Lat'te
Lat’te. Vārds cēlies no iezemiešu latde („seno cilvēku mājas”). Liekas, tas nāk no čamoro valodas.
Atrašanās vieta. Mariānu salās - Guamā, Tinjanā, Saipanā un Rotā.
Atklāšana un izpēte. Pirmo reizi eiropieši šos monumentus ieraudzīja XVI gs. sākumā, kad te ieradās Fernando Magelāna ekspedīcija.
Pētniekiem nav izdevies noteikt monumentu vecumu.
Apraksts. Izcirsti no cietā koraļļa. Sastāv no 2 daļām: haliga – pjedestāls nošķeltas piramīdas formā un tasa – apgāzts pussfērisks akmens 5 pēdu augstumā un 6 pēdu diametrā. Kopējais monumentu augstums ir ap 14 pēdām, svars – ap 30 t. Taču sastopami arī lielāki eksemplāri: virs 14 pēdu augstumā un ap 50 t svarā.
Sēņveidīgie akmeņi visbiežāk tikuši grupēti divās līnijās pa 6–12 gabaliem katrā. Parasti tie novietoti upju krastos vai piekrastē, kas liek domāt par to saistību ar ūdeni. Akmeņu līnijas atrodas 7 pēdu attālumā viena no otras un kopā veidojums ir 11 pēdu plats un 55 pēdu garš.
Pētnieki domā, ka iesākumā Mariānu salās bijuši vairāk kā 100 šādi veidojumi, kas nav sastopami nekur citur uz Zemes. Viņu funkcija nav zināma.
Saskatāma neliela līdzība ar Rapanujas moajiem 7750 jūdžu tālumā. Līdzīgi tiem, arī šiem veidojumiem ir „rumpis,” kura galā atrodas „galvassega.” Tāpat tie bieži novietoti piekrastē.
Mitoloģija. Vietējie sauc šos sēņu formas monumentus par „seno cilvēku mājām” ar tām domādami taotaomona – „iepriekšējo ļaužu garus.” Tie esot bijuši celtnieki no tālām zemēm.
Dons Felipe de la Korte de Kalderons – spāņu gubernators salās, kas valdījis no 1855.–1866.gadam, ziņoja: „Agrīnos salu aprakstos teikts, ka iezemieši glabājuši savus mirušos mājās, un pat mūsdienās māņticīgas bailes tiem liedz rakt vai apstrādāt zemi starp šo akmeņu rindām.”
Saites:
Mariānu salas.
