Ledus laikmeti
Trīs apledojuma periodi Zemes vēsturē, kas beidzās ar pēkšņu ledus kušanu - pēdējā no tām bija 8000 gadu atpakaļ. Visus leduslaikmetus un starpleduslaikmetus aptver pleistocēna ēra.
Ledus ledājā ir citādāks, nekā tas, kas ziemā pārklāj ūdenstilpnes. Zem virsējo slāņu spiediena ledus ledājos slāņojas un sāk „tecēt," jo starp slāņiem veidojas slidena virsma. Tā pēdējā leduslaikmeta, kas sākās apmēram pirms 115-120 tūkst. gadu, milzīgie ledāji varēja pārklāt visu Eiropu gandrīz līdz Vidusjūrai, bet Amerikā – vēl tālāk uz dienvidiem, sasniedzot Ohaijas un Misisipi upju satekas rajonu. Šeit pietika mitruma, no kā veidojās ledājs. Turpretī Sibīrijā klimats toreiz, tāpat kā tagad bija sauss, tāpēc, neskatoties uz zemo temperatūru, ledājs tur neveidojās. Ledāja svars bijis tik liels, ka tas atstāja svītrojumus granīta akmeņos un klints bluķos.
Ja ūdens koncentrējās ledājā, mainās apkārtējā vide. Okeānu un jūru platība samazinājās, jo ūdens līmenis kritās par 130-160 m. Pacēlās lielas sauszemes platības. Tas arī bija laiks, kad varēja notikt dažādas cilvēku migrācijas tur, kur citā laikā cilvēkiem ceļu aizšķērsoja ūdens. Tieši tad notika seno cilvēku migrācijas no Āfrikas.
Senākais ledus laikmets. Pirms 1 000 000 - 542 mlj.g., ledus esot sniedzies līdz pat ekvatoram.
Permas ledus laikmets. Permas laika apledojuma pēdas uzietas Indijā, Āfrikā un Madagaskārā, Austrālijā un Dienvidamerikā. Šī apledojuma centrs atradās dienvidpolā un ledus sniedzās tālu uz ziemeļiem - Indijā tas pat atradās uz ziemeļiem no ekvatora. Šis apledojums pierāda S.Vegenera izvirzītās Kontinentu dreifa teorijas pareizību.
Ēmas starpleduslaikmets. Pirms 120-130 tūkstošiem gadu Rietumeiropā.
Mikuļinas starpleduslaikmets. Pirms ap 100-70 tūkstošiem gadu. Pēdējais starpleduslaikmets. Notika boreālā transgresija - Ziemeļu ledus okeāna eistatiska transgresija neopleistocēna sākumā. Aptvēra samērā plašus Eiropas ZA, kā arī Rieteņsibīrijas, Ziemeļsibīrijas (nosaukta par Kazanceva transgresiju) un Ziemeļamerikas zemieņu rajonus. Mikuļinas sterpleduslaikmets notika vienlaicīgi ar Ēmas starpleduslaikmetu Rietumeiropā.
Elsteres apledojums. Skandināvijas (Eiropas) eopleistocēna apledojums. Nosaukums pieņemts Rietumeiropā. Polija šo apledojumu sauc par Krakovas apledojumu, Krievijas Eiropas daļā par Okas apledojumu, Latvijā par Lētīžas apledojumu. Šai pašā laikā Alpos bija Mindeles, bet Ziemeļamerikā - Kanzasas apledojums.
Pēdējais Ledus laikmets. Sākās pirms 115-120 tūkstošiem gadu, bet beidzās pirms 8000 gadu.
Siltais pēcleduslaikmets turpinās jau 10 000-12 000 gadu, bet tas nozīmē, ka tas drīz varētu iet uz beigām, tas ir tikai kārtējais siltais interglaciāls, kura maksimums (optimums) bijis atlantiskajā laikā, bet kopš tā klimats kļūst vēsāks un mitrāks. Protams, mēdz būt arī interglaciāli ar vairākiem optimumiem, tad līdz nākamajam leduslaikmetam vēl ir 5000-10 000 gadi, bet virzība uz jaunu apledojumu ir ļoti iespējama.
Skaidrojumi. Līdz pat šim laikam nav vienota viedokļa par iemesliem, kas noved pie periodiskiem Zemes apledojumiem. Līdz mūsdienām savākušās daudzas hipotēzes šai sakarā.
Milankoviča hipotēze. Saista periodisko apledojumu ar Zemes orbītas parametru variācijām.
1993.gadā tika iegūti dati no Grenlandes ledāja urbšanas, kas liecināja, ka aukstuma periodi ar apledošanām iestājušies ārkārtīgi strauji. Daudzi pētnieki to saista ar straumju izmaiņām Ziemeļatlantijā.
Raksti.
Ojārs Āboltiņš: No leduslaikmeta līdz globālajai sasilšanai.
