Ļeņingradas blokāde (1941.-1944.g.)
Krieviski - Блокад Ленинграда.
II Pasaules kara laikā Pēterpils pilsēta (tolaik krievu saukta par Ļeņingradu) piedzīvojusi 872 dienas ilgu šaušalīgu aplenkumu, ko krievi dēvē par "Ļeņingradas blokādi."
Uzbrukums Ļeņingradai. Pēc kara sākuma 1941.gada 22.jūnijā ar PSRS vācu armija jau pirmajās dienās vairākkārt sakāva krievpadomju spēkus Baltijā un ātrā tempā virzījās Pēterpils virzienā. Vācu armijas grupējumam "Ziemeļi" "Ļeņingradas ieņemšana bija galvenais uzdevums - tādēļ jau 8.jūlijā tam tika stādīts uzdevums atgriezt pilsētu no pārējās PSRS teritorijas, aplencot to no austreņiem un DA.
Pēc veiksmīgā uzbrukuma Baltijā vācu pavēlniecība bija eiforiskās noskaņās, tas noveda pie daļējas savu militāro iespēju pārvērtēšanas - 41. un 56. motorizētie korpusi sāka uzbrukumu, nesagaidot galveno spēku - 16. un 18. armiju, ierašanos. Uzbrukums tika pamatots ar ašumu: 41.mehanizētajam korpusam bija jāieņem Luga, bet 56. - Porhova, Novgoroda, Čudova un jāpārgriež dzelzceļš Maskava-Ļeņingrada.
14.jūlijā vācu armija ieņēma Solncus (Сольцы) Novgorodas apgabalā. Tomēr krievpadomju Ziemeļrieteņu fronte komandiera ģenerālmajora Pjotra Sobeņņikova (Петр Собенников) un štāba priekšnieka Nikolaja Vatutina (Николай Ватутин) vadībā bija ieplānojusi pretuzbrukumu uz priekšu iznākušajiem vācu korpusiem. Tas sākās tai pat dienā, kad vācieši ieņēma Solncus. 11.armijas trieciens vāciešiem bija visai negaidīts, lai gan aviācijas izlūkošana bija ziņojusi par krievpadomju karaspēka koncentrēšanos. Aplenkumā nonāca 56.mehanizētā korpusa 8.tanku divīzija. Sarežģītā situācijā nokļuva arī tā paša korpusa 3.motodivīzija.
1941.gada 16.jūlijā krievu 70.strēlnieku divīzija atkaroja Solncus un tika noteikts uzdevums iznīcināt aplenktos vāciešus. Vēlāk Ēriks fon Manšteins, kas tobrīd komandēja 56.mehanizēto korpusu, atzina, ka situācija bijusi ļoti draudoša. Zināmu laiku vācieši apgādāja aplenktos pa gaisu, un Sarkanajai Armijai neizdevās iznīcināt aplenktos, kuriem palīgā tika norīkota arī SS divīzija " Miroņgalva" - tā pārrāva aplenkumu.
Tomēr krievu pretuzbrukuma rezultātā vācieši bija atspiesti atpakaļ par 40 km un tas ļāva novilcināt vācu uzbrukumu Ļeņingradai par veselu mēnesi. 22.jūlijā vācieši atkal ieņēma Solncus.
Pēterpils blokādē. Pilsētas apgāde un iedzīvotāju evakuācija notika pāri Lādogas ezeram pa t.s. Dzīvības ceļu.
Ļeņingradas blokādes pārraušana (1943.g.). 1943.gada 12.janvārī Ļeņingradas un Volhovas frontu karaspēki sāka uzbrukuma operāciju "Dzirkstele" (krieviski - "Искра"), kas pēc 6 dienu kaujām pārrāva Ļeņingradas blokādi. Neskatoties uz operācijas "Dzirkstele" izdošanos, Ļeņingradas apdraudējums nebija novērsts pilnīgi, jo ar pilsētu savienojošais koridors bija tikai 8-11 km plats. Tikmēr vācu spēki bija saglabājuši kaujasspējas un bija visai iespējams, ka tie mēģinās revanšēties un atkal nobloķēt Ļeņingradu. Ņemot vērā operācijas "Dzirkstele" sekmes, Sarkanās Armijas virspavēlniecība (Ставка Верховного главнокомандования) uzsāka plānot operāciju "Polārzvaigzne" visas vācu grupas "Ziemeļi" sagrāvei, kas gan neizdevās. Pilnīgi atbrīvot Ļeņingradas apgabalu atbrīvot no vācu armijas izdevās tikai 1944.gada sākumā.
872 dienas ilgušajā vācu karaspēka aplenkumā dzīvību no bada un slimībām zaudēja ap 800 000 pilsētnieku (rēķina no 600 000 - 1,5 miljoniem cilvēku). No bumbošanām bojā gāja tikai 3%, pārējie - no bada. Interesanti, ka 1942.gadā bija aizliegts izplatīt ziņas par badu Ļeņingradā.
Saites.
Militārās blokādes.
Kauju saraksts.
II Pasaules karš (1939.-1945.g.).
Pēterpils.
