Labna
Atrašanās vieta. Meksika.
Vēsture. Pirmais lielo pils ūdenskrātuvi pārmeklēja Edvards Herberts Tompsons – gandrīz vai tajā arī palika. Pirmo reizi ieejot cisternā pa izsistu caurumu, viņam uzbruka liela klaburčūska. Pēdējā mirklī pētniekam ar labi mestu akmeni izdevās salauzt tai mugurkaulu, ar nākamajiem diviem čūsku piebeidza pavisam.
Tomēr atradumi cisternā nebija neko bagātīgi. Par visu to Tompsons uzrakstīja Hārvardas universitātes „Pibodi muzeja biļetenā.”
Objekti.
Čultuni. Milzīgas ūdenskrātuves. Labnā nebija nekādu citu ūdens avotu un pilsētas dzīve bija tieši atkarīga no uzkrātā lietus ūdens daudzuma. Čultuni ir diezgan unikāli un nav sastopami citās maiju pilsētās (nemaz?). Tādas ūdenstilpnes ierīkotas gandrīz pie katras mājas.
Vislielākā tilpne bija ierakta zemē ķēniņa pilī. Tā bija bagātīga atradumu vieta, jo ļaudis tajā bija metuši kā ziedojumu vai vienkērši sakritušas daudz dažādas sadzīviskas lietas – labi noslīpētu akmeņu auskari, nefrīta krelles, perlamutra priekšmeti un keramikas trauki. Tompsons, pirmais šīs ūdenskrātuves pētnieks, uz cisternas sienām uzgāja varžu, bruņurupuču un citu ūdensdzīvnieku attēlus.
Labnas ķēniņa pils. Trijstāvu celtņu komplekss 120 m garumā. Droši vien tas celts ilgi un katrs nākamais ķēniņš te ko pielicis.
Fasāžu noformējumos redzamas degunaini-snuķainās Čaka dieva maskas, kā tas ir tipiski Puuk arhitektūrai.
Te atrodas zemē ierakts vislielākais čultuns – 30 000 l ietilpība. Pils priekšā bija ēka ar terasēm. Tajā pa notekām ūdens ietecēja atverē, no tās - tieši karaliskajā cisternā. Atveri varēja aizkorķēt ar lielu korķi.
Templis. Vienīgā piramīda pilsētā. Pakāpieni stipri bojāti un skaldnes nobružātas. Piramīdas virsotnē neliela svētnīca. Visi fasādes rotājumi ir nokrituši, tikai pavisam dažās vietās vēl ir atliekas no stuku reljefiem ar cilvēku figūrām.
Labnas triumfa arka. Neapšaubāmi, tā ir ievērības cienīgākā pilsētas struktūra, ja neskaita čultunus. Tā ietilpst daudz lielākā būvē ar lieliski rotātu fasādi – uz tās stilizēti attēlotas maiju zemnieku būdas. Tikusi atjaunota 1959.gadā.
Atradumi.
Auskari.
Nefrīta krelles.
Perlamutra priekšmeti.
Keramikas trauki.
Saites.
Maiji.
Maiju kultūras centri.
