Lamarks, Žans Batists (1747.-1829.g.)
Franču zinātnieks izstrādāja pirmo dzīvās dabas evolūcijas teoriju, ko izklāstīja savā darbā „Zooloģijas filozofija.” Lamarks kritizēja metafizisko uzskatu par sugas patstāvību un nemainību. Sugu veidošanās notiek ļoti lēnām un tādēļ nav manāma. Nodarbojoties ar sistemātiku, Lamarks nonāca pie secinājuma, ka starp sugām pastāv nemanāmas pārejas. Savu teoriju attīstīja tiktāl, ka sāka noliegt pat sugu eksistenci. Jau vēlāk viņš secināja, ka sugas pastāv gan, taču tikai noteiktā laika posmā.
Sistematizēja organismus no zemāk uz augstāk attīstītajiem. Viņš iedalīja dzīvniekus mugurkaulniekos un bezmugurkaulniekos, sagrupējot tos 14 klasēs, ko izvietoja 6 pakāpienos. Uz zemākā pakāpiena atradās skropstaiņi un polipi. Katram nākamajam, augstākajam pakāpienam raksturīga sarežģītāka galveno orgānu sistēmu (nervu un asinsrites) uzbūve. Uz augstākā pakāpiena Lamarks novietoja putnus un zīdītājus.
Šo savu sistēmu Lamarks nosauca par gradāciju (augšupeju).
Darbi.
„Zooloģijas filozofija” (1809.g.).
