Laventa
Atrašanās vieta. Meksika, 130 km uz rietumiem no Villahermosas, vietā, kur Tonalas upe ietek Meksikas līcī. Sasniedzama pa autostrādi Nr.180.
Atklāšana un izpēte. Laikam pirmo reizi eiropieši te ieradās īsā vizītē dāņa Fransa Bloma (Franz Blom) un amerikāņa Olivera Lafarža (Oliver La Farge) personās. Tolaik Laventas "brīvo salu" apdzīvoja kāda cilvēka Sebastjana Toresa sazarotā ģimene, kas runāja nauatlu valodā. Ceļotāji īsā apmeklējuma laikā pamanīja šeit vairākus neparastus akmens pieminekļus. Pēcāk abi vienbalsīgi paziņoja: "Mēs sliecamies pie viedokļa, ka šīs drupas pieder maiju kultūrai."
Pirmos izrakumus 1925.gadā šeit veica dāņu arheologs Franss Bloms. Viņš šeit uzgāja vienu no olmeku bazalta galvām - tā kļuva par pirmo uzieto olmeku galvu vispār.
Darbu turpināja komandas no Tulānas un Kalifornijas universitātēm.
Matejs Stirlings (Matthew Williams Stirling) 1940.gadu beigās savas 2.ekspedīcijas laikā uz veselām 10 dienām iebrauca Laventā. Viņš vadījās no Lafarža un Bloma ceļa kartēm un patiesi nonāca Laventā. Salas ciema vecākais sagaidīja viņu bez sevišķas iedvesmas. Izrādās, pirms visai ilga laika te bijusi laupītāju banda un cīņā ar to Toresu smagi ievainoja, bet divus viņa dēlus nogalināja. Kopš tiem laikiem svešiniekus te negaidīja un dzīvoja noslēgti.
Tās 10 dienas, ko Stirlings pavadīja Laventā, deva bagātīgu atklājumu materiālu. Viņu klejojumos pa selvu pavadīja viens no Toresa znotiem, kurš rādīja "lielos akmeņus." Iesākumā pirmās apgaitas laikā Stirlings aplūkoja tos 6 objektus - laikam bazalta galvas, kurus jau bija aprakstījuši Bloms un Lafaržs. Lielākā no tām svēra veselas 24 t un bija vairāk kā 2 m augsta. Atlikušo 9 dienu laikā viņš uzgāja un nofotografēja vēl 4 akmens galvas, lielisku altāri, labi saglabājušos stēlu un vairākus mazākus priekšmetus.
Ar tādiem rezultātiem viņš atgriezās Vašingtonā un visai viegli dabūja līdzekļus jaunai ekspedīcijai. Nepilnu gadu pēc izrakumiem Tresapotekā Stirlings atkal ieradās Laventā. Gandrīz visi viņa atradumi tagad aplūkojami Vilahermosā. Pilsētas robežās Stirlings uzgāja vēl 5 altārus, 6 akmens stēlas un divu "sargtorņu " pamatos depozītu ar 37 cirvjiem no serpentīna.
Oglekļa analīze no paraugiem, kurus Laventā paņēma Filips Drakers, Dr.R.Heizers un profesors R.Skvairs, liecināja, ka pirmie "jaguārindiāņi" parādījās Laventā II g.tk.pmē. beigās un dzīvoja tur apmēram 1000 gadu.
Interesanti bija arī tas, ka Laventā visi akmens veidojumi (stēlas, altāri un arī galvas) bija atvesti no citurienes. ģeologs un vulkanologs Hauvels Viljamss to ņēmās risināt. Pēc ilgiem meklējumiem viņš līdzīgu materiālu uzgāja Lostustlu kalnu DA daļā Sintepekas izdzisušajos vulkānos (ap 100 km attālumā).
70.gadu sākumā šeit pētījumus veikusi arheoloģe Merions Poupni Heča. Īpašu vērību viņa pievērsa pilsētas astronomiskajai orientācijai, kas vērsta 8o uz austrumiem no Z-D ass. Pamazām, lielot faktu pie fakta, noskaidrojās, ka olmeki pilsētas orientācijā izmantojuši astronomiskos datus, kas bijuši vismaz 1000 gadu vecāki par Laventu.
Pēc tam Laventas rajonā uzgāja naftu un uzcēla lielu naftas pārstrādes uzņēmumu. Tas ir nodarījis visai lielu postu Laventas senpilsētai.
Vēsture.
Laventas rašanās problemātika. Saskaņā ar indiāņu leģendām pilsētu dibinājusi "jaguāru-indiāņu" tauta - debesu un zemes iemītnieki, varoņi. Tie cēlušies no debesu jaguāra dzimumsakara ar cilvēku sievieti (tādu sievietes un jaguāra kopošanās ainu attēlotu uz stēlas uzgājis M.Stirlings Porteronuēvā).
Tās astronomiskā orientācija norāda, ka pilsēta dibināta ap 2000.g. pmē. Citur literatūrā gan minēts laiks ap 1200.g.pmē. vai 1000.g.pmē. un apgalvots, ka tā tomēr ir jaunāka par Sanlorencu (dibināta ap 1200.g.pmē.).
Ap 900.g.pmē. olmeki pēc vardarbīga uzbrukuma pameta Sanlorencu. Ap to pašu laiku dibināta Laventa. Tā kā abām pilsētām raksturīgas kopējas kultūras iezīmes, tad ir izteikta doma, ka olmeki no Sanlorencas pārvācās uz Laventu. Pēdējie pētījumi gan to neapstiprina, jo Laventas 1.celtniecības fāze tiek datēta ar aptuveni 1000.g.pmē. Un tā - Sanlorenco vismaz pēdējos 200 gadus eksistēja paralēli Laventai.
Pilsētas uzplaukums tiek lēsts no 600.–100.g.pmē. vai arī no 800.g.pmē.
Laventa tika pamesta kristiānisma ēras sākumā, domājams pilsēta tikusi varmācīgi izpostīta.
Mūsdienās daļēji iznīcināta pilsētas dienvidu daļa, jo tur tika uzcelts naftas pārstrādes uzņēmums. Iekļūšana šai pilsētas daļā tagad ir neiespējama. Daļu senās pilsētas sedz aerodroma betons. Svarīgākos atradumus, ieskaitot trīs no atrastajām olmeku galvām, pārvietoja uz Tabasko pavalsts galvaspilsētas Vilahermosas pilsētas muzejparku (Parque-Museo La Venta).
Arhitektūra. Neliela saliņa purvainā piekrastes apvidū Palmas upes tuvumā, 10 km garumā un 4 km platumā. Mākslīgi paplašināta, pacelta un nostiprināta ar zemes uzbērumu palīdzību. Visas būves ir orientētas Z-D ass virzienā, un tradicionāli novirzīta no tās par 8 grādiem uz austreņiem (iespējams, orientēta uz kādu objektu debesu ziemeļu daļā – varbūt Lielās Lācenes kausu ap 2000.g.pmē.).
Visas celtnes no akmens, liela tā daudzveidība. Akmens uz vietas nav, tādēļ piegādāts no tālienes.
Objekti.
Centrālais laukums. Iepriekš tas sastāvēja no elipses veida uzbērumiem, kas bija izvietoti abās bumbas spēles laukuma pusēs. Tā dienvidu malā atradās Lielā piramīda.
Lielā piramīda. Tā atradās Centrālā laukuma dienvidu malā. Kvadrāta pamata laukums. Tās uzbēršanai izmantoti ap 99 109 m3 zemes. Tās virsma bija izvagota, kas radīja 10-skaldņu piramīdas efektu. Taču arheologi noskaidroja, ka tāds piramīdas izskats radies 3000 gadu erozijas rezultātā. Iesākumā tā bijusi četrskaldņu, kā visas meksikāņu piramīdas.
Piramīdā nekad nav notikuši izrakumi, taču domā, ka iekšienē tur atrodas kāda varena ķēniņa apbedījums. 1967.gadā ar magnetometru konstatēja lielu anomāliju pie piramīdas dienvidu sienas.
Neparasta „spicā” piramīda. Atrodas Laventas rituālā centra dienvidu malā. Viena no senākajām Centrālamerikā. 32 m augsta. Koniskas formas būve. Tās būvniecībai bija nepieciešams miljons m3 zemes uzbērums. Tā vēl ir saglabājusies mūsdienās pēc naftas ieguvēju plosīšanās. 1968.gadā šīs piramīdas detalizētu plānu uzzīmēja profesora Heizera grupa no Kalifornijas universitātes. Pēc šī plāna izskatās, ka šīs piramīdas pamats atgādina izplaukušu lotosa ziedu.
Pie piramīdas ziemeļu malas cēlāji uzbēruši divus garenus pakalnus. Laukumiņš starp tiem rotāts ar oriģinālu akmens mozaīku. Aiz tās paceļas vēl viens apaļš uzbērums. Aiz tā atrodas vēl citi laukumiņi ar mozaīkām, kurās attēlotas stilizētas jaguāru maskas.
Piramīdas skices veicējs Heizers reiz lidmašīnā pārlidoja Los Tutslas kalnus (šeit olmeki ņēma akmens materiālu savu pilsētu, galvu un skulptūru pagatavošanai). Tad viņš ar izbrīnu konstatēja, ka Laventas "spicā" piramīda precīzi ataino šejienes vulkānu formu. Tādēļ izteikta doma, ka olmeku pirmdzimtene bijusi šajos kalnos, tās pēdas gan varētu būt aizlietas ar lavu.
Triju sirmgalvju kapene. Uz ziemeļiem no mozaīku laukumiņiem Stirlings uzgāja no vairākiem desmitiem 6 skaldņu bazalta baļķiem saslietu tādu kā bazalta baļķu žogu, kas ierobežoja taisnstūra laukumiņu. Daži no baļķiem ir 2 t svarā. Ieeja veidota arī no bazalta baļķiem. Tieši iepretī žoga dienvidu sienai slejās trešais Laventas uzbērumkalns - apaļas formas.
Stirlings to izrakāja un tajā uzgāja 7,25 m garu kapeni, kas arī bija saslieta no bazalta kolonnām - skaitā pa 9 no katras puses. Grīda segta akmens plāksnēm un mauzoleja mugurējā daļā no akmens plāksnēm izceidots apbedīšanas laukumiņš. Uz tā bija 10 cm biezs kinovaras slānis, uz kura, savukārt, atradās triju vīriešu kauli (no šejienes arī nosaukums).
Teritorija starp piramīdām. Starp divām piramīdām (Lielo un vēl kādu (mazāku un pakāpjveida)), atrodas teritorija, kurā ir pauguri, kas satur milzīgu daudzumu dažādu upurētu (?) lietu: nefrīta naži, dzelzs spoguļi un ar zemi nobērti bruģēti laukumiņi. Četri, paši iespaidīgākie no tādiem laukumiņiem, bija izmēros 4,6x6 m un sastāvēja no 485 serpentinīta blokiem. Pirms to aizbēršanas ar samanu un mālu, no akmeņiem tika izliktas skaistas jaguāra maskas.
Atradumi. Daudzi no atradumiem izstādīti vietējā muzejā.
Nefrīta izstrādājumi. Simtiem elegantu izstrādājumu no nefrīta, arī nefrīta cirvji. Tie visi ar nolūku bija ierakti garās un dziļās tranšejās. Tranšejas savukārt bija piepildītas ar vairākiem dažādu krāsu māla slāņiem Tranšeju pamatne bija nobruģēta ar serpentinītu (zili-zaļas nokrāsas pusdārgakmens). Radies iespaids, ka tranšejas bija domātas citiem mērķiem, tikai pēcāk tās izmantotas, lai noraktu nefrīta priekšmetus.
Cirvji. Pirmos 37 serpentīna cirvjus uzgāja Stirlings savas otrās ekspedīcijas laikā viena no divu mazu "sargtorņu" pamatā. Krustveida cirvji no serpentīna un nefrīta Laventā tika uzieti vēl 20 vietās. Pētnieki pēcāk nāca pie domām, ka Laventā cirvis bijis kāds svēts simbols.
Spoguļi. Tuvāk par tiem apkopojumā Senas optiskās lēcas.
Monolīts ar kosmonautu. Monolīta vecums 2–3 tūkstoši gadu. Tajā attēlota čūska, varbūt pūķis, kura iekšienē sēž, mūsuprāt, astronauts. Tā kājas atrodas uz pedāļiem un roka uz vadības kloķa. Galvā ķivere un tāds kā mikrofons pie mutes. Apbrīnojami, ka astronauta labajā rokā ir tieši tāds pats „svētais groziņš” kādu attēlo Divupes dieviem.
Stēlas. 6 akmens stēlas uzgāja Stirlings savas otrās ekspedīcijas laikā.
Stēla, kurā it kā attēloti bezsvara stāvoklī lidojoši dievi.
"Uzvarētāja" stēla - altāra priekšējā daļā ir niša, kurā sēd pilnīgi pliks vīrietis. Viņa galvu rotā kronis, domājams, no putnu spalvām. Uz kakla krāšņa kaklarota. Labajā rokā tur ko līdzīgu kinžalam. ar kreiso pietus virvi, ar kuru sasiets ievainots cilvēks. Abi vīrieši antropoloģiski atšķiras. Virs "uzvarētāja" atrodas jauguāra maska.
Stēla Nr.1. Attēlota sieviete īsā svārkā. Virs nišas ar sievieti ir jaguāra purns.
Stēla Nr.3. Sver vairāk par 40 t.
Uz vienas no stēlām semītiska izskata cilvēks ar bārdu runājas ar cita antropoloģiskā tipa cilvēku - iespējams, Laventas valdnieku. Virs abiem vīriešiem lido kaut kādi pundurīši pa pusei jaguāri. Citi šai bārdainajā cilvēkā saskata vikingu.
Dažādu kropļu attēli. Pārsvarā attēloti pundurīši.
Vēl ir arī kastrāti.
Statuetes. Savādu atklājumu Laventā veica Drakers un Heizers - tie uzgāja 16 statuetes no serpentīna un nefrīta, kas bija izkārtotas īpašā veidā. Iespējams ka ain attēloja laventiešu reliģiozo sapulci
Jaguārs. Stilizēts.
Ļoti daudz atradumu pilsētā saistās ar jaguāru. Auskari jaguāra zobu formā (laikam uzieti Triju sirmgalvju kapenē), nefrīta bērnu sejiņas - saka, ka līdzīgas jaguāram, bet daži domā, ka slīpās acis nāk no mongolīdu sejām. Zinātnieki tās tagad sauc par vairs ne "bērnu," bet gan "jaguāru sejiņām" vai "bērniem-jaguāriem."
Altāri. 5 altārus uzgāja Stirlings savas otrās ekspedīcijas laikā.
To rekonstruētu patlaban var aplūkot Vilahermozas muzejparkā.
Mozaīka. Uzieta 7 m dziļumā un ataino jaguāru.
Bazalta galvas.
Matejs Stirlings XX gs. 40.gadu beigās uzgāja vēl 4 galvas: 3 galvas stāvēja aiz Triju sirmgalvju kapenēm pilsētas dienvidu nomalē, bet ceturtā - piramīdas pakājē. Visas tās ir dažādas, ķiverēs, kuru nozīme nav skaidra.
Akmens galvas. Laventā tādas uzietas četras. Trīs no tām uzietas Ziemeļu kompleksā I uz A-R līnijas. Visas trīs bija vērstas ar sejām ziemeļu virzienā, prom no centra. Ceturtā galva tika uzieta B kompleksā (uz dienvidiem no Lielās piramīdas), laukumā kopā ar nozīmīgu skaitu citu skulptūru.
1925.gadā šeit tika atrasta pati pirmā no galvām, kad to uzgāja Fransa Bloma vadītā Tulānas universitātes ekspedīcija. Pēc izvilkšanas virszemē konstatēja, ka tās augstums ir 8 pēdas, apkārtmērs 21 pēda, svars – aptuveni 24 tonnas. Galva attēloja afrikāni ķiverē.
Trīs pārējās galvas uzgāja arheologs Matejs Stirlings. Pirmo galvu viņš izraka 1940.gadā, kad vietu norādīja vietējais indiāņu puika.
1.monuments. Monument 1. Tiek uzskatīts, ka šī galva ir pēdējā Laventas ķēniņa portrets. Izmēri - 2,41x2,08x1,95, svars - 24 t.
They were located approximately 0.9 kilometres (0.56 mi) to the north of Monument 1.[110]
La Venta Monument 1 ] The front of the headdress is decorated with three motifs that apparently represent the claws or fangs of an animal. Above these symbols is an angular U-shaped decoration descending from the scalp. On each side of the monument a strap descends from the headdress, passing in front of the ear. Each ear has a prominent ear ornament that descends from the earlobe to the base of the monument. The features are those of a mature man, with wrinkles around the mouth, eyes and nose.[113] Monument 1 is the best preserved head at La Venta but has suffered from erosion, particularly at the back.[114] The head was first described by Franz Blom and Oliver La Farge who investigated the La Venta remains on behalf of Tulane University in 1925. When discovered it was half-buried; its massive size meant that the discoverers were unable to excavate it completely. Matthew Stirling fully excavated the monument in 1940, after clearing the thick vegetation that had covered it in the intervening years. Monument 1 has been moved to the Parque-Museo La Venta in Villahermosa.[112] The head was found in its original context; associated finds have been radiocarbon dated to between 1000 and 600 BC.[113]
La Venta Monument 2 measures 1.63 metres (5.3 ft) high by 1.35 metres (4.4 ft) wide by 0.98 metres (3.2 ft) deep; the head weighs 11.8 tons.[113] The face has a broadly smiling expression that reveals four of the upper teeth. The cheeks are given prominence by the action of smiling; the brow that is normally visible in other heads is covered by the rim of the headdress.[115] The face is badly eroded, distorting the features.[116] In addition to the severe erosion damage, the upper lip and a part of the nose have been deliberately mutilated.[117] The head was found in its original context a few metres north of the northwest corner of pyramid-platform A-2. Radiocarbon dating of the monument`s context dates it to between 1000 and 600 BC. Monument 2 has suffered erosion damage from its exposure to the elements prior to discovery. The head has a prominent headdress but this is badly eroded and any individual detail has been erased. A strap descends in front of the ear on each side of the head, descending as far as the earlobe. The head is adorned with ear ornaments in the form of a disc that covers the earlobe, with an associated clip or peg.[118] The surviving details of the headdress and earflares are stylistically similar to those of Tres Zapotes Monument A.[119] The head has been moved to the Museo del Estado de Tabasco in Villahermosa.[118]
La Venta Monument 3 stands 1.98 metres (6.5 ft) high and measures 1.6 metres (5.2 ft) wide by 1 metre (3.3 ft) deep; it weighs 12.8 tons. Monument 3 was located a few metres to the east of Monument 2, but was moved to the Parque-Museo La Venta in Villahermosa. Like the other La Venta heads, its context has been radiocarbon dated to between 1000 and 600 BC.[120] It appears unfinished and has suffered severe damage through weathering, making analysis difficult. It had a large headdress that reaches to the eyebrows but any details have been lost through erosion. Straps descend in front of each ear and continue to the base of the monument. The ears are wearing large flattened rings that overlap the straps; they probably represent jade ornaments of a type that have been recovered in the Olmec region. Although most of the facial detail is lost, the crinkling of the bridge of the nose is still evident, a feature that is common to the frowning expressions of the other Olmec colossal heads.[121]
La Venta Monument 4 measures 2.26 metres (7.4 ft) high by 1.98 metres (6.5 ft) wide and 1.86 metres (6.1 ft) deep. It weighs 19.8 tons. It was found a few metres to the west of Monument 2 and has been moved to the Parque-Museo La Venta.[122] As with the other heads in the group, its archaeological context has been radiocarbon dated to between 1000 and 600 BC. The headress is elaborate and, although damaged, various details are still discernable. The base of the headress is formed by three horizontal strips running over the forehead. One side is decorated with a double-disc motif that may have been repeated on the other; if so, damage to the right side has obliterated any trace of it.[123] The top of the headdress is decorated with the clawed foot of a bird of prey.[124] Either straps or plaits of hair descend on either side of the face, from the headdress to the base of the monument. Only one earspool survives; it is flat, in the form of a rounded square, and is decorated with a cross motif.[123] The ears have been completely eroded away and the lips are damaged.[125] The surviving features display a frown and creasing around the nose and cheeks.[126] The head displays prominent teeth.[127]
Saites.
Olmeku kultūras centri.
