Lielās ordas hani (1459.-1502.g.)
Ahmads (~1480.g.). Pēc tam, kad Ivans III galīgi sarāva atkarību, pat formālo, no Zelta Ordas, kļuva skaidrs, ka Maskavija vairs necietīs Kazaņā maskaviešiem nelabvēlīgu valdīšanu. Vairākus gadus Kazaņā notika cīņa starp promaskaviešiem un nosacīti "austreņu" frakciju, kas sākumā vēlējās orientēties uz Lielo Ordu un tās hanu Ahmadu.
1480.gada oktobrī sākās slavenā "Stāvēšana pie Ugras" ("стояние на Угре"), kurā Ivana III armija aizšķērsoja ceļu Lielās ordas hana Ahmada armijai. Daudzos tā laika avotos vēstīts, ka Ivans III tobrīd darbojies ļoti neizlēmīgi. To sekmēja arī dažādu galma grupējumu cīņa, daļa muižnieku un bajāru ieteica lielkņazam nepiedalīties kaujā un glābties bēgot. Tomēr galvenais svārstīšanās iemesls bija ziņas, ka hans Ahmats ir vienojies par militāro palīdzību no Lietuvas ķēniņa Kazimira IV puses. Nebija zināms kā šāda militāra palīdzība varētu tikt sniegta, tomēr ar to vajadzēja rēķināties. Ahmadam bija vēl viens sabiedrotais - Livonijas ordeņa mestrs Bernhards fon der Borgs, kas mēģināja gūt labumu uz Maskavijas rēķina esošajā situācijā.
Tomēr maskavieši atsita ordiešu mēģinājumus pārcelties pār Ugru. Kazimira IV karaspēks ordiešiem palīgos neieradās, jo pats bija spiests atsist toreizējo Maskavijas sabiedroto - Krimas tatāru uzbrukumu. Atriebjoties par to, Ahmada karaspēks atkāpjoties laupīja poļu zemē.
Tādejādi Ahmada uzbrukums izčākstēja. Ivanam III nebija nepieciešama uzvara pār ordiešiem, pietiekami bija jau tas, ka viņi netika pie iebrukšanas Maskavijas valdījumos. Tikmēr Ahmada stāvokli gan šī neveiksme ietekmēja - jo atkāpdamies pēc "stāvēšanas pie Ugras," Ahmads cīņā ar sāncenšiem par varu zaudēja gan varu, gan dzīvību.
Saites.
Lielā Orda (1459.-1502.g.).
