Laskas ala
Lascaux.
Viena no pašām slavenākajām alām pasaulē un visslavenākā Francijā ar lieliskiem alu glezniecības paraugiem.
Atrodas centrālajā Francijā, Dordoņas departamentā un Dordoņas ieleja pie Montiņakas.
Atklāta 1940.gadā.
Interesantākie objekti.
Tā saucamā "Vēršu zāle," kuras sakarā izteita hipotēze, ka tajā attēlots Vērša zvaigsnājs. Ja tas patiesi izrādītos tā, tad tā būtu senākā astronomiskā liecība cilvēces vēsturē - 17 000 gadu veca. Reizēm par šo alu runā pat kā par "akmens laikmeta observatoriju."
Tā saucamā Aka - šahtveida padziļinājums attālā Laskas alas vietā, kas satur liecības par senu šamanisma praktizēšanu: slīpi krītošs cilvēks ar stāvošu pipeli, kārts ar putnu galā un spalvains degunradzis.
--------------------------------------------
Lascaux.
Pati slavenākā Madlēnas laikmeta (17-20 000 gadu apakaļ) ala.
Atrašanās vieta. Centrālā Francija, Dordoņas departaments, Dordoņas ieleja pie Montiņjakas.
Atklāšana un izpēte. Atklāta 1940.gadā nejauši, kad četriem puikām pastaigājoties caurumā iekrita suns. Pārbaudot to, izrādījās ala ar zīmējumiem.
Plašākai sabiedrībai par atklājumu tapa zināms tikai pēc kara beigšanās, jo skaidrs, ka kara laikā cilvēki aizņemti ar citām lietām. Tad alu apmeklēja simtiem cilvēku. Lai gleznojumus pasargātu no daudzo apmeklētāju izraisītā mitruma pieauguma, alā tika iebūvētas hermētiski slēdzamas durvis un uzstādīti mikroklimata regulētāji, taču par spīti visiem šiem piesardzības pasākumiem, aizvēsturiskie gleznojumi sāka bojāties - uz tiem parādījās zaļas aļģes un kaļķakmens nogulsnes. Lai gleznojumus saglabātu alu nācās slēgt. Bet 200 m no īstās alas tika izveidota alas kopija un kuras sienām mākslinieki, izmantojot tos pašus materiālus, ko mūsu senči, radīja gleznojumu kopijas
Frenks Edžs. Pētīja Vēršu zāli. Pievērsa uzmanību uz sienas zīmētam zvaigžņu sakopojumam, kuru mēs saucam par Plejādēm. Tas laikam ir tas pats Vērša zvaigznājs. Šī akmens laikmeta zīmējuma līdzība ar viduslaikos zīmēto Vērša zvaigznāja vērsi ir pārsteidzoša. Viņš apgalvo, ka alu iemītnieki izmantojuši savus zvaigžņu zīmējumus Mēness fāžu novērošanai un saulgriežu paredzēšanai.
Alas zīmējumus vairākus gadus pētījusi arī franču astronome Šantāla Žeg-Voljēviča. Kā astronome viņa ievēroja, ka te zīmēti daudzi zvaigznāji, kurus divupieši atklāja krietni vēlāk - Skorpions, Auns, Vērsis, Mežāzis u.c. Astronome: „Šī vieta nav izvēlēta nejauši.” Iesākumā astronome uzzīmēja zvaigžņoto debesi tādu, kādu novērotāji varēja redzēt 17 000 gadu atpakaļ. Tad noņēma punktu koordinātes, noteica dzīvnieku figūru atrašanās vietas, un iegūtos rezultātus salīdzināja ar 17 000 senu zvaigžņu karti, kuru izdrukāja dators.
Pēcāk franču astronomes datus pārbaudija astronoms Žeralds Jašnevičs no Monpeljes Universitātes Francijā. Viņš raksta: „Lai gan daži skaitļi bija nedaudz palielināti, tomēr apskatītajās alās viss bija izvietots saskanīgi ar saulgriežiem, bet Mežāža, Skorpiona un Vērša zvaigznāji zālē atbilst tā laika zvaižņotajai debesij.”
„Tukšas spekulācijas!” – tā arheolgs doktors Harolds Floss no Tībingenas Universitātes.
Doktors Mihaels Rappengluks. Minhenes universitātes pētnieks uzskata šo alu par akmens laikmeta observatoriju. Īpaši viņš uzmanību ir pievērsis cilvēkam-putnam, bizonim, kas nogalināts ar drotikiem un putnam kārts galā. Visi šie tēli uzieti tai alas daļā, kas tiek saukta par Aku. Bizoni pētnieks asociē ar Vērša zvaigznāju, bet vairākus pleķīšus virs bizoņa pleca – par Plejādēm.
Tagad, lai aizsargātu gleznojumus no apkārtējās vides postošās iedarbības, ala slēgta ar trim metāla durvīm un tiek vēdināta ar elektroiekārtām.
Horsts Hiršners – alu mākslas speciālists 1952.gadā interpretēja kādu zīmējumu no alas Akas vietas kā cilvēku ar putna galvu šamaniskā transā.
Pēc šamanisma speciālista Mirča Eliādes domām Laskas alā ir pārstāvētas senākās eiropiešu šamanisma formas – putnu, gara-aizsarga un ekstāžu veidā. Īpaši sena ir aina par kārts galā esošo putnu, kas, viņaprāt, ataino šamaņu maģisko lidojumu uz Pasules Koku, lai atgrieztu dvēseles-putnus.
Apraksts. Slavenākā no Francijas alām. Tajā ir vairāk kā 1000 klinšu gleznojumu un gravējumu, kas veidoti reālistiski un fascinējoši, krāšņās krāsās un dabiskā izpildījumā: sēcoši vērši, pinkaini bizoņi, auļojoši savvaļas zirgi, bēgoši brieži un tramīgas stirnas, vēršu medību ainas, poniji. Izmantoti ķieģeļsarkanie, okera dzeltenie un brūni melnie krāsu toņi.
Objekti.
Vēršu zāle. Viens no pirmajiem zīmējumiem zāles ziemeļu (kreisajā) sienā netālu no ieejas ir tā saucamais "Vienradzis."
Vērša zīmējums atbilstošs Vērša zvaigznāja attēlojumam.
Citās zāles vietās atrasti arī citi zvaigznāju attēlojumi. Ja šos Lasko alas zvaigžņu attēlus no alas sienām pārnestu uz papīra, mēs iegūtu visai precīzu Francijas zvaigžņotās debess attēlu pirms 15 000 gadiem. Katru gadu vasaras saulgriežu laikā caur alas ieeju rietošās saules stari nokļūst tieši uz Vēršu zāles zīmējumiem.
Ass galerija. Bizoņu zāles austreņu spārnā ir atvere, kas ved uz Ass galeriju (Axial Gallery) - tā beidzas ar strupceļu. Tajā sastopamas simboliskās zīmes. Aļņa, bizoņu un zirga zīmējumi.
Galvenais koridors. No dienvidu (labās) sienas ved galvenais koridors praktiski tieši uz dienvidiem. Apmēram 30 m attālumā no tās sākuma atrodas Apsīda.
Apsīda. Uz tās griestiem un sienām daudzu zīmējumu un gravīru atliekas. Starp tām daudz zīmju (arī ģeometrisks režģis).
Aka. Saukta arī par "Mirušā cilvēka šahtu." Visnoslēpumainākā Laskas alas vieta, dabiska 5 m dziļa aka.
Lai nokļūtu pie Akas, nepieciešams iziet pa Galveno galeriju, Apsīdu, kuras pašā galā klints izcilnis ved lejup 5 m dziļā akā. Akā var nolaisties tikai ar virves palīdzību. Tās sienas labi nopulētas. Akas sienā 2 m augsts zīmējums. Akas nošķirtība no pārējā kompleksa un zīmējuma raksturs tajā lika izvirzīt versiju, ka šai akā šamaņi iegāja transā, kas visdrīzāk tika izsaukts ar spēcīgu psihotropo vielu līdzdalību.
Nefa. Te zīmētas 4 "restes."
Plēsoņu grota. Te atrodas vairākas punktu zīmes taisnstūru formā.
Zīmējumu vecums. Ap 15 000 gadu. Citur min 17 000 gadu (Madlēnas laikmeta ala).
Atradumi.
Virve. Virves pārakmeņotās paliekas, ar kuras palīdzību nolaidās akā, tika uzieta akas dibena nogulumos.
Kauli. Galvenokārt tie bija ziemeļbriežu kauli.
Zīmējumi.
Šamanistiskais zīmējums. Šim zīmējumam ir visai grūti piekļūt, jo tas atrodas uz 5 m dziļās Akas sienas pašā tumšākajā alas galā. Zīmējums ir 2 m augstumā un attēlo šamani putna veidolā. Pa labi no tā ir spalvains bizonis ar augšā saceltu asti. Zem/aiz astes 6 punkti divās horizontālās rindās.
Kompozīcijas centrā slīpi uz muguras (37 grādu slīpums) guļošs cilvēks ("Mirušais cilvēks" - no tā šahtas nosaukums) ar stāvus sacēlušos pimpi. Tas liekas svarīgi, jo cilvēka erekcija zīmējumā ir uzskatāmi redzama. Cilvēka ķermeņa slīpums rada iespaidu, ka cilvēks atmuguriski krīt. Šahtas Mirušais cilvēks tomēr būtu uzskatāms par teriantropu - cilvēkputnu, jo sejas vietā tam ir knābis, galva kopumā arī līdzīga putna galvai. Zinātnieki Demorests Devenports un Maikls A..Džohims savā rakstā žurnālā Antiquity 1988.gadā pamatojuši, ka putns šis ir mednis. Tas esot dēļ teteru ģints putniem raksturīgo seksti galvas virspusē (bez tam sekste turpinās arī līdz knābja pamatam). Bez tam Mirušajam cilvēkam katra roka ir ar 4 pirkstiem. Tādējādi šie zinātnieki uzskata, ka kompozīcijā attēlots cilvēks-šamanis brīdī, kad tas pārvēršas par putnu.
Antropologs Felistass Gudmens: "Tieši šis leņķis [37 gr.] kalpo kā atšķirības zīme pozai, kādu mednieks ieņem transa laikā - īpaši tais gadījumos, ja viņa gars dodas ceļojumā uz debesīm... Šī pati poza iemūžināta divpadsmit tūkstošus gadu vēlāk Ēģiptē. Ar to es domāju Ozīrisa attēlu, kas izgājis cauri tīri šamaniskai iniciācijai, kad viņa ķermenis ticis sadalīts gabalos, bet pēc tam no jauna viņu savāca kopā māsa Izīda. Un tikai pēc tam viņš varēja doties garīgajā ceļojumā uz Augstāko pasauli." (Belinda Gore, "Ecstatic Body postures: An Alternative Reality Workbook, 173.-175.lpp.) Tātad, pazīstams ir arī ozīrisa zīmējums līdzīgā pozā ar stāvošu pimpi. Erekcija ir visai bieža blakusparādība narkotisko līdzekļu izraisītam transam.
Zem slīpā cilvēka attēlots putns, kas sēd kārts galā. Šamanis ar putnu kārts galā ir visai izplatīts pirmatnējo laiku attēls pasaulē (jezīdu sandžaks, zīmējumi pie Oņegas ezera u.c.).
Kā 4.kompozīcijas objekts attēlots liels bizonis. Rādās, ka dzīvnieks ir nopietni ievainots, jo attēlots, kā no vēdera veļas ārā bizoņa iekšas. Bizoņa galva draudīgi noliekta aizsardzībai.
Laskas šamaņa zīmējuma avots: Mario Ruspoli, "The Cave of Lascaux: The Final Photographs," Harry N.Abrams, Ņujorka, 151.lpp.
"Vienradzis." Atrodas Vēršu zālē viens no pirmajiem pavisam tuvu ieejai zāles ziemeļu (kreisajā) sienā. Domā, ka tas ir Vienradža zvaigznāja attēlojums, kas mūsdienās sastāv no Skorpiona, Svaru un Strēlnieku zvaigznāju zvaigznēm. Zīmējuma nosaukums tapis kļūdas rezultātā, jo, ja par ragu uzskatīt tās līnijas, kas nāk no radījuma pieres, tad tādu tur ir veselas divas.
Vispār šis zīmējums ataino kādu nenoteiktu četrkājainu dzīvnieku, kurš vispārīgās aprisēs attāli atgādina zirgu. Radījumam ir liels, it kā uzpūties vēders un gar muguru ejoša 6 apļu rinda, kas atgādina kādu kaķu dzimtas plēsoņas ādu. Daži pētnieki uzskata, ka radījumam ir bārdaina vīrieša seja. bet teriantropu kategorijai šo dzīvnieku pieskaita dēļ tā resnajām pakaļkājām, kuru kontūras līdzinās cilvēka kājām.
Lāča zīmējums. "Vēršu zālē" neliela lāča muguru, galvu un ausis veido dabisks klinšu sienas izcilnis.
Zubra zīmējums. Arī "Vēršu zālē" zubra aizmugurējā daļa, kas "iezīmēta ar horizontālu krokas palīdzību alas sienā... Nelielā apgaismojumā dzīvnieka sāni un kaulainie krusti izceļas ar īpašu, reljefu skaidrību." (franču speciāliste Anete Lamīna-Amperēra)
Zīmes. Te tādu ir visai daudz. Vairumā tās kombinētas ar dzīvnieku attēliem.
Ass galerijā uz griestiem (uzreiz pēc ieejas no Bizoņu zāles) ar dzeltenu okru uzzīmēts taisnstūra režģis. režģis novietots starp sumbru un zirga figūrām.
Tai pat galerijā (laikam) uz dienvidu sienas ir veselas 30 apaļas atzīmes tieši zem aļņa attēla., kas veido virteni. Virtene beidzas pie taisnstūra zīmes zem aļņa galvas. Pēc tam tās ceļā parādās gaišs klints izcilnis, pie kurā tā beidzas un aiz tā turpinās no jauna. Rodas iespaids, ka virtene izvērta cauri izcilnim. Tagad tā parādās kāda dīvaina vēderaina zirga priekšā (tam, kā jau tipiski, ir nesamērīgi maza galva). Dzīvnieka priekškāju rajonā virtene izliecas un pieņem jūga formu.
Pāris metrus tālāk uz griestiem redzami divi zirgi. Virs viena zirga krēpēm zīmēts musturis, kas sastāv no 4 vertikālām līnijām pārstrīpotām ar 2 horizontālām.
Tālāk tikai 5 m un redzama liela sumbra mātīte. Tā lec ar sakrustotām priekškājām, it kā nevis lēktu, bet gan lidotu. Tieši tās priekšā atkal uzzīmēts režģis no 5 vertikālām līnijām un 3 horizontālām.
Vēl pēc 3 m klāt ir Ass galerijas austreņu gals. Šeit attēloti 2 ibeksi (kalnu āži), kas atdalīti ar taisnstūra resti (izskatās kā logs ar 6 vērtnēm).
Šis nebūt nav viss režģu/restu uzskaitījums no Lasko alas. vairāk kā 40 tādu režģu atrodas vietā, kas nosaukta par Apsīdu, bet vēl 4 - Nefā. Viena no tādām liela kvadrātiska loga formā ar 9 polihromām vērtnem.
Vēršu zālē 6 aplīšu atzīmes atstātas uz ceturtā sumbra pleca, bet vēl 4 - uz trešā sumbra krūtīm.
Vairākas punktu zīmes taisnstūru formā atrodas Plēsoņu grotas beigās.
Ziemeļbriedis-himēra. Vienīgais ziemeļbrieža zīmējums alā sastopams "Vēršu zāles" griestos. Interesanti, ka tā pēdas attēlotas ar peldplēvēm gluži kā kādam ūdensputnam. Tas šo attēloto `dzīvnieku ierindo himēru kategorijā.
Radniecīga saite: (virtuālais ceļojums pa alu - franču val.)
http://www.lascaux.culture.fr/
Saites.
Alu māksla.
