Kazaņas Dievmātes svētbilde
- Detaļas
- 1084 skatījumi
Krieviski - Казанская икона Божией Матери.
Viena no godāmajākajām Krievijas svētbildēm, kuras kopijas atrodas visās krievu pareizticīgajās baznīcās.
Vēsture. XVI gs. 1.pusē Maskavija pastāvīgi naidojās ar Kazaņas hanisti, kazaņieši veica ap 40 karagājieniem pret maskaviešu zemēm. Līdz krievu cars Ivans Bargais nolēma galīgi sagraut hanisti. Viņš veica trīs karagājienus pret Kazaņu līdz 1552.gadā haniste tika iznīcināta.
Volga kļuva par jaunās impērijas iekšzemes upi. No tatāru gūsta atsvabināja 60 000 krievu cilvēku. Sākās evaņģēlija sludināšana tatāru vidū, izveidoja Krievu pareizticīgās baznīcas Kazaņas eparhiju. Tomēr pareizticības sludināšana musulmaņiem nebija viegla lieta, īpaši jau pēc 1579.gada ugunsgrēka.
Ugunsgrēks sākās pie Tulas Nikolaja baznīcas (церкoвь святителя Николая Тульского), iznīcināja daļu Kazaņas un pusi Kazaņas kremļa. Tatāri priecājās, jo bija pārliecināti - dievs dusmojas uz kristiešiem, bet islāms ir vienīgā pareizā ticība.
Pēcāk pilsētu atjaunoja. Netālu no ugunsgrēka sākšanās vietas strēlis Daņila Olučins (Даниил Онучин), kopā ar citiem ugunsgrēkā cietušajiem, cēla savu māju. Viņa 9 gadus vecajai meitai Matronai sapnī parādījās Dievmāte un lika tai atrast svētbildi, kas bija ierakta zemē. Iesākumā mazās meitenes vārdiem neviens nepievērsa uzmanību. Dievmāte parādījās trisreiz, norādītama brīnumdarītājas ikonas atrašanās vietu. Visbeidzot pati Matrona un viņas māte sāka rakt norādītajā vietā un tiešām atrada svētbildi, ietītu krekla piedurknē. Bilde bija gaiša, it kā nemaz nebūtu atradusies zemē zem pelnu un zemes kārtas, it kā būtu tikko uzgleznota.
Notikumu vietā ieradās arhibīskaps Jeremijs ar saviem garīdzniekiem, kas ikonu novietoja tuvējā svētītā Nikolaja baznīcā, noturēja notikumam veltītu dievkalpojumu. Šīs baznīcas uzraugs bija kāds garīdznieks, kas vēlāk kļuva par mūku vārdā Ermogēns, stājās Kazaņas katedras vadībā un visbeidzot kļuva par Maskavas patriarhu. No Nikoļskas baznīcas svētbildi ar krusta gājienu pārvietoja uz Blagoveščenskas katedrāli (Благовещенский собор) - pirmo Kazaņas pareizticīgo katedrāli, to uzcēla Ivans Bargais. Krusta gājienā esot izdziedinājušies divi aklie - Josifs un Ņikita.
1579.gadā svētbildes pārzīmējumu kopā ar tās atrašanas un brīnumu aprakstu nosūtīja uz Maskavu. Ivans Bargais svētbildes atrašanas vietā pavēlēja svētbildei par godu uzcelt baznīcu, kurā ievietoja svētbildi. Te nodibināja arī sieviešu klosteri, kurā iestājās Matrona un viņas māte. Pēc 15 gadiem - 1594.gadā, Kazaņas metropolīts Ermogēns uzrakstīja šo notikumu aprakstu, kuru aculiecinieks viņš bija - "Повесть и чудеса Пречистая Богородицы честного, славного Ея явления образа, иже в Казани."
Nelielā svētbilde kļuva par visas tautas svētumu. Tika pagatavotas daudz tās kopijas. Tās parādīšanās gadā sākās kazaka Jermaka Sibīrijas karagājiens aiz Urālu kalniem, kas beidzās ar Sibīrijas pievienošanu Maskavijai.
Juku laikos maskavu bija ieņēmuši poļi, valstī pletās plašumā nekārtības un savstarpējas cīņas. Patriarhs Ermogēns bija arestēts, bet slepus iespēja nosūtīt uz Ņižņijnovgorodu uzsaukumu: "Rakstiet uz Kazaņu metropolītam Jefremam, lai nosūta uz bajāru pulkiem un kazaku karaspēku pamācību rakstu, lai tie stingri stāvētu par ticību, apvaldītu laupīšanas, saglabātu brālību." Pilsētnieki atsaucās garīdznieka aicinājumam un sapulcēja karadraudzi - tai priekšgalā stājās Dmitrijs Požarskis. Karadraudzei pievienojušās Kazaņas vienības sev līdzi atnesa svētbildes kopiju, ko Jaroslavļā nodeva kņazam Požarskim. Krievu karaspēks devās uzbrukumā Maskavai. 1612.gada 22.oktobrī krievi uzvarēja un ieņēma Kitajpilsētu (Китай-город), bet vēl pēc divām dienām - Kremli. 25.oktobrī krievu karavīru vienības svinīgi, ar krusta gājienu, devās uz Kremli, nesot Kazaņas Dievmātes attēlu (kopiju gan!).
Saskaņā ar Ņikonova hroniku, pēc poļu padzīšanas no Maskavas ķnazs Dmitrijs Požarskis novietoja Kazaņas Dievmātes svētbildi (kopiju!) savas draudzes baznīcā Lubjanka, Maskavā. Pēcāk par viņa līdzekļiem maskavas Sarkanajā laukuma tika uzcelta Kazaņas katedrāle, kurā 1636.gadā ienesta īstā svētbilde.
Šodien svētbilde atrodas Patriarha Dievrādīšanās katedrālē (Богоявленский Патриарший собор) Maskavā.
