Kongomato
- Detaļas
- 2340 skatījumi
Ar šo nosaukumu Melnās Āfrikas iedzīvotāji saprot pterodaktilam stipri līdzīgu radību, kas esot dzīva vēl mūsdienās un sastopama dažos Āfrikas purvu rajonos.
Šis radījums pēc vietējo afrikāņu uzskatiem vēl joprojām mitinās Melnā kontinenta nomaļajos purvos – Zambijā, un tas ir Džiundi purvs. Kā tāds purvs ir ļoti piemērots pterodaktiļu izmitināšanai – tas plešas 50 kvadrātjūdžu platībā, to veido Džiundi unpes iekšējās deltas daudzskaitlīgās straumītes, viss aizaudzis ar liānām un papardēm. Ideāla vieta zaurēkļiem!
Vietējie iedzīvotāji ne tikai tos nemedī, bet pat visai negribīgi izrunā pat tā vārdu. Viņi tic, ka katrs, uz kuru šis radījums paskatās, iet bojā. Gadās, ka kongomato negaidīti uzbrūk medniekiem – noplēš degunu, ausis un izplēš balseni.
Paleontologi gan uzskata, ka pterodaktili/pterozauri izmiruši jau pirms 70 miljoniem gadu. To atliekas uziet juras perioda, mazāk – krīta perioda slāņos.
Par kongomato liecina arī vairākas balto ceļotāju liecības, piemēram angļu ceļotājs Steinijs 1920.gadā.
-------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------
Vieta. Zambija, Zaira, Etiopija.
Liecības.
Frenka Melanda stāsts. No 1911.–1922.gadam viņš kalpoja koloniālajās varas iestādēs par apriņķa tiesnesi. Interesējās par dabaszinātnēm un bija Karaliskā antropoloģijas institūta, Karaliskās ģeogrāfijas biedrības un Zooloģijas biedrības locekis. 1923.gadā atgriezās anglijā, kur publicēja grāmatu „Aizgrābjošajā Āfikā.” Tajā stāstīts, kā reiz viņam izstāstīts par buramvārdiem, kurus jālieto lietojot upju pārceltuves, lai izvairītos no briesmīga dzīvnieka kongomato uzbrukuma. Tas esot putns, drīzāk gan lidojošs radījums, kā ķirzaka ar spārniem kā sikspārnim. Spārnu plētums ir no 4–7 pēdām. Tā knābim bija daudz asu zobu. Melands rakstīja: „Es aizsūtīju pēc divām grāmatām man mājās, kurās bija pterodaktila attēli, un visi klātesošie iezemieši bez svārstīšanās norādīja uz viņiem un nosauca to par kongomato.” Radījums mitinoties džungļos purvainā apvidū, īpaši augšup pa Mbombezi upi pie Zairas robežas.
Žurnālista Dž.Vorda Praisa stāsts. Angļu žurnālists pārstāstījis stāstu, kuru noklausījies no koloniālā virsnieka, kura pārraugāmajā teritorijā ietilpa milzīgs purvs. Vietējie iedzīvotāji baidījās tur spert savu kāju. Kāds tomēr esot sadūšojies un devies uz turieni. Atgriezies pēc kāda laika ar dziļu brūci krūtīs un paziņoja, ka tam uzbrucis milzīgs putns ar garu knābi. Virsnieks parādījis viņam pterodaktila attēlu. Tas iekliedzies un aizbēdzis.
Apakšpulkveža Saimondsa stāsts. Britu virsnieks ar kareivju grupu 1941.gadā atradies Sudānā Orda Vingeita pakļautībā un gatavojuši iebrukumu Etiopijā, lai tronī atjaunotu padzīto Haili Selasiju I. Saimonds ar nelielu kareivju grupu devās uz dienvidiem no Roseiresas pisētas Dienvidsudānā, šķērsoja Etiopijas robežu. Viņi virzījās uz austrumiem kalnu virzienā cauri džungļiem, tos sasniedzot pēc 15 dienām. Šā pārgājiena laikā tad arī viņi redzēja lidojošo radījumu. Saimonds raksta savos privātajos memuāros meitai: „Mūsu pārgājiena laikā mēs pastāvīgi redzējām savvaļas dzīvniekus, un, lai gan šo notikumu izstāstīju atgriezies civilizācijā, nedomāju, ka kāds man noticēja, pat tagad. Mēs visi redzējām virs mums planējošu neticamu izmēru putnu, kuram, likās, bija kaut kas līdzīgs otram spārnam galvenā spārna galā – gandrīz kā roka. Viņš veica lielu vēzienu, pēc tam vēl vienu – maziņu. Kad ierados Kairā, pastāstīju par to dabaspētniekiem, kuri pēc informācijas pārbaudes teica, ka manis redzētais bija pterodaktils, jau vaitrāk kā miljonu gadu izmiris.”
Saites.
Gaisa briesmoņi.
