, levitanti

Priekšmetu vai cilvēka ķermeņa pacelšana gaisā bez mehāniskām ierīcēm, ar paranormālu spēku palīdzību. Levitāciju pieskaita paranormālām parādībām un uzskata par vienu no noslēpumainākām. Tādu aprakstītu gadījumu esot simtiem, iespējams, pat tūkstošiem.

Pētnieki uzskata, ka nelielai daļai cilvēku piemīt spējas samazināt savu  vai priekšmetu svaru, izmainīt gravitācijas spēkus, kas priekšmetiem vai ķermenim ļauj levitēt.

Vēstures avotos minēti visai daudz pārsteidzoši levitācijas piemēri, pārsvarā tie saistīti ar askētiskiem un svētiem cilvēkiem. Tāda parādība esot novērojama reliģisku personu lūgšanu un spiritisko seansu laikā. Indijā uzskata, ka levitēt spēj jogi un faķīri. Dažās zemēs pat atvērtas levitācijas skolas - tajās veic fiziskus un psiholoģiskus treniņus ar mērķi sagatavoties levitācijai.

Pazīstamāko levitantu saraksts:

      Daniēls Duglass Hjūms (1833.-1886.g.). Skotija.
      Dvīņi - Nikolā Liuzets un Džons Pols Olbērijs.
      Jāzeps no Kopertīnas.
      Karloss Mirabelli.
      Navarras Margarita.
      Dons Henāro.
      Ādolfs Lidžori.
      Avilas Terēze.
      A.Obrijs.
      M.Steins Mozess.
      Kalass Svība.
      Klaudija Pačeka.
      Kolinss Evanss.
      Huans de Jēzus.
      Mūķene Marija no Bētlemes.
      Ignātijs Laijola.
      Serafims no Sarovas.
Vēl daudzi citi.

Iespējamās levitācijas Bībelē. Pravietis Ecekiēls savā grāmatā stāsta, ka viņu aiz matiem pacēlusi Tā Kunga roka (Ecekiēla 8:3). No vārdiem "dievišķajos redzējumos" varētu domāt, ka Ecekiēls izprot šo lidojumu astrālā plānā."
Iespējams, ka levitācija saskatāma arī stāstā no Mateja evaņģēlija par to, kā Jēzus gājis pa ūdens virsmu. To pašu nolēmis darīt arī apustulis Pēteris, taču, izkāpjot no laivas, grimis nost. Tad Jēzus viņu izvilcis no ūdens, pats palikdams uz ūdens virsmas (Mateja ev. 14:31).

Tekums – lidojošais vadonis. Senākais mums zināmais tāds gadījums ir notikums ar lidojošo maiju indiāņu virsaiti no Gvatemalas, kas gaisā pacēlies kaujas laikā 1524.gada 5.maijā ar konkistadoriem. Kaujas laikā Gvatemalas kalnienē kapteinis Pedro de Alvarado pēkšņi pamanīja, ka viens no kičes maiju karavadoņiem pacēlies gaisā un uzbrūk viņam:
„Karavadonis Tekums pacēlās gaisā. Viņš bija klāts ar spalvām, nu gluži kā ērglis, pie tam šīs spalvas auga no viņa ķermeņa pašas par sevi, nevis bija cilvēka roku gatavotas. Viņam bija milzīgi spārni, kuri tāpat auga no viņa ķermeņa, un galvā tam bija trīs kroņi: viens no zelta, otrs no pērlēm, bet trešais – no dimantiem un smaragdiem.”
Lidojošais kareivis uzbruka Alvarado un ar vienu vēzienu nocirta zirgam galvu. Pēc tam cirta arī kapteinim, taču kļūdījās. To izmantoja spānis, satvēra debesu kareivi un nožņaudza to.
Šo kaujas vietu sauc Kecaltenango, šodienas Gvatemalā ir tāda nosaukuma pilsēta, kur ir uzcelts piemineklis lidojošajam kareivim.

Reliģiskie teksti. Daudz levitācijas aprakstītas reliģiskos tekstos, jo novērojumi bieži liecina, ka levitācijas notiek reliģisku atklāsmju, ekstāžu un meditāciju laikā. Olivjē Leruā savā grāmatā „Levitācija” aprakstījis 230 katoļu svētos, kuriem piedēvē tādas spējas. Lūk, daži no tiem:
- Ignātijs Laijola - jezuītu organizācijas „Dieva darbs” dibinātājs, kurš spējis lūgšanas laikā pacelties no zemes 30 cm augstumā;
- Ādolfs Lidžori, kas 1777.gadā pacēlies gaisā savas pārsteigtās draudzes acu priekšā Sv.Jāņa baznīcā Fogjā (nezinām, kur tāda ir!);
- slavenā karmelītu mūķene Marija, kas reizēm uzlidoja līdz pat koku galotnēm sava klostera dārzā Bētlemē. Ceļoties augšup, viņa turējusies pie koku zariem.
Krievu svētais – Serafims no Sarovas (esot viens no pašiem svētākajiem krieviem!) ar lūgsnām dziedēja smagi slimos, bieži zaudēja svaru un lidinājās pa gaisu.
Četji-Mineji (Четьи-Минеи – laikam kaut kāda krievu sengrāmata?!) stāsta par to kā Novgorodas arhibīskaps Jānis lidojis virs Volhovas upes.
Runā, ka bērnībā spējusi pacelties gaisā arī Žanna d’Arka, kas reizēm to darīja savu draudzeņu acu priekšā. Kad viņa paaugās, tad Žannai bija rakstrīga līgani plūstoša gaita, it kā tā nevis ietu, bet mazliet lidotu virs zemes.
Sv.Agenese no Montepulčīnas (1268.-1317.g.) - būdama tikai 15 gadu veca daudzkārt levitējusi 5 pēdas virs zemes un arī augstāk. To vērojušas visas Del Sako klostera mūķenes.
Sv.Andžela no Brešijas (1474.-1540.g.) - urzulīnu ordeņa dibinātāja, pacēlusies gaisā 1529.gadā dievkalpojuma laikā draudzes priekšā un palikusi šādā stāvoklī "ilgu laiku."

Levitācija Indijā. Indijā ir visai plaši izplatīts uzskats, ka jogi un faķīri spēja samazināt savu svaru reliģisku rituālu, lūgšanu un meditāciju laikā. Tādā stāvoklī tie spējot lidot "kā sausas lapas vējā" un stāvēt uz ūdens virsmas.

Luija Žakolio liecība. Šis franču zinātnieks, ceļotājs un rakstnieks 19.gs. otrajā pusē ceļoja pa Indiju. Reiz viņš palūdza pazīstamu faķīru Kovindasamu pacelties gaisā: „Paņēmis spieķi, ko es biju atvedis sev līdz no Ceilonas, faķīrs atspērās uz to ar vienas rokas plaukstu un, acis nolaidis, sāka murmināt burvju vārdus. Kovindasams pamazām pacēlās gaisā divas pēdas virs zemes, pēc paraduma sakrustojis kājas, un tādā stāvoklī palika vairāk kā divdesmit minūtes, kuru laikā es izmisīgi lauzīju galvu, kādā veidā var tikt pārkāpti visi mums zināmie likumi.
Pēc pāris dienām faķīrs, šķiroties no manis, apstājās pie durvīm un, uz krūtīm sakrustojis rokas, līgani pacēlās gaisa divdesmit piecu līdz trīsdesmit centimetru augstumā. Es precīzi vareju noteikt šo augstumu pateicoties tam, ka aiz faķīra atradās zīda aizkars, izdekorēts krāsainām joslām, un es pamanīju, ka viņa kājas atrodas sestās joslas līmenī. Redzot viņu paceļamies, es tūdaļ pat izvilku savu hronometru: viņs karājās gaisā piecas minūtes.”
Kovindasams, un arī citu faķīri, kuru sniegumus Žakolio izdevās novērot, nespēja viņam sniegt sakarīgu skaidrojumu šai parādībai, kā arī atteicās viņam aprakstīt savas sajūtas.

Levitācija Latvijā. Ziņas par lidošanu Latvijā parādās no 1577.gada sakarā ar uzsāktajām "raganu prāvām." Rīgā tā esot pārvietojusies vaļeniece Spride, bet pirmā ziņa par raganu saietu ir no Rīgas Lielās raganu prāvas materiāliem, kur stāstīts, ka 1584.gada Lieldienu rītā Elza lidojusi uz sabatu kādā augstā kalnā.

Levitācijas šodien.
Klaudija Pačeka - inku princese. 2009.gadā Peru galvaspilsētas Limas centrālajā laukumā virs zemes karājās vietējās tēlotājmākslas skolas absolvente Klaudija Pačeka, kas sevi sauca par „Inku princesi.”
Divi čīlieši. 2010.(?)gadā divi čīliešu dvīņi Nikolā Liuzets un Džons Pols Olbērijs par godu savas valsts 200 gadu jubilejai pilnīgi satrieca savus līdzpilsoņus ar Santjago uzstādīto rekordu levitācijā! Brāļi lidinājās virs zemes 7 m augstumā. Viņu vienīgais atbalsts bija vertikāls stabs, pie kura lidojošie brāļi reizi pa reizei pieskārās. Kopumā brāļi karājās gaisā veselas 200 minūtes, kas bija pietiekami levitācijas rekorda uzstādīšanai!
Galvaspilsētas čīlieši bija „gar zemi,” vairākas stundas bija paralizēta satiksme Santjāgas centrālajās ielās.
Zimbabvietis Kalass Svība. Diezgan biež virs zemes lido arī zimbabviešu burvis Kalass Svība. Bez jel kādām palīgpariktēm. Lidošana nav karāšanās, tamdēļ šim nēģeru brīnumdarim gadās arī pa kļūmei. Reiz burvis bija novēlies „kā no gaisa” Lusakas (Zambijas galvaspilsēta) centrālajā Barlstounas parkā. Ar sasitumiem un vieglu smadzeņtrīci nogādāts pilsētas klīnikā Matero.
Pēc šī notikuma Lusakas policija oficiāli apstiprināja Svības novelšanos pilsētas parkā, pie tam painteresējās burvja dzimtajā ciemā Čibā, kur viņš dzīvoja. No turienes atbildēja, ka burvi ciemā redzējuši viņa paša mājā trīs stundas pirms viņa kritiena parkā. Ciema attālums no Lusakas ~1000 km!

Video ar lidojošo meiteni. Tādu filmiņu jūtūbē izlicis kāds krievs Jevgenij2000 ar nosaukumu „Lidojošā meitene Krievijas mežā” (Летающая девочка в российском лесу), kas ilgst tikai 44 sekundes.
„Es uzņēmu ar videokameru pastaigas laikā ar savu suni. Es nevaru izskaidrot, kas tur notika.”
Iesākumā filmiņa rāda ziemas mežā draiskojošos suni Tarzānu. Tad kamera skatu laukumu pavirza mazliet nostāk pa labi, un ekrānā spraugā starp kokiem parādās 2,5-3 m augstumā horizontālā stāvoklī lidojoša 7-8 gadu veca meitenīte. Viņas priekšnesumu vēro zemē stāvoša sieviete. Izdzirdējušas suņa rejas un pamanījušas notēmētu videokameru, meitenīte žigli nolaidas lejup, sieviete to paņēma aiz rokas un abas ātri pazuda aiz kokiem.
Lūk, filmiņa: www.youtube.com/watch?v=uLfE6aCu4Yg

Tīmeklī ar vārdu var uziet ķīniešu mūku, kas spēj nostāties uz viena pirksta:
www.youtube.com/watch?v=sqQx1hgh--w

Levitāciju apraksti. Spriežot pēc senajiem aprakstiem, parasti ļaudis nav levitējuši diez ko augstu – parasti kādus 10-50 cm no zemes, retāk 1,5-2-3 m. Laika ziņā ne vairāk par dažām sekundēm, lai gan apdāvinātākie spēja turēties gaisā pat vairākas minūtes.
Raksturīgi, ka viņu lidojumus neka neietekmēja vēji, un vienmēr tie nolaidās apakaļ tieši tai pat vietā no kurienes pacēlušies.
Levitējošo novilkt atpakaļ zemē nav spējīgi pat divi spēka pilni vīri. Tādā situācijā levitējošais uzvedas līdzīgi piepūstai traktora kamerai ūdenī.
Interesanti, ka levitācijas spēja piemīt arī NLO pilotiem, kas aculiecinieku aprakstos spēj levitēt kopā ar Nolaupītajiem cilvēkiem, kas pa gaismas staru virzās augšup.

Skaidrojumi. Nu tādi īsti jau nemaz laikam nav.
Reliģiskas ievirzes „lidotāji” to spēja izdarīt reliģiskās ekstāzes laikā.
Kaut kādā veidā šie cilvēki spēj samazināt savu svaru un tā pārvarēt gravitāciju.
Citi runā, ka cilvēka organismā esot kaut kādi „cēlējspēki,” kurus atsevišķiem indivīdiem izdodas atraisīt īpašos apstākļos, piemēram, transā.
Budisti un daoisti domā, ka tas ir meridiānu kanālu atvērtības rezultāts.
Vēl daži uzskata, ka šī spēja varot būt pārnesta no iepriekšējās dzīves.
Profesors Ēriks Bergolds no ASV ir pārliecināts, ka tas mums no mūsu senčiem – citplanētiešiem. Galvenais esot atmodināt gēnu atmiņu.
Astrālās projekcijas hipotēze. Izteikta doma, ka levitācijas novērojumi saistīti nevis ar cilvēku fiziskajiem ķermeņiem, bet gan ar to astrālajām projekcijām, kuras tad arī novēro levitējam.

Lūk, viens cilvēka lidošanas piemērs tepat no Latvijas:
"Saulkrastos savai ģimenes dārza mājai uzbūvējām otro stāvu. Tā kā tovasar bija liels karstums, nolēmu gulēt augšā verandā. naktī pēkšņi jutu, ka kaut kas neredzams mani satver un vienā mirklī aiznes bērza galotnē. Es nekādi nespēju pretoties, jo jutos kā paralizēta. varēju tikai raudāt un lūgties, lai mani nogādā atpakaļ. raudāju un lūdzos ilgi, un laikam tas palīdzēja, jo pēc brīža atkal tiku nogādāta savā verandā. Nākošā dienā gāju to vietu apskatīt, jo bērzs auga aiz kuplas egles un agrāk to nebiju ievērojusi. Pēc šī gadījuma augšstāvā baidos gulēt."
Ilze K., Saulkrastos (ņemts no O.Mita grāmatas "Mistiskā pasaule").

Zinātnieku atklājumi. 
1979.gadā Kalifornijas Tehnoloģiju institūtā Pasadenā atklājuši levitācijas metodi ar tēmētu ultraskaņu. Tomēr te runa gāja par nelieliem priekšmetiem.

Saites.
Anomālas parādības.