Laime, Aleksandrs (1911.-1994.g.)
Latviešu dēkainis.
Dzimis Rīgā, Grīziņkalnā 1911.gada 9.jūlijā. Dzimšana reģistrēta Rīgas Debesbraukšanas pareizticīgo draudzes reģistrā Nr.97. Tēvs – Augusts Laime un māte – Matilde Laime, dzimusi Kazaks.
Aizbraucis no Latvijas ar Ķīšezerā nozagtu laivu. Nolkļuvis Spānijas pilsoņkarā, kur brīnumaini izglābies no nāvessoda izpildīšanas brīdī. Kājām pārgājis Āfrikai. 1940.gadā atklīdis uz Venecuēlu.
Venecuēlā pievērsās dimantu meklēšanai mazizpētītos džungļu apvidos. Apprecēja indiāņu virsaiša meitu un kļuva par pemonu indiāņu cilts virsaiti. Kā vietējā autoritāte un labākais džungļu pazinējs viņš 1949.gadā atveda līdz Eņģeļa ūdenskritumam National Geographic ekspedīciju, kas pirmo reizi izmērīja tā augstumu. Aleksandrs Laime bija pirmais, kas sasniedza ūdenskrituma atklājēja Eindžela kalnā atstāto lidmašīnu pēc 18 gadiem. Vienu gadu laikā no 1949.-1950.gadam ar Laimi kopā dzīvoja Fredis Tretmanis.
Tieši Laime esot atradis labāko skatupunktu uz Anhela ūdenskritumu un visu atlikušo mūža daļu pavadījis tā tuvumā. Klīst baumas, ka viņš atradis daudz zelta un dimantu, bet klusējis par to. Tēvs uz džungļiem no Rīgas sūtījis vēstules.
1955.gadā Laime uzkāpa Velna kalnā un pirmais aizgāja līdz upei, kas krīt Eņģeļa ūdenskritumā. 18.novembrī viņš paziņo Karakasas laikrakstā El Nacional: „Man ir sevišķas jūtas pret šo upi. Kā pirmais, kas to sasniedzis, es dodu tai latviešu vārdu – Gauja.” Divas citas Velna kalna upes Laime nokristī par Daugavu un Ogri. Visas šīs upes tiek reģistrētas Venecuēlas oficiālajās kartēs kā Rio Gauja, Rio Daugava un Rio Ogre.
Kā nacionālo slavenību Laimi nosūta uz 1965.gada Pasaules izstādi Ņujorkā, kur viņš ar papagaili uz pleca stāv pie Eņģeļu ūdenskrituma maketa un māca publikai skalot zeltu un meklēt dimantus.
30 gadu dzīvodams kā vientuļnieks Orhideju salā palmu būdā pie Velna kalna, Laime kļūst par tūristu iemīļotu subjektu. Viņš palīdz zinātniskām ekspedīcijām, raksta autogrāfus ekskursantiem un sniedz intervijas dažādu valstu žurnālistiem, kas nespēj saprast, kur ir reālitāte, bet kur bārdainā latvieša fantāzija.
1973.gadā Laime laikrakstā El Nacional stāsta, ka jau 1955.gadā Velna kalnā esot redzējis trīs dinozauriem līdzīgus dzīvniekus.
Ik pa brīdim laime uz ilgāku laiku aiziet džungļos un izplatās baumas, ka viņš gājis bojā. Taču allažiņ viņš atrodas sveiks un vesels. Atlido Karakasā ar dimantu kulīti un iegādājas savai askētiskajai dzīvei nepieciešamo.
Taču bagātības Laimem laikam neinteresēja. Viņš studēja filozofiskus, zinātniskus un ezotēriskus rakstus, sprieda par civilizāciju un tās nākotni. Pēdējos mūža gados viņš rakstīja kādu manuskriptu, bet allaž to iznīcināja.
Viņam esot dēls – indiānis Anhels.
Kaut kur viņš tur divatā ar Fredi Tretmani mēnešiem ilgi badojās, jo bija nogāzusies lidmašīna ar pārtiku.
Palmu būdā pie 40 m augstā Hatcha falls Laime dzīvoja kopā ar savu Liepājā dzimušo sievu Vilmu un mazo dēlu Aleksandru. Pēc dažiem gadiem Vilma aizgāja no Laimes, bet viņu laulība nav tikusi šķirta.
Laimes dibināts tūrisma centrs – Canaima („nāve”).
Laime redzējis un nofilmējis kādā vietā baltus lācīšus, bet krēslas dēļ filma nav sanākusi. Tad vēl viņš redzējis divdimensiju ķirzakas – plānas kā papīrs un 3 lielākas dinozaurveidīgas ķirzakas. Tādas redzējuši arī citi ceļotāji.
Pēc Laimes nāves no sirdstriekas (Fredis apgalvo, ka viņš nomaitāts ar kurāri) sākās drudžaina viņa bagātību meklēšana. Divi venecuēlieši Laimes būdā zem ugunskura izraka metāla kārbu. Indiāņu pavadonis nesaņēma savu daļu un nodeva tos nacionālajiem gvardiem, kuri atsavināja apmēram 20 000 ASV dolāru. Viss kārbas saturs palicis nezināms. Runāja, ka par to nopirkta milzīga latifundija pie Orinoko.
Laime apglabāts Kanaimas kapsētā. Karakasas Latviešu namā glabājas Laimes airi un zelta skalojamie sieti. Marakaibo pilsētā ir Džimija Eindžela un Aleksandra Laimes fonds, kas vāc materiālus par abiem leģendārajiem vīriem.
Saites:
Tepuji.
Anhela ūdenskritums.
