Konans-Doils, Arturs, nezināmais
- Detaļas
- 1304 skatījumi
Slavenajam angļu rakstniekam bija nosliece uz spirituālismu un dažādiem citiem ezotērismiem.
Ir labi zināms, ka autors savas dzīves laikā bijis liels spiritisko seansu cienītājs un uzcītīgi vācis Anglijas leģendas un mistisku notikumu stāstus.
A.Konans-Doils un "Zelta rītausma." 1898.gadā Konans-Doils mēģināja iestāties ezotēriskajā "Zeta rītausmas" ordenī, kur piedzīvoja ordeņa spēku astrālu pārbaudi. 1924.gada Pearson's Magazine rakstā viņš pastāstījis par savu 1898.gada pieredzi. Doilam bijis neparasts sapnis, kurā "Zelta rītausmas" biedrs apmeklējis viņu astrālā līmenī, lai noteiktu, vai rakstnieks būtu cieņas vērts pievienoties ordenim. Šī pieredze tik ļoti satriekusi Konanu-Doilu, ka viņš no iestāšanās ordenī atteicies.
Vēlāk divi ordeņa biedri centušies viņu pierunāt, stāstot par astrālo ceļojumu uz Centrālāfriku. Konans-Doils rakstīja: "No dzirdētā es secināju, ka šīs sabiedrības iespējas ietvēra sevī pašu ēterisko ķermeņu atbrīvošanu, citu cilvēku ēterisko ķermeņu izsaukšanu (piemēram, manu) un domformu radīšana."
Protams, visas šīs dīvainības varētu attiecināt uz slavenā rakstnieka spirituālo noslieci, taču par līdzīgiu problemātiku liecinājuši arī citi "Zelta rītausmas" debitanti.
Bāskervilu suns. 2021.gadā apritēja 120 gadu kopš šī auora vienas no vispazīstamākās grāmatas "Bāskervilu suns" publikācijas. Ļoti interesanti ir tas, ka grāmatas sižets balstīts uz patiesiem notikumiem - 1577.gada stāstu par briesmīgu melnu suni un par ļauno skvairu Ričardu Keiblu, kam tāds suns ir pārkodis rīkli. To viņam reiz pastāstījis paziņa Fletčers Robinsons. Tuvāk par to var izlasīt šķirklī - Britu milzu suņi.
Aplūkojamie objekti.
A.Konana-Doila māja Dartmūrā. Te rakstnieks sacerējis darbu "Bāskervilu suns."
1989.gadā māju iegādājās Konana-Doila daiļrades pētnieks psihologs Rodžers Heriks-Smīls. Te notiekot visādas dīvainas lietas: poltergeists, ūdens un koku spīdēšana, dažādu krāsu uguņu mētāšanos un karāšanos virs mājas. Reizēm it kā ne no kurienes sākuši krist akmeņi.
Tūdaļ pat pēc ievākšanās no sienas vairākas reizes kritusi Doila pusaudžu gadu fotogrāfija un līgani nolaidusies uz guļošā psihologa krūtīm. Visas tās vellišķības tā apnikušas, ka viņš sācis meklēt norādes Doila pierakstos un atrada lūk ko: "Ja kāds uzdrošināsies iejaukties manā privātajā dzīvē, es atradīšu veidu kā ne tikai izteikt neapmierinātību, bet arī iepazīstināt ar to, kā patiesībā apstāv lietas tajā vai citā delikātā situācijā, kādas man gadījušās daudzkārt."
