Likteņa akmens
Vēsture. Šis akmens esot tas pats, ko pagalvī licis žīdu pravietis Jēkabs, Bībeles epizodē ar Dieva dēliem, kas kāpelē uz debesīm (Pirmā Mozus 28:18,19). Šo Betēles akmeni skoti dēvēja par „likteņa akmeni.”
Kāda skotu teika stāsta par diviem žīdu prieteriem, kuri, glābdami akmeni no romiešiem, to vispirms esot nogādājuši drošībā Īrijā. Tikai IX gs., kad Fērguss Makērks Skotiju un Īriju apvienoja vienā karaļvalstī, Likteņakmens (Stone of Destiny) nonāca Skotijā, un visbeidzot Skonas klosterī, ko karalis Kenets II dibinājis kādas izšķirošas kaujas vietā.
Pirms angļu invāzijas akmens vairāk kā 200 gadu atradās Skonas abatijā. Tur to uz koka cokola altāra priekšā bija licis uzstādīt skotu ķēniņš Keness II. Skotu karaļi uz Likteņakmens kronēšanas ceremonijas laikā lika savas kājas (un nevis pakaļas, kā vēlāk to darīja angļi!).
Kad 1296.gadā Anglijas karalis Edvards I iekaroja Skotiju, akmeni viņš nogādāja Londonas Vestminsteras abatijā. Viņš lika izgatavot savdabīgu relikviju, kurai kopš šā brīža bija jākalpo par Anglijas karaļu „kronēšanas krēslu.” Uz tā sēdekļa bija uzlikts Likteņa akmens. Edvarts I domāja, ka šādā veidā viņš saviem pēctečiem nodrošinās varu pār dumpīgajiem skotu kalniešiem. Tā tas turpinajās veselus 700 gadus. Gandrīz visi angļu, pēc tam jau arī britu, karaļi no Edvarda II 1307.gadā līdz pat Elizabetei II 1953.gadā tika kronēti sēžot tieši uz Likteņakmens.
Tolaik tikai divas reizes Likteņa akmens pameta Londonu: glābjot no vācu aviācijas uzlidojumiem Otrā pasaules kara laikā to paglabāja Gločesterā, un kad 1950.gada Ziemassvētkos to atpakaļ nofenderēja skotu studenti-nacionālisti, ka rezultātā akmens 3 mēnešus klejoja pa Skotiju.
Beidzot Lielbritanijas premjerministrs Tonijs Blērs izšķīrās par vēsturiskā parāda atdošanas, piešķirot skotiem lielāku neatkarību. Lieli nopelni šai notikuma bija Konservatīvas partijas Skotijas sekretāram Maiklam Forsaitam (Michael Forsyth). Ar lielu svinību tieši 1996.gada Sv.Andreja dienā Likteņakmens tika novietots atbilstošā vietā Edinburgas pils zālē (Skotijas Godības zālē - Honours of Scotland) pie citām skotu karaļu regālijām - kroņa (Eiropā visvecākais karaļu kronis), zobina un sceptera. Pašam M.Forsaitam tas radīja milzu popularitāti un nodrošināja viņa Konservatīvajai partijai uzvaru tuvākajās vēlēšanās 1997.gada maijā.
Šodien tas atrodas Edinburgas pilī, un skotiem ir visas iespējas atkal atgūt neatkarību. Ne velti 2011.gada maija vēlēšanās Skotijas parlamentā absolūto vairākumu ieguva SNP - Skotijas Nacionālistu partija.
Apraksts. Taisnstūrveida smilšakmens gabals 66 X 41 X 27 cm izmēros. Sver 135 kg. Tajā iestrādāti divi, nu jau aprūsējuši, metāla gredzeni, caur kuriem kādreiz acīmredzot izmaukti stieņi tā transportēšanai.
Izpēte. Ģeologi profesors Totens no Jeilas universitātes un profesors Odlems no Ontario universitātes uzskata, ka akmens nācis no Palestīnas, jo tā mineraloģiskais sastāvs ir līdzīgs iežiem Bētēlas tiešā tuvumā.
Akmens autentiskums. Tomēr pastāv pamatotas šaubas, vai tas ir īstais Bībeles likteņakmens. Iespējams, ka skoti savu visnozīmīgāko relikviju savlaicīgi nogādājuši drošībā un ta joprojam atrodas Skotijā kādā drošā vietā.
Cits skotu akmens. Skotijas Morning Cronicle 1809.gada 2.janvāra numurā ziņo, ka pēc spēcīgām lietusgāzēm un zemes nogruvumiem Makbeta pils rajonā Pērtšīrā esot veikts sensacionāls atklājums. Apkārtnes sakārtošanas darbu laikā 3 m dziļumā strādniekiem atklājās „sešas pēdas gara un četras pēdas plata kamera. Ziņkārības dzīti, vīri attīrīja telpu. Starp gruvešiem viņi atrada 500 mārciņu smagu meteoriska vai pusmetāliska sastāva akmeni. Tas tur varēja būt atradies kopš Makbeta valdīšanas laikiem.” Tālāk teikts, ka akmens esot nosūtīts izpētei uz Angliju, taču neesot sasniedzis mērķi. Tālajā ceļā kāds tam vienkārši ļāva pazust, tāpēc jāpieņem, ka akmens joprojām vēl ir Skotijā.
Betila akmeņu kults. Betil acīmredzot ir sagrozījums no žīdu beth-ēl – „Dieva nams.” Šis kults plaši bija plaši izplatīts semītu ciltīs. Dažas arābu ciltis pārnēsāja svētos Betila akmeņus transportējamos šķirstos savos klejojumos pa tuksnesi. Šie šķirsti atgādināja Derības šķirstu vai Elagbala ratus, tie tika atrasti 14.gs. pmē. Beitšeonas pilsētā uz dienvidiem no Genaceretes ezera un Jērikā.
Vēl viduslaiku tekstos var atrast norādi uz lapis betilis, kuru grieķi un romieši vēlāk pārņēmuši kā apzīmējumu svētajiem akmeņiem.
Vārds Bētēla minēts arī Bībelē, tas ir akmens, ko pravietis Jēkabs lika pagalvī, kad redzēja vīziju par kāpnēm debesīs. Pēc skotu tradīcijas šis akmens tagad atrodas Edinburgā.
Saites.
Skoti.
