Krasnojarskas ugunsgrēks
- Detaļas
- 1742 skatījumi
Notika 1956.gada 5.maija rītā. Četrās apdzīvotās vietās PSRS Krasnojarskas apgabala DA iedzīvotājus pamodināja dunoņa, kas nāca no taigas puses. Skaņas spēks arvien pieauga, koka māju logi trīcēja, mājlopi panikā skraidīja apkārt. Pēc tam tālumā atskanēja plaukšķis, un jau nākamajā sekundē simtiem hektāru ciedru meža acumirklī pārņēma liesmas, kas ar skaļu rūkoņu aprija arvien jaunus un jaunus taigas rajonus. Dažu minūšu laikā gaisa temperatūra pieauga tik ļoti, ka nebija ko elpot. Uzliesmoja pakulas māju sienās, kusa un tecēja uz jumtiem uzklātais bitums. Cilvēki viens otru laistīja ar ledainu akas ūdeni. Kad pēc stundas liesmas jau laizīja ciema nomales mājas, iedzīvotāji panikā atstāja savas mājas.
Kā stāstīja aculiecinieki, uguns sekojusi bēgļiem burtiski pa pēdām un apstājās tikai sasniegusi Angāras kreisā krasta pieteku. Tās dienas vakarā rajonā ieradās ārkārtīgi daudz militāro apakšvienību, tika atvesta militārā un aviācijas tehnika. Ugunsgrēka dzēšana turpinājusies gandrīz veselu nedēļu, bojā gājuši vairāki desmiti kareivju un ugunsdzēsēji. Neparasti bijis tas, ka it kā uz parastu meža ugunsgrēku ieradušies ārkārtīgi daudz augsta ranga militāristu, kas parasti notiek tikai plašu militāro mācību laikā.
Jau 20.gs. 70.gados Krasnojarskas iedzīvotājs Antons Pokrovskis, kura tēvs gājis bojā šai ugunsgrēkā, mēģināja izzināt šīs katastrofas iemeslus. Viņam izdevās papētīt novada Iekšlietu pārvaldes arhīvā, kur bija atrodamas skopas atskaites par ugunsgrēka dzēšanu, kā arī aprunāties ar dažiem militāristiem, kuri bija iesaistīti šajos 1956.gada notikumos. Meklējumu rezultātos Pokrovskis nonāca pie secinājuma, ka 1956.gada 5.maija rītā Krasnojarskas taigā tika izmēģināts slepens ierocis, kas bija par cēloni postošajam ugunsgrēkam. Kas tas par ieroci – nav zināms.