Lansarote
- Detaļas
- Publicēts 31 Decembris 2016
- 1868 skatījumi
"Uguns sala."
Ģeotermāli aktīva, ar melnām lavas pludmalēm, kūpošiem geizeriem un mazāk izplatītu tūrismu. Vulkāniskas izcelsmes sala, kurā daudzviet vērojamas Mēness ainas. Kopā ar Fuerteventuras salu iekļauta UNESCO biosfēras rezervātu sarakstā. Te darbojies gleznotājs un arhitekts Sezārs Manrikve (Cesar Manrique).
Ģeogrāfija. Lansarote ir neliela sala. Tās garums ir ap 60 km, platums – nedaudz vairāk par 20 km. Piekraste plešas aptuveni 213 km garumā, lielākā tās daļa ir klinšaina.
Dažās salas vietās var sajusties kā uz mēness, šeit redzēsiet gan krāterus, gan vulkāniskās izcelsmes alas. Lielā skaitā šeit atrodamas neparastas melnās klintis, kuras skalo kristāldzidrais Atlantijas okeāna ūdens. Pavisam netālu, vien dažus kilometrus tālāk, plešas arī garas balto smilšu pludmales, dažām no tām ir piešķirts zilais karogs.
Klimats. Klimats līdzinās Ziemeļāfrikas klimatam. Siltums un saule salu lutina visu gadu. Vēsākā laika posmā, janvārī un februārī, gaisa temperatūra sasniedz vidēji 22 grādus, naktīs tā noslīd līdz 14 grādiem. No jūnija līdz augustam temperatūra paaugstinās vidēji līdz 29 grādiem, reizēm sasniedzot pat 40 grādu atzīmi. Ūdens temperatūra svārstās no 17 līdz 24 grādiem. Saule šajā kūrortā spīd 300 dienas gadā, bet lietus ir pavisam reta parādība – līst galvenokārt tikai novembrī-martā.
Vēsture. 1402.gadā, kad karaļa tituls pārgāja pie Žana Betankura, kas kopā ar kastīlieti Gadiferu de la Salle atņēma Lanzerotes salu Kastīlijai un panāca, lai Henrijs III Kastīlietis atzītu viņu par vienīgo Kanāriju salu pavēlnieku.
1730.-1736.gados Lansaroti satricināja ilgākais, pat sešus gadus ilgušais, vulkāna izvirdums, kas neatgriezeniski izmainīja gan salu, gan tās iedzīvotāju ikdienu. Lava aprija daudz auglīgu zemju un apdzīvotu vietu, daļu platības pārklāja biezs putekļu slānis. Tomēr spēcīgs dabas spēks radīja brīnišķīgus skatus un neticamus kontrastus, kurus tagad apbrīno katrs, kurš ierodas Lansarotē.
Aplūkojamie objekti.
Timanfajas Valsts dabas parks. Geizers, Uguns kalni.
El Cuervo vulkāns.
Golfo lagūna.
Cuevo de los Verdes. Pazemes ejas un savdabīga koncertzāle.
Mirador del Rio. Sens novērošanas tornis okeņa malā, viens no S.Marikes meistardarbiem.
Kaktusu dārzs.
Jameos del Aqua. S.Manrikes šedevri šai pazemes kompleksā. Te arī mākslinieka ekstravagantais mājoklis, privātkolekcija ar Pikaso un Miro darbu paraugem.
El Diabolo. Restorāns tieši vulkāna krāterī.
Lauksaimniecība. Lansarote nevar palepoties ar leknām pļavām, šeit lielākos apjomos aug tikai palmas, olīvkoki un kaktusi. Tomēr centrālajā salas daļā, piemēram, La Gerios rajonā, vietējie iedzīvotāji ir atraduši veidu kā audzēt arī vīnogas, no kurām tiek gatavots Lansarotes Malvasia vīns. Lai nodrošinātu mitrumu un pasargātu vīnogulājus no vēja, katrs augs šeit tiek stādīts dažus metrus dziļā un plašā dobē, kas apžogota ar pusloka formas akmens sētu (zoco). Senākā vīna darītava salā El Grifo (XVIII gs.) līdz šim gada laikā saražo ap 400-600 tūkst. pudeļu vīna. Tajā ierīkots arī vīna muzejs.
Lansarote ir arīdzan kazas siera un zivs piegādātāja, salas dienvidos kopš seniem laikiem tiek iegūts sāls.
Saites.
Kanāriju salas.
