Liksa
Feniķiešu senpilsēta Marokā, Atlantijas okeāna piekrastē.
Atrašanās vieta. Marokas ZR piekraste, tur, kur Atlantijas okeānā ieplūst Lukusas upe.
Vēsture. Sena Atlantijas ostas pilsēta, kuras vēsturē ir daudz baltu plankumu. Liksas vecums nav zināms. Atklāts ir arī jautājums par dibinātājiem. Domā, ka tie bijuši feniķieši, kas uz pakalna Lukusas upes grīvā uzcēla megalītisku celtņu kompleksu, kas bija labi saskatāma no jūras.
Romieši uzskatīja, ka Liksa ir pat vecāka par Kartāgu. Senākais megalītiskās pilsētas nosaukums, kā domā arheologi, ir Magam Semes - Saules pilsēta. Romieši, kas uz megalītisko celtņu drupām uzcēla savu dievu tempļus, pilsētu nosauca par Liksu - Mūžīgo pilsētu. Romiešu vēsturnieki pat rakstīja, ka Liksā atrodas varoņa Hērakla kaps.
Pēc romiešiem, te atnāca arābi un seno pilsetu nodēvēja par Shimish - Saule. Arābi domāja, ka Liksas pēdējo ķēniņieni sauca Šimiša - Saulīte.
Droši var teikt, ka Liksā dzīvoja feniķieši, pēc tam romieši, vēl pēc tam berberi un arābi. Tomēr jautājums par Liksas dibinātājiem un vecumu pagaidām paliek atklāts.
Arhitektūra. Atlantijas okeāna osta, celta, tur, kur sākas spēcīga straume, kas plūst garām Kanāriju salām un izbeidzas pie Meksikas. Romieši uz megalītisko celtņu pamatiem uzcēla savus tempļus. Romiešu celtnes un kolonnas šķiet niecīgas salīdzinājumā ar varenajiem megalītiskajiem bluķiem uz kuriem tie balstās. Uz kādas romiešu tempļa sienas tika atveidots milzīgs Neptūna tēls ar krabju spīlēm matos un bārdā. Arheologi tikko sākuši izlases izrakumus gar megalītiskajiem mūriem, secināja, ka ilgi pirms romiešiem Liksā dzīvoja feniķieši. Vai viņi uzcēla megalītiskos mūrus?
Par megalītisko celtņu lielo vecumu liecina 5 m biezs atkritumu slānis, kas sedz megalītiskos blokus. Grūti aptvert, ka pirms tūkstošiem gadu bija iespējams pakalna virsotnē nogādāt tik daudz gigantisku akmens bluķu, kas svēra vairākas tonnas. Bluķi bija dažāda lieluma un dažādas formas, visi perfekti apstrādāti un pielāgoti cits citam ar milimetra precizitāti: visas savienojuma līnijas ir savā starpā perpendikulāras, lai gan bluķiem ir 10 vai pat 12 skaldnes. Izlases arheoloģiskie izrakumi liecina, ka apakšējie megalītiskie bloki, kurus jau romiešu ierašanās laikā sedza biezs atkritumu slānis, bijuši pamatmūri gigantiskām celtnēm.
Megalītiskās celtnes bija orientētas pret Sauli. Vēlāk celtie romiešu tempļi nav orientēti pret Sauli: romieši ticēja Hēraklam un Neptūnam, bet neticēja Saules dievam. Megalītisko celtņu arhitekti bija Saules pielūdzēji.
Pakalna pakājē atraktas seno romiešu noliktavu ēkas.
Saites.
Feniķieši.
