Lamanšs, Lamanša jūras šaurums
La manche ("piedurkne").
Jūras šaurums, kas atdala Britu salas no kontinentalās Eiropas, savienojot Ziemeļjūru arAtlantijas okeānu.
Vēsture. Sengrieķu Mesīlijas ceļotāja Piteja (IV gs.pmē.) triēra bija pirmais mums zināmais Vidusjūras baseina kuģis, kas šķērsojis vētraino un bīstamo Lamanša jūras šaurumu, tolaik sauktu par Svina jūru
Ģeogrāfs Ptolemajs II gs. to nosauca par Britu kanālu. No vācu un franču valodas kanāla nosaukumu tulko kā "piedurknes kanāls."
1588.gadā angļu kuģi uzbruka spāņu Neuzvaramās armādas flotei Lamanša jūras šaurumā un jūras kauja ilga divas nedēļas. Vieglie un ātrie angļu kuģi, uz kuriem bija pieredzējuši jūrnieki, ar trāpīgu lielgabalu uguni no tālienes izsita no ierindas, dedzināja un gremdēja spāņu kuģus, kā rezultātā milzīgā spāņu flote tika sakauta, jūras varenība no Spānijas pārceļoja uz Angliju.
Šaurumu kopš senām dienām un vēl tagad mēģina šķērsot dažnedažādos veidos. Piemēram, 1785.gada 7.janvārī franču aviācijas pionieris Žans Pjērs Blanšārs kopā ar amerikāni Džonu Džefrisu šķērsoja šaurumu gaisa balonā.
Interesanti, ka šis šaurums kā ūdnesbarjera ir nospēlējis negatīvu lomu zinātniski tehniskajā progresā. 1881.gadā britu izgudrotājs Tomass Pārkers iedarbināja pirmo elektrisko automobīļu ražošanas konveijeru un lielu saražoto automobīļu partiju sūtīja tirgošanai Eiropā. Nelaimīgā kārtā tā nogrima līdz ar kuģi Lamanša jūras šaurumā ceļā uz Parīzi. Kas zina, kā būtu attīstījusies automobīļu ražošana, ja pasākums būtu bijis sekmīgs.
1909.gada 25.jūlijā franču aviators Luijs Blerio ar savas konstrukcijas vienplāksni - buru spārnu monoplānu Blériot-XI pirmais pārlidoja Lamanšu.
I pasaules karā. Par pazīstamāko epizodi "Titānika" brāļa "Olimpika" kara dienestā kļuva incidents Lamanša jūras šaurumā 1918.gada aprīlī. Kuģis atgriezās no sava kārtējā reisa, netālu no britu ūdeņiem to sagaidīja 4 amerikāņu kreiseri un tiem bija jāpavada "Olimpiks" līdz ieejai ostā, sargājot to novācu zemūdenēm. Tā nu sanāca, ka jūras šaurumā no lainera klāja pamanīja uzpeldējušu vācu zemūdeni U-103. "Olimpika" kapteinis Heiss nolēma tai uzbrukt. Uz zemūdenes iesākumā tuvojošos lielo uzbrucēju nepamanīja un vācieši satrūkās tikai pēc tam, kad "Olimpiks" zemūdeni apšaudīja ar artilēriju.Vācu zemūdene nepaspēja ienirt un tika milzīgā kuģa taranēta. Amerikāņi pēc tam uzņēma 31 vācu zemūdenes apkalpes locekli. Pats "Olimpiks" guva nelielus bojājumus un veiksmīgi sasniedza mērķa ostu.
Šaurumā atrodas vairākas salas - Vaita sala, u.c. 1967.gadā kāds izdienējis majors ievācās uz pamestas britu naftas platformas, uzstādīja tur pirātisko radiostaciju un pasludināja to par neatkarīgu valsti - Sīlendu.
Tunelis. Pirmo reizi ideja izrakties Lamanšam pa apakšu dzima jau tālajā 1802.gadā, taču briti to noraidīja, jo tad "mazināsies salas aizsargspējas." Tuneli izraka tikai 1994.gadā, roku rokā to atklāja karaliene Elizabete un prezidents Miterāns.
1998.gada rudenī leģendārā aviatora Luija Blerio mazdēls nolēma atkārtot sava vectēva maršrutu, ko tas veica 1909.gadā ar monoplānu Blériot-XI pāri Lamanšam. Novecojušais lidošanas rīks ar buru spārniem tika sariktēts un pacēlās gaisā. Tomēr antikvārais motors visai drīz atteicās darboties, lidmašīna nokrita ūdenī un salūza labā konsole. Neparasta sakritība izpaudās iekš tā, ka mazdēls ar visu monoplānu nogāzās tieši uz sēres, kas bija nosaukta Luija Blerio vārdā.
Saites.
Sīlenda.
