Aliens

Krievijas NLO

Interesanta objekta apraksts ir Kirila-Belozeras klostera ziņojumā varas iestādēm par "meteoriem, kas parādās Belozeras pagastā." Tajā teikts, ka 1663.gada 15.augustā virs Vologdas guberņas Robozeras ciema no ziemeļiem parādījies neparasts spīdošs ķermenis apmēram 40 m diametrā, kas ar lielu troksni nelielā augstumā lēni kustējās dienvidu virzienā, no tā priekšējās daļas ciema tuvuma esošajā ezerā tika virzīti divi stari. Nonācis virs ezera, ķermenis piepeši izgaisa, bet pēc tam parādījās atkal, taču jau 0,5 km uz DR no tās vietas, kur bija izgaisis, un izzuda atkal. Visbeidzot tas parādījās jau trešo reizi 0,5 km attālu no otrās parādīšanās vietas. Pabālēja un izzuda pavisam. Zemnieki, kas mēģināja objektam pietuvoties laivā, juta spēcīgu karstumu, bet ezers pats bija izgaismots 8 m dziļumā. Kopējais NLO novērošanas laiks bija 1,5 stundas.

1716.gada 2.aprīlī NLO tika novēroti pie Pēterpils (Krievija). Notikuma apraksts tika veikts pēc viceadmirāļa Kruisa pavēles un tika sniegts barona De Bī, Nīderlandes vēstnieka Pētera I galmā ziņojumā. Šodien tas tiek glabāts Krievijas Jūras kara flotes arhīvā (315.sēj., I, 519.lieta, 24.-25.lpp.).
"Deviņos vakarā pilnīgi skaidrās bezmākoņu debesīs no ziemeļaustrumiem parādījās dīvains biezi tumšs "mākonis" ar spicu virsotni un platu pamatu, kas milzīgā ātrumā nesās pa debesjumu, 3 minūtēs sasniegdams pusi augstuma līdz zenītam.
Vienlaikus ziemeļos parādījās otrs tāds pats tumšs "mākonis," kas virzījās uz austreņiem, jo pielidoja pirmajam "mākonim" no rieteņu puses. Tuvošanās laikā starp šiem "mākoņiem" izveidojās tāda kā gaismas "kolonna," kas eksistēja vairākas minūtes.
Pēc tam abi "mākoņi"ar briesmīgu spēku sadūrās un it kā sašķīda no briesmīgā trieciena, sadursmes punktā parādījās plašas liesmas, ko pavadīja dūmi, savukārt tajos visos virzienos plaiksnīja liesmu mēles. Bez lielajiem tika novēroti vēl arī liels daudzums mazu "mākonīšu," kas kustējās ar neparastu ātrumu, un kas izšāva spožas liesmas. Bez tam parādījās liels daudzums spozu bultu, kas aizsniedzās līdz 80o no horizonta. Saskaņā ar aculiecinieku aprakstiem, visa aina atgādināja flotu vai armiju kauju un izskatījās visai briesmīgi."
Aprakstā arī tiek pieminēts, ka šai pat laikā ZR parādījusies milzīga mirdzoša "komēta," kas pacēlusies par 12o virs horizonta. Viss šis fenomens turpinājies apmēram ceturksni stundas un 10 vakarā debesis atkal kļuvušas tīras. /avots - G.K.Kolčin, "NLO. Fakti i dokumenti," 1991.g./

1909.gada jūlijā Saratovā (Krievija) novēroja apaļu spīdošu objektu, kas lidoja virs Volgas augšup pret straumi.
1909.gada oktobrī cigāra formas objekts lidoja virs Odesas, veica krasu pagriezienu un pazuda limāna virzienā.

1912.-1913.gadā lido NLO. Laikā, kad Eiropa un Amerika bruņojās un dzīvoja nākamā kara priekšnojautās, laikrakstos parādījās sensacionāli ziņojumi par noslēpumainiem, milzīgiem cigārveida "gaisakuģiem" bez valsts pazīšanās zīmēm un ar prožektoriem līdzīgiem gaismēkļiem. Šie mistiskie gaisakuģi tika novēroti ne tikai Eiropā, bet arī Krievijas impērijas rieteņu daļā, piemēram, Pēterpilī. Krievijā tādi objekti ar diviem prožektoriem parādījās virs Kameņecas-Podoļskas, Belostokas un Slobodas stacijas, pie Gaivoronas, Gaisinas un Žmerinkas tie apgaismoja apvidu.
Krievijas varas iestādes paziņoja, ka krievu aviatori nav veikuši tādus lidojumus virs DR Krievijas un Galīcijas. 
Tajā laikā gaisa kuģniecība spēra tikai pirmos soļus, tikai ideālos laika apstākļos, kad nebija vēja, dirižabļu konstruktori devās īsos pārlidojumos. Savukārt mīklainie melnie cigārveida lidaparāti visbiežāk lidoja naktīs, un bija tehniski labi aprīkoti. Tie spēja attīstīt milzīgu ātrumu, veica zibenīgus manevrus, lidoja pat sniegputenī virs Skandināvijas, vai vētrā virs jūras vai okeāna. Dažkārt cigāri raidīja spēcīgus gaismas kūļus, kas parasti pārbaidīja aculiecieniekus.
Tā laika avīzēs šos lidojošos objektus dēvēja par tiem laikiem modīgā vārdā - "aeroplāni." Tā laika aviācija atradās tikai iedīgļa stadijā, aeroplāniem nebija nekādu navigācijas ierīču, vēl jo vairāk elektroietaišu un prožektoru. Tādēļ tie varēja lidot tikai dienā un labos laika apstākļos lai vizuāli varēto orientēties pēc objektiem uz zemes. Toties NLO lidoja naktīs, ziemā un sliktos laika apstākļos.

Līdz 1989.gadam PSRS Valsts noslēpumu aizsardzības pārvaldē darbojās norādījumi nepublicēt presē materiālus par NLO bez PSRS ZA Vispārējās fizikas un astronomijas nodaļas atļaujas.

Vedlezera incidents. Viss esot sācies 1928.gadā, kad virs Šuknavolokas (Шукнаволок) ciema tika pamanīts lidojošs cilindriskas formas NLO 10 m garumā. No tā astes lidojušas dzirksteles un nākušas sarkanas liesmas. NLO pazudis aiz Čijrākas (Чийраако) salas, un var pieņemt, ka tas caursitis ledu un iekritis ezerā. Kopš tā laika ezerā un apkārtnē notikušas dīvainas lietas, kamdēļ tiek runāts par Vedlezera anomāliju.

Arhīvos sastopamas ziņas par NLO novērojumiem pirms II Pasaules kara.

1934.gadā vairāki ukraiņu lidotāji, kas veica trenniņlidojumu, vakara debesīs pamanīja neparastu ugunīgu bumbu, kas pārvietojās ar lielu ātrumu. Tai pietuvoties lidotājiem neizdevās, un pēc dažām minūtēm tā pazuda skatienam. Lidmašīnas tūdaļ pat atgriezās bāzē, kut satrauktie lidotāji ziņoja vadībai par dīvaino objektu. Tā arī nolēma, ka tas ir kāds jauns imperiālistu ierocis, kuru no šie neģēļi taisās izmantot pret padomju valsti. Tomēr drīzi "no augšas" pienāca oficiāls dokuments, kurā tika apgalvots, ka lidotāji redzējuši lodveida zibeni, tiesa, visai reta paveida.

Ziņojumi par novērotajiem NLO sāka pienākt uzreiz pēc II Pasaules kara beigām.

1947.gadā virs slepenās militārās pilsētiņas Arzamasas, kur notika darbs pie krievu ūdeņraža bumbas radīšanas, vairākas reizes tika novēroti NLO. Tie līdzinājās gariem cigāriem, bija sudrabainā krāsā un naktī spīdēja blāvi oranžā krāsā. NLO parādījās lielā augstumā un riņķoja virs pilsētas. Krievu militāristi tos uzskatīja par amerikāņu spiegu lidmašīnām, mēģināja tās nosēdināt, taču nesekmīgi. 

1951.gadā padomju zemūdene uzgāja PSRS teritoriālajos ūdeņos milzīgu zemūdens objektu, kas lēni pārvietojās apmēram 2 km dziļumā. Tas nekā neesot reaģējis uz pieprasījumu atbildēt (kā gan to var izdarīt, ja radioviļņi ūdenī neizplatās?) un pārtraukt kustību pa PSRS ūdeņiem, tas nesteidzīgi turpināja savu gaitu. netālu esošajam robežapsardzības kuģim tika pavēlēts atbilstošajā kvadrātā nomest dziļumbumbas.
Nodunēja vairāki zemūdens sprādzieni, bet objekts nekādi nelikās traucēts, tāpat arī turpināja pārvietoties. Tomēr pēc kāda brīža tas strauji sāka pacelties. Apmēram 50 m dziļumā tas pārtrauca pacelšanos un lielā ātrumā devās atklātā jūrā, kur pēc pāris mirkļiem izzuda no zemūdenes mēraparātu "redzes lauka."

1958.gadā NLO ar staru novērots Novosibirskas apgabalā. Aculiecinieks - neorganizkās ķīmijas institūta darbinieks Haritonovs. Šis gadījums sīki aprakstīts krievu žurnālā "Kriļja Roģini" (1988.g., Nr.9). Tur bijis kaut kas ar paralīzi.

J.Ņefjodova lidojums (1960.g.). 1960.gadā lidotājs izmēģinātājs pulkvedis Jurijs Ņefjodovs (Юрий Нефёдов) traucās debesīs no kāda aerodroma PSRS Tālajos Austrumos ar gluži jaunu Migu (МиГ). Attālinājies par 200 km no aerodroma un jau grasoties griesties atpakaļ, viņš negaidīti pamanīja tuvojamies tam nesaprotamu objektu. Ņefjodovs nosprieda, ka iespējama sadursme, jo objekts lidoja tieši viņa virzienā. Tomēr pie pašas lidmašīnas objekts krasi pagrieza augšup un pazuda augstumos. Ne viena toreizējā lidmašīna nebija spējīga veikt līdzīgu manevru. Ņefjodovs, kā jau pieredzējis lidotājs, to labu saprata un bija ārkārtīgi pārsteigts. Viņš pat pārlika, vai redzētais nevarētu būt bijis mirāža. 
Tomēr ar to notikums nebeidzās, jo objekts parādījās atkal. Tas panāca lidmašīnu un kādu laiku lidoja tai blakus, tādejādi Ņefjodovam izdevās objektu tuvāk aplūkot. Tas līdzinājās ovālam, tomēr bija tāds neregulārs un negluds - izraisīja asociācijas ar kartupeli. Pavisam sīki to aplūkot bija apgrūtinoši, jo tas intensīvi spīdēja. Lidotājs paziņoja pa rāciju, ka tam seko kads dīvains objekts. Tomēr dispečieri paziņoja, ka radaros neko neredzot. Neparastais "tupenis" turpināja sekot Migam, tad piepeši rāva uz priekšu un nonāca tieši pilota kabīnes priekšā. Ļoti spoža gaisma lauīja pilotam iespēju ko saredzēt un viņš sāka zaudēt vadību pār lidmašīnu. Ņefjodovs zaudēja pašsavaldīšanos - maksimāli palielināja lidaparāta ātrumu un traucās uz priekšu, negrasoties mainīt nosprausto kursu. Pilots uzskatīja, ka "tupenis" jau nu gan parausies malā, bet nekā! Triecienu pilots nesajuta, bat galva sagriezās reibonī, acu priekšā aizpeldēja violeti apļi. Tas turpinājās tikai dažus mirkļus. Kad pilots atģidās, lidmašīna milzīgā ārumā krita lejup. Ar lielām pūlēm viņam izdevās lidaparātu izcelt no šī stāvokļa (krieviski - штопор).
Noteicis kordinātes, lidotājs atsacījās ticēt savām acīm - izrādījās, ka viņš atrodas 350 km no tās vietas, kur bija zaudējis samaņu. Drebošā balsī viņš lūdza apstiprināt savu atrašanās vietu lidojuma vadītājam. Kad Ņefjodovs sazinājās ar aerodromu, tad dispečieri arī notikušajam nevarēja noticēt, jo Ņefjdova lidmašīna pirms 20 minūtēm bija pazudusi no radaru ekrāniem un viņi uzskatīja to par bojāgājušu.
Kad lidotājs atgriezās bāzē, izrādījās, ka viņa pulkstenis atpaliek tieši par 20 minūtēm. Bez tam, nolidojot liekus 350 km, viņš nebija iztērējis ne pili degvielas, bet tas nozīmēja tikai vienu - 20 minūtes viņš vienkārši nebija eksistējis!
Notikušā izmeklēšanai sasauca īpašu komisiju, kurai tā arī neizdevās izskaidrot notikušo. Visi dokumenti tika nodoti arhīvā, bet notikuma dalībnieki parakstījās par "valsts noslēpuma neizpaušanu."

1962.gads.
1962.gada ziemā, veicot aerovizuālus hidroloģiskus novērojumus no lidmašīnas JAK-42 Kalvas un Višeras upju baseinos (Permas apgabala ziemeļuu daļa), tika uzieti 2 sniegā iespiesti ideāli apļi apmērm 60 m diametrā un 300 m attālu viens no otra. Par to ģeologs E.Bačurins ziņojis vēstulē Anomālo parādību komisijai.
1962.gadā virs Ņevjanskas (Krievija, Sverdlovas apgabals) novēroja NLO, kas sadalās vairākos.

1965.gada augustā ģeologu grupa Krievijā Kondomas upes (Kemerovas apgabals) 30 minūtes novēroja iegarenas formas NLO, kas karājās DR un 60 grādu leņķī pret horizontu. Izmēros tas nebija mazāks par Mēness disks. NLO minūtes laikā pārvērtās par punktu un novērotājiem radās iespaids, ka objekts attālinās no viņiem ārkārtīgā ātrumā, kas, pēc viņu aprēķiniem, bijis apmēram 44 km/s.

1966.gadā padomju flote veica plaās militārās mācības Melnajā jūrā. Piedalījās aviācijas, virsūdens un zemūdens kuģi, un mācības bija paredzētas ilgam laikam. Tomēr tās nācās pārtraukt, jo kuģu dislokācijas rajonā parādījās neparasti objekti, kas lidoja ļoti lielā augstumā. Pēc kāda laika NLO nolaidās zemu, un bija redzami ar neapbruņotu aci. Tiem bija apaļa un cigārveida formas, virs manevru teritorijas pārvietojās visai haotiski. Šādu objektu parādīšanās ne pa jokam satrauca krievu militāros komandierus. Tika pavēlēts šos objektus iznīcināt, taču apšaude nedeva nekādus rezultātus. "Mērķi" turpināja savu haotisko kustību virs mācību rajona.
Viens no "cigāriem" nolaidās pavisam zemu virs ūdens līmeņa. Tad netālu esošais kreiseris pazuda no zemūdens (tās uzpeldēšanas laikā) mēraparātu redzes lauka. Citā vietā mācību raķete, kas bija notēmēta uz NLO, nezināmu iemeslu dēļ izmainīja savu trajektoriju un trāpīja to izšāvušajam kuģim. tapa skaidrs, ka mācības turpināt nevar. 

1967.gads.
1967.gada septembrī reisa lidmašīna AN-2 (AH-2) lidoja no Zaporožjes uz Volgogradu un uz viņu nopikēja cigāra formas NLO, tālāk lidodams blakus lidmašīnai. Lidmašīnas dzinēji uzreiz noslāpa un tā sāka planēt. Kad tā nonāca tikai 100 m augstumā virs zemes, NLO spēji uzšāvās augšup un aizlidoja. Tūdaļ iedarbojās lidmašīnas dzinēji un tā no jauna spēja uzņemt augstumu. To redzēja daudzskaitlīgi aculiecinieki ne tikai pašā lidmašīnā, bet arī no 6 apdzīvotām vietām, kas nebija saistītas viena ar otru. Tādejādi notikuma patiesums neizsauc šaubas. Notikušais aprakstīts avīzes "Večerņij Rostov" 1968.gada 27.janvāra numurā.
1967.gadā NLO ar vienu staru novēroja Vorkutā.

1968.gadā virs Ņevjanskas pilsētas (Sverdlovas apgabals, Krievija) novēroja uzkārušos NLO, no kura lēni izbīdījās stars ar strupu galu.

1969.gads.
1969.gada decembrī pie Lizovas ciema (Permas apgabals, Krievija) pie naftas urbuma virs meža parādījās 2 spīdošas elipses. Tad tās palielinājās izmēros un apvienojās vienā bumbā, kuras abās pusēs parādījās kā uz pārlikas vēl divas mazākas bumbas. Visa šī spīdošā "hantele" 10-15 m garumā palidoja 100 m prom no urbuma 30-40 m augstumā. Drīzi centrālajā bumbā pazibēja dzirkstele, kas pārvērtās par disku - diametrā mazliet mazāka par Mēness disku, taču daudz spožāka. Pēc tam 3 bumbu vietā tapa redzams tikai viena irdenas struktūras sfēra ar disku viducī. Pēc pāris sekumdēm disks izzuda, bet bezformīgā bumba pazuda aiz horizonta.
1969.gadā bijis NLO incidents Čitas apgabalā (Krievija), kurā bijusi novērota paralīze. Tas noticis ar inženieri Mironovu.

1972.gadā krievu kreisera komanda pie Kuriļu salām novēroja neparastu objektu, kas burtiski "nokrita" no debesīm okeānā. Pats NLO bija lodes formā, kritiena brīdī tas pieņēma konusa formu. Interesanti, ka kritiens ūdenī neradīja šļakatas.

1973.gads.
1973.gadā NLO ar zigzaga trajektoriju novēroja pie Belomorskas.
1973.gadā novēroja no NLO nākošu staro saliekšanos Tomskā.

1970.gadā virs Maskavas novēroja NLO, kas sadalās vairākos.

1975.gads.
1975.gada maijā pie Borisogļebskas (Krievija) leitnants Paļcevs netālu no šosejas ieraudzīja nolaidušos diskveida NLO ar caurspīdīgu kupolu. Mēģinot tam tuvoties, leitnants uzdūrās neredzamam aizsarglaukam un zaudēja samaņu gandrīz uz stundu. Avots - "Stroiteļnaja gazeta," 1988.gada 8.decembris.
1975.gadā aculiecinieks Prohorovs Valdaja novērojis NLO, no kura lēni un secīgi izbīdījās 3 stari.
1977.gadā pie Podrezkovas (Maskavas tuvumā) bijis kāds NLO incidents, kurā figurējis NLO radīts spēka lauks, kas aizkavējis aculiecinieku tuvošanos tam.

1976.gads.
1976.gada augustā maskavietis A.Troickis (A.M.Troickij) un vēl 6 aculiecinieki virs Pirogovas ūdenskrātuves ieraudzīja sudrabainu metālisku objektu, kas bija kādas 8 reizes lielāks par Mēness disku. Tas lēni kustējās vairāku desitu metru augstumā. Objekta sānu virsmā bija rezamas divas rotējošas joslas. Kad objekts lidoja pāri klātesošajiem aculieciniekiem, tā apakšējā daļā atvērās melna lūka, no kuras izvirzījās tievs cilindrs. Cilindra apakšējā daļa sāka apļot, bet augšējā bija piestiprināta pie objekta. Zem tā esošie cilvēki stipri iztrūkušies, taču nav spējuši aizskriet prom, tā kā sajutušies paralizēti.
1976.gada vasarā Čitas apgabalā pie Ķīnas robežas PGA spēku radiolokācijas posteņa personāls, robežsargi un rajona centra iedzīvotāji novēroja neparastu iegarenas formas objektu ar iluminatoriem un 3 stariem, kas bija virzīti vertikāli pret zemi. Šis NLO 3 stundas lēnām kustējās horizontāli tad uz vienu, tad uz otru pusi, ieslēdzot un izslēdzot savus "prožektorus," līdz beigās piepeši pazuda. 3 tipa radiolokācijas iekārtas to nefiksēja.
1976.gadā NLO ar "iluminatoriem" novēroja Sosenku ciemā pie Maskavas. 

1977.gads.
Petrozavodskas fenomens. Septembrī.
1977.gada septembrī inženieris Novožilovs pie Kurkijokas ciema uz ziemeļiem no Priozerskas (laikam Karēlijā?) 3 reizes nofotografēja dirižablim līdzīgu NLO, kas pārlidoja viņu 300-500 m augstumā. Tomēr NLO fotogrāfijās neparādījās.
1977.gada septembrī naktī Pareņas ciemā Ohotskas jūras malā ģeoloģiskās ekspedīcijas personāls 10 minūtes novēroja diska formas NLO redzamā Mēness diska lielumā, no kura lejup nāca 6 stari, kas pakāpeniski sašaurinājušies. Par šo novērojumu ziņojis PSRS ZA korespondētājloceklis Dikovs.
1977.gada oktobrī 260 km no Rjazaņas elipses formas NLO pietuvojies 3 kara lidmašīnām, un pilnīgi pārtraucās ultraīsviļņu radiosakari starp lidmašīnām un arī zemi. Kad NLO attālinājās, radio sakari atjaunojās.
1977.gada decembrī vienā no Maskavas apgabala apdzīvotajām vietām zinātnieks biologs pamanījis virs ēkas sudrabainu apli puses Mēness diska izmērā. Rotējot ap vertikālu asi, šis aplis sākumā pārvērtās par elipsi, bet pēc tam - par tipisku "šķīvi" ar abpusējiem izvelvējumiem, kas ar malu bija pavērsts pret novērotāju.
1977.gadā pie Mahačkalas (Dagestāna) novērots NLO, kas kustējies pa "krītošas lapas" trajektoriju.
1977.gadā netālu no Tjumeņas novēroja NLO ar 10 stariem.
1977.gadā līdz ar NLO parādīšanos pazuda Barenca jūrā peldošajai krievu bāzei "Volga." 
1977.gadā Priozjorskas tuvumā inženieris Novožilovs zaudēja samaņu vairākas stundas pēc kontakta ar NLO.

1978.gads.
1978.gada jūnijā pionieru nometnē Kļazmas dzelzceļa stacijā (Krievija) 5 pionieru vadītāji un 3 vecāko klašu skolnieki novēroja NLO, kas kustējās pa "lēkājošu" trajektoriju. Viņu liecinātais būtiski atšķīrās: vienam objekts izskatījies kā liesmojošs disks, otram - kā sarkanas krāsas ovāls, trešam - kā zvaigzne ar mazām zvaigznītēm. Viens no skolniekiem apgalvoja, ka ka NLO bijis sudrabains un izstieptas formas, bet cits - ka tas bijis olas formas un tumšs pēc krāsas. Pašas dažādākās bija arī liecības par NLO uguņu krāsu un rindām.
1978.gada jūlijā vilciena Sevastopole-Ļeņingrada pasažieri pie Harkovas vairākas minūtes vēroja, kā no nekustīgi karājoša elipses formas NLO izvirzījās kaut kāds stienis ar 3 spoži spīdošiem punktiem. Šis stienis 3 reizes novirzījās pa labi un pēc tam atgriezās iepriekšējā stāvoklī. Pēc tam no NLO izvirzījās stienis ar vienu spīdošu punktu.
1978.gada augustā Ļeņingradas Kara apgabala virsnieku grupa devās ar mašīnu uz Maskavu. 12.kilometrā aiz Kaļiņinas viņi pamanīja debesīs nekustīgi uzkārušos NLO diska formā. No NLO malām stiepās divas izleiktas spīdošas loces, kuru gali saslēdzās savā starpā, tā veidojot milzīgu elipsi. Pēc dažām minūtēm NLO strauji pacēlās vertikāli augšup un pazuda skatienam, bet spīdošās loces palika uz vietas.
1978.gada oktobrī aculiecinieks Ņesterenko un ar viņu kopa autobusā braucošie cilvēki pie Šonoša ciema (Arhangeļskas apgabals, Krievija) pamanījuši debesīs lidojam NLO, kas pēc tam nekustīgi uzkārās. No viņa parādījās 15020 pārtraukti stari, kas bija simetriski vērsti uz visām pusēm. Katrs stars sastāvēja no vienādiem gaismas impulsiem un tumšiem posmiem starp tiem. Šie gaismas impulsi skrēja no NLO ar milzīgu ātrumu kā gaismas reklāmā un izzuda pēc 3-4 sekundēm.
1978.gada decembrī virs Maskavas 5 minūtes novēroja lēnu NLO lidojumu. Spīdošais cilindra formas NLO lidoja vertikālā novietojumā un kustības laikā mainīja slīpuma leņķi, reizēm lidojot arī horizontāli. Tad viņš veica līganu pagriezienu un pazuda DR virzienā.
1978.gada decembrī Maskavā metro stacijas "Varšavas" (Varšavskaja) rajonā tumšajās debesīs novēroja karājamies sudrabainas krāsas lodi, kuras izmēri bija mazliet mazāki par sauli. No NLO visos virzienos nāca 8 simetriski izvietoti stari, kas bija objekta diametra garumā.
1978.gadā NLO ar kupolu novērots Bezskudņikovā.
1978.gadā Laptjevu jūrā mīnukuģa kapteinim ziņoja, ka uz kuģa gandrīz visi mēraparāti rāda nepareizi, daži no tiem pavisam saplīsa. Tai pat laikā vakts matrozis ziņoja, ka red neparastu objektu, ka karājas tieši virs kuģa. Gandrīz visa komanda izskrēja uz klāja un redzēja kā apmēram 30 m augstumā virs kuģa karājas NLO zvana formā. Tas viss špreksteļoja gaiši dzeltenā krāsā un rādījās puscaurspīdīgs. Tā viducī bija kaut kas viegli pulsējošs - līdzīgi sirdij. Kapteinis un komanda sastinga izbrīnā. Pēc kāda laika NLO lēni un piesardzīgi nolaidās uz ūdens virsmas un ātri devās prom, pazūdot skatienam. Komanda tad attapās, normāli sāka rādīt arī visi mēraparāti. Vēlāk izrādījās, ka arī cits kuģis, kas atradās pāris kilometrus atstatus no mīnu kuģa, arī pamanīja neparastu dzeltenas krāsas objektu, kas netālu pārvietojās pa ūdens virsmu. 
1978.gadā Habarovskas rajonā tika novērots NLO, kas acumirklī mainīja kustības virzienu uz pretējo.
1978.gadā Beļovā pie Maskavas novērots NLO, kas kustējies pa "krītošas lapas" trajektoriju.
Konstruktors Černovs ziņojis, ka 1978.gadā viņa māte virs Maskavas novērojusi elipses formas NLO ar 16 baltas krāsas stariem, kuru galos bijušas spīdošas bumbas.
1978.gadā NLO ar pārtrauktiem stariem novēroja Bezskudņikovā pie Maskavas.
1978.gadā tehnisko zinātņu doktors K. mēģināja tuvoties 8 m garam NLO, kas atradās uz stigas pie Strokinas ciema Piemaskavā. Pietuvojoties par 15 m, K.nespēja turināt kustību, jo sajutās it kā tiktu plēsts. Pagājis atpakaļ - nepatīkamā sajūta pagāja. Mēģināja tuvoties vēlreiz - atkal slikti. K. acu priekšā NLO bez skaņas pacēlies 2-3 m augstumā un tad aizšāvies vertikāli augšup.

1979.gads.
1979.gada februārī virs Gorkijas (Krievija) novēroja kā divi spīdoši objekti, atstājot aiz sevis sudrabainas sliedes, savienojās vienā veselā, kas sāka attālināties.
1979.gada maijā virs Otradnas pilsētas (Kuibiševas apgabals, Krievija) nekustīgi uzkārās NLO, kam apkārt uzliesmoja gaiši zils spirālveida veidojums. Spirāle vairākas reizes aprotēja ap NLO. Tad no NLO iznāca gaismas stars, iekšā dobjš. Stars kā skenējot sāka kustēties pa loka trajektoriju no dienvidiem uz ziemeļiem. Tad objekts uzliesmoja, un stars pazuda. Viss novērojums turpinājās 5-7 minūtes.
1979.gada jūlijā uz ceļa Zlatousta-Belorecka 3 aculiecinieki, braucot ar auto, pamanīja no mugurpuses tuvojošos ugunīgu bumbu divstāvu mājas lielumā. NLO novēroja 2 minūtes, pēc kā bumba piepeši pagaisa. Pēc 2-3 minūtēm bumba parādījās no jauna, bet jau auto priekšā, kur kādu brīdi nekustīgi karājās, pēc kā atkal pagaisa.
1979.gada žurnāla "Tehnika-Moloģoži" 3.numurā kosmonauts Hrunovs rakstīja, ka "NLO spēja lielā ātrumā mainīt virzienu par 90 grādiem vienkārši pārsteidz iztēli."
1979.gadā virs Belomorskas lidojis NLO ar mainīgu formu.
1979.gadā divu lidmašīnu ekipāžas, kas lidoja Barnaulas rajonā (Altaja novads, Krievija) 6 minūtes novēroja spīdošu objektu, kas tuvojās lielā ātrumā, apstājās, pacēlās nozīmīgā augstumā un uzkārās, tad no jaun anolaidās un sāka attālināties. Lidmašīnu borta radiolokācijas iekārtas šo NLO nefiksēja.
Krievu žurnālā "Aviācija un kosmonautika" 1979.gada 3.numurā aprakstīts gadījums, kad krievu pasažieru lidmašīna TU-134 sadūrusies ar kaut kādu spīdošu objektu, kā rezultātā noticis sprādziens un ugunsgrēks, kas lidmašīnai nodarījis nozīmīgus bojājumus.

1980.gads.
1980.gada 14.jūnijā Čkalovas ciemā (Maskavas tuvumā) inženieris apakšpulkvedis V.Karjakins 70 m attālumā ieraudzīja neparastu spīdošu objektu, kas bija uzkāries 2-1,5 m augstumā virs zemes. Pēc formas NLO bija pussfērisks ar diametru 3 m un 1,5 m augstumā. Tas spīdēja dzeltenzaļi, mazliet šūpojās un radīja transformatora dūkšanai līdzīgu skaņu. Karjagins mēģināja tam tuvoties, bet 50 m attālumā sajuta pretestību savām kustībām, it kā mēģinātu kustēties kādā biezā vidē. Vienlaicīgi viņš sajuta apgrūtinātu elpošanu, vājumu, kāju trīcēšanu un nelabumu. Pēc 2 minūtēm NLO raidīja pret zemi 4 baltus starus un ar svilpienu pacēlās augšup līdz 20-25 m. Tad apstājās, un pēc brītiņa aizlidoja horizontāli Kožinas meža virzienā un pazuda skatienam.
1980.gadā Tulā radioinženieris Tjapkins novēroja zvaigznei līdzīgu objektu, kas lidoja no ziemeļiem uz dienvidiem pa zigzaga trajektoriju. Raksturīgi, ka, viņam pārvietojoties, zigzaga posmu attālumi samazinājas. Tad objekts apstājās un karājās 5-6 minūtes.
1980.gadā Kondopogā (krievu okupētā Karēlija) novēroja NLO ar 7 jaudīgiem stariem gaiši dzeltenā un sarkanā krāsā.
1980.gadā NLO ar pārtrauktiem stariem novēroja Maskavā pie "Ždanovas" metro stacijas.

1981.gads.
1981.gada septembrī Prečistojes ciema rajonā (Krievija, Jaroslavļas apgabals) skulptoru un mākslinieku grupa novēroja sudrabainas krāsas spīdošu bumbu 3-3,5 Mēness disku izmērā. Tā nekustīgi karājās 300-500 m augstumā virs ceļa. Tad tikai dažu sekunžu laikā bumba palielinājās izmēros līdz 10-12 Mēness disku izmēriem. Pēc minūtes ap bumbu tās radiusa attālumā izveidojās spožs oreols, bet pati bumba acumirklī izzuda. Novērojums turpinājās ap 3 minūtēm.
1981.gada 16.oktobrī incidents gaisā ar NLO iesaisti notika vienā no Baltijas flotes kara daļām. Kaļiņingradas tuvumā raķešnesējas lidmašīnas lidotājs leitnants Korotkovs lidoja 1300 m augstumā ar ātrumu 520 km/st.. gatavojoties nolaisties pamanīja sev priekšā 5 m attālumā ugunīgu bumbu 5 m diametrā. Bumba bija gaiši sarkanā krāsā, bet tās viducī atradās gredzens 1 m diametrā. Mirkli bumba lidoja lidmašīnai pa priekšu, bet tad pazuda. Tūdaļ pat pie lidmašīnas astes atskanējs sprādziens. Uzreiz apstājās lidmašīnas dzinējs un pārstāja strādāt arī mēraparāti. Lidmašīna strauji zaudēja ātrumu un gāja lejup. Tikai tad, kad līdz zemei bija atlikuši kādi 300 m, Korotkovam izdevās iedarbināt dzinējuun veiksmīgi piezemēties. Apsekojot lidmašīnu tika konstatēts, ka bojāti fizelāžas stiprinājumi un spārna augšējās- aizmugurējās daļas aptecētājs. Par šo notikumu rakstīja tā laika krievpadomju presē - "Krasnaja Zvezda" (1981.gada 4.novembrī) un "Pravda" (1981.gada 8.novembrī). detalizētu notikuma izpēti veica kāds A.Mordvins-Šodro un tā izklāstīta "Tehnika Molodoži" 1982.gada 4.numurā.
1981.gadā Vīpuru rajonā (krievu okupētā Karēlija) novēroja NLO, no kura lēni izbīdījās stars ar strupu galu.
1981.gadā virs kādas armijas daļas Krievijā Gorkijas apgabalā pārlidoja ugunīga bumba, kas piepeši mainīja kustības virzienu uz pretējo, tad uzkarās uz 10 minūtēm. Tai pat brīdī nodzisa visi prožektori, kas bija izvietoti pa nožogojuma perimetru, pārstāja strādāt arī tālruņu tīkls. Kad NLO attālinājās, visas sistēmas atkal sāka strādāt. Notikušā rūpīga izpēte parādīja, ka avārija nenotika kādu parastu tehnisku problēmu dēļ, bet īsteno iemeslu noteikt tā arī neizdevās.

1982.gads.
1.klases krievu lidotājs V.Kolupanovs vēsta, ka 1982.gada jūlijā NLO, kas lidoja virs Roslavļas pilsētas aerodroma, bija redzams tikai decimetru viļņu RLS ekrānā, kamēr centimetru diapazona RLS šo objektu nefiksēja.
1982.gadā Pēterpils (Krievijā) iedzīvotāja Rešetņikova novērojusi NLO Lisijnosā (Lisij Nos, Pēterpils tuvumā), kura izlaistie stari it kā taustījušies pa zemi.

1983.gads.
1983.gada oktobrī E.Bačurins Kišertas rajonā (uz Permas un Sverdlovas apgabalu robežas) 12 km no Molebkas ciema vakarā novēroja netālu no Molebkas kādu spožu gaismošanos uz zemes. E.Bačurins nākamās dienas rītā šai vietā uzgāja ideāli apaļu protaļinu 62 m diametrā. No tās uz visām pusēm sniegā gāja 60-70 m gari "stari" - pie pamata tie bija 12 m, bet galos 4-5 m. Zāle protaļinas centrā bija piespiesta un pažāvēta, bet uz visām pusēm no tā gāja projām bēgošo zvēru pēdas. Piedevām vēl izrādījās, ka pēc atrašanās protaļinā E.Bačurina pulkstenis bija atpalicis par 1,5 stundām. Protaļinā esošo augsni pētīja anomālo parādību pētnieki no Gorkijas, tās parādīja paaugstinātu cirkonija un citu retzemju metālu saturu. Notikums aprakstīts Permas avīzē "Molodaja Gvardija" (1988.gada 27.novembrī).
1983.gadā NLO ar vienu staru novēroja Slancu pilsētas (kur tas ir?) apkārtnē un pie Vozņeseņjas (Ļeņingradas apgabalā).
1983.gadā aculiecinieks Litovinovs novēroja Bajandajā (rajona centrs Irkutskas apgabalā) kā NLO lēni ievilkās stari.

1984.gads.
1984.gada janvārī Pēterpils iedzīvotāji Rencehovski virs Pēterpils novēroja nekustīgi uzkārušos apaļu un spīdošu NLO 1/3 Mēness redzamā diska lielumā. NO NLO augšā un apakšā esošajiem izvelvējumiem periodiski nāca skraidoši un spīdoši punktieri. Tad NLO sāka kustēties, turpinot punktēto starojumu. Viss novērojums ilga ap 20 minūtēm.
1984.gada aprīlī lidmašīnas MIG-21 ekipāža, kas lidoja pārī mācību lidojuma laikā ar otru tādu pašu MIG-u, saņēma brīdinājumu par to ka radiolokators lidojumu maršruta tuvumā fiksējis kādu NLO. Pēc kāda laika lidmašīna it kā tam uzdūrās. Apkalpe sajuta spēcīgu triecienu, apstājās dzinējs. Lidmašīna sāka krist un apkalpe katapultējās.
1984.gadā NLO ar zigzaga trajektoriju novēroja pie Habarovskas lidostas.
1984.gadā Puškina Kara skolas kursants Oniščuks novērojis Gorskā (Vorošilovgradas apgabals), kura izlaistie stari it kā taustījušies pa zemi.
1984.gadā apdzīvotā vietā Jakovļeva (Arhangeļskas apgabals, Krievija) aculiecinieks Vilačovs pamanija tuvojamies bumbu, kas uzkārās virs pļaviņas. NLO 2 reizes virzīja uz to spožu staru, kas apgaismoja laukumu 50x100 m. Tad bumba pielidoja ciematam, uzkārās virs tā un vairākas reizes apgaismoja to ar staru. Katru reizi stars tika it kā "ieslēgts" uz 1 minūti.

1985.gads.
NLO velk vilcienu. 1985.gada 17.februārī. Dzelzceļa maiņas stacijā Petrozavodska-Suojarva (krievu okupētā Karēlija) pie tvaika kravas vilciena, kas pārvietojās starp Imantozeras (Imant-ozero) un Novijepesku (Novije Piski) stacijām pielidoja spoža bumba un 150 m attālumā lidoja pa priekšu vilcienam. Vilciens, it kā to vilktu pie šī NLO, uzreiz jūtami palielināja ātrumu, lai gan šai vietā sliežu ceļš gāja pret kalnu, bet mašīnists S.Orlovs pilnībā nometa gāzi un pat diezgan krasi bremzēja. Pēc mašīnista domām viņš bremzējis tā, ka lokomotīves riteņam jau vajadžeja būt pilnīgi nekustīgi saspiestiem starp bremžu klučiem, taču tā vietā vilciena ātrums pieaudzis līdz 50 km/st. Izbijies mašīnists pa radio ziņoja stacijai, ka nespēj nobremzēt, jo to aiz sevis velk NLO. Uz šādu skatu palūkoties no Novijepeski stacijas izskrējusi dežurante Panšukova. Viņa patiesi ieraudzījusi ātri braucošu vilcienu, kuram pa priekšu lidojusi spīdoša bumba. Neparastajai bumbai iekšpusē bijis abpusēji izvelvēts sarkans disks, kas svārstījies. Tuvojoties Novijepesku stacijai, NLO palidojis sāņus, bet pēc tai garām pabraukšanas atkal pietuvojies tā priekšgalam un vilciena ātrums strauji sācis samazināties. Tas noticis tik strauji, ka S.Orlovs un viņa palīgs teju paši ietriekušies lokomotīves priekšējā stiklā. Konkrētajā posmā sliežu ceļš gāja lejup un bremzēm mašīnists neesot pieskāries. Kad vilciens ieradies Zastavas stacijā, tad sākumā NLO uzkārās virs kokiem netālu no vilciena, bet pēc tam pazuda. S.Orlovs nolēma pārbaudīt, kas noticis ar riteņiem pēc tādas pamatīgas bremzēšanas, taču izrādījās, ka tie pilnīgi nav nodiluši. Pēc 25 minūšu stāvēšanas NLO uzradās atkal un ieņēma vietu vilciena priekšgalā. Tādejādi, tiklīdz mašīnists atlaida bremzes, smagais sastāvs uz 280 riteņu asīm pats izkustējās un sekoja spožajai lodei ar pieaugošu ātrumu, lai gan mašīnists nekādu ātrumu nebija uzņēmis, te nebija arī slīpuma. Pēc tam NLO milzīgā ātrumā nozuda Somijas virzienā. Kopējais laiks, kad NLO "pavadīja" vilcienu bija 1 stunda un 15 minūtes. 1989.gada krievu žurnālā Nr.8 aprakstīts šis gadījums. Par to runāts arī krievpadomju kinofilmā "Citplanētiešu meklējumos" (V poiskah prišeļcev).
1985.gadā no marta līdz maijam Gorkijas lidostas (PSRS) RLS dispečieri novēroja vairākus NLO, kas kustējās ar ātrumiem 6000-7200 km/st.
1985.gada maijā tika zaudēti radiosakari ar krievu kara lidmašīnu MIG-21, vēlāk tā avarējusi. Lidmašīnai 1500 m augstumā tuvumā tika novērots NLO. Kad pārmeklēja lidmašīnas avārijas vietu Povorinas rajonā, meklēšanas grupa mežā pamanīja humanoīdu 3,5 m augumā sudrabainas krāsas tērpā. Pēc tam tika novērota kaut kāda spīdoša objekta pacelšanās no zemes.
1985.gadā NLO ar "iluminatoriem" novēroja pie Mičurinas.
1985.gadā aculiecinieks Cicinskis un viņa komandēta karavīru grupa Diksona salā novēroja kā NLO lēni ievilkās stari.

1986.gada maija vidū Pēterpilī aculiecinieki - autobusa vadītājs V.Potehins un vēl 6 citi autobusu vadītāji, kas 5 no rīta brauca pa Kirova tiltu pāri Ņevai, ieraudzīja aiz Somijas stacijas spožu staru smaragda zaļā krāsā, kas bija vērsts no debesīm uz zemi. Piepeši šis stars izliecās, pēc kā kaut kāds objekts ar 4 atverēm atdalījās no stara sākuma un aši aizšāvās augšup. Gadījums esot aprakstīts informatīvā vēstneša "Novosti" 2.numurā.

1988.gadā notika NLO problemātikai veltīts seminārs Petrozavodskā (Karēlija), kurā pazīstamā lidotāja-izmēģinātāja Marina Popoviča pastāstīja, ka Hisārā (kur tas ir?) 1983.gadā kopā ar aculiecinieku grupu novērojusi spīdošu objektu, kas sākumā pārvietojās pa zigzaga trajektoriju, tad apstājās un karājās, virzīdams pret zemi staru kūli.

1989.gads.
1989.gada vasarā sopkas virsotnē pie Gladkovas staņicas (Tamaņas pussala, Krievija) tika uzieta neparasts līdzens laukumiņš, kurā 12 m diametra aplī simetriski ievietojās 5 apaļas atveres. Atveres bija vienādas - diamatrā līdz 2 m un dziļumā līdz 3 m, sašaurinājās augšas virzienā kā apgāzts spainis. Bedru sienas bija no keramzīta sakusuma - tāds var izveidoties 1200-1300 grādu temperatūrā. Raksturīgi arī, ka stroncija, titāna un retzemju elementu saturs līdzenajā laukumiņā pārsniedza normu. Šo neparasto caurumu vecumu speciālisti noteica kā 2-3 gadus, nekādu cilvēka darbības liecību uz sopkas neatrada. Radās iespaids, ka augsne no caurumiem iztvaikojusi kāda varena starojuma rezultātā. Šādu bedru izveidošanos grūti izskaidrot savādāk kā vien ar staru iedarbību, kas nākuši no kāda nezināma objekta, kas vai nu šeit piezemējies, vai zemu uzk;aries virs sopkas.
1989.gada oktobrī tādi skaitā 6 NLO, kā 2 kopā salikti šķīvji, uzkārās virs ražošanas apvienības "Rūpniecības traktoru rūpnīca" teritorijas Čeboksāros (Krievija). Vēlāk tiem pievienojās vēl 7.NLO. katram no 7 objektiem bija redzamas dzeltenas, zaļas un sarkanas ugunis. Objekti rotēja un pārvietojās vertikālā virzienā uz augšu un leju. Pēc pusstundas 6 objekti milzīgā ātrumā uzšāvās augšup un pazuda, bet viens NLO vēl kādu laiku palika uz vietas.
1989.gada oktobrī Vladimirovas ciema (Kuibiševas apgabala Hvorostjanskas rajonā) apkaimē 5 mehanizatori, kas strādājuši laukā, pamanīja neparastu spīdošu apaļas formas objektu ne mazāk kā 50 m diametrā, kas uzkārās ne pārāk augstu virs aramā lauka. Tam bija saskatāmi "iluminatori," bet apakšējā daļā rotēja mirkšķinoša iekārta. Tad NLO ātri sāka pārvietoties virs lauka pa zigzaga trajektoriju un apgaismot zemi no jaudīga prožektora.
1989.gada oktobrī lodes veida NLO piezemējās Vladimirovkas rajonā (Kuibiševas apgabals, Krievija). Pēc tā aizlidošanas tā nosēšanās vietā tika uzieta neparasta šahta 40-60 cm izmēros un 60 cm dziļumā. Neparasti bija tas, ka tās tuvumānebija izņemtās augsnes atliekas. 4.novembrī uz šo notikuma vietu izbrauca Hvorostjankas rajona KP 1.sekretārs V.Mahovs un rajona izpildkomitejas priekšsēdētājs A.Dobins, kuriem radās iespaids ka zemē šai vietā ticis iesprausts kaut kāds gigantisks stienis.
1989.gada 17.decembra vakarā virkne aculiecinieku vairākās pilsētās novēroja apaļas formas spīdošu NLO, kas secīgi pārlidoja Surgutai, Ņefķejuganskai, Omskai un Altaja novadam. Pie tam aculiecinieki Surgutā un Omskā apgalvoja, ka no objekta nāca 4 spoži stari, kas viņu acu priekšā gan "ieslēdzās," gan "izslēdzās." Omskas PGA pārstāvis majors V.Loginovs ziņoja, ka NLO novērojuši arī kaimiņos esošā aerodroma lidotāji. Tomēr tos nav fiksējuši radiolokatori. Vizuāli novērojot NLO tas bijis 1,5 reizes lielāks par redzamā Mēness disku. Kopējā NLO uzturēšanās Omskas rajonā bija ne vairāk par 5 minūtēm, pēc kā tas sāka ātri attālināties austreņu virzienā. Par objekta parādīšanos tūdaļ tika ziņots pēc instancēm. 5 minūtes pēc tam, kad tas nozuda no Omskas rajona, Altaja novada PGA pārstāvji paziņoja, ka tagad NLO novēro pie sevis. Tas nozīmēja, ka 600 km attālumu tas nolidojis ar aptuveno ātrumu 7000 km/st.

1990.gads.
NLO iznīcina RLS antenu pie Kuibiševas. 1990.gadā naktī uz 13.septembrī tālās izlūkošanas radiolokatora stacijā netālu no Kuibiševas (tagad Samāra) notika ar NLO saistīts incidents. Tas aprakstīts Pievolgas-Urālu Kara apgabala avīzē "Za Rodinu." Viss sācies ar to, ka stacijas dežūrējošā maiņa lokatorā pamanīja liela lidojoša objekta tuvošanos. Maiņas komandieris majors A.Tupļins pavēlēja ieslēgt automātisko atpazīšanas sistēmu, kura "saķerot signālu no objekta, sabojājās" un NLO attēls radara ekrānā piepeši izjuka. Visu to fiksēja mēraparāti un ir arī videoieraksts. Kapteinis P.Lazeiko un vecākais leitnants V.Tolits liecināja, ka no bunkura izgājušie virsnieki ieraudzījuši, kā virs viņiem apmēram 10 m augstumā pārlido trijstūra formas NLO. Stūri bijuši noapaļoti, tā apakša gluda - tajā nebija ne iluminatoru, ne nosēšanās balstu. Augšup no NLO gāja 3 gaiši stari. Jefreitors ("Labāk meita mauka, nekā dēls jefreitors!" Padomju karavīru paruna) S.Dudņiks, būdams sardzē, redzējis kā melns trijstūrains objekts apmēram 15 m izmēros bez logiem un durvīm nolaidās zemē pie stacijas, tad no tā viduča uzliesmoja stars, kas aizdedzināja RLS tērauda antēnu. Kapteinis P.Lazeiko arī pamanīja šo uzliesmojumu, un, kad kopā ar citiem skrēja pie antenas, ieraudzīja, ka tā nokrita uz sāniem un dega it kā būtu no koka. B;akus mētājās tās dzinēji. Sardzes priekšnieks vecākais leitnants V.Gorins pasludināja sardzei trauksmi. Ierindnieks P.Besmetovs, ieraudzījis degošo antenu, pieskrēja jefreitoram S.Dudņikam un sagatavojās šaušanai. Jefreitors iebrēcās, lai nešaujot. Apmēram pēc 1,5 stundām NLO pacēlās augšā un aizlidoja. NLO nosēšanos pie RLS apstiprina arī saimniecības vada komandiera vecākā praporščika V.Voronkova ziņojums, kurā norādīts, ka pēc NLO piezemēšanās sakņu dārzā (redziet, ne tikai omnibusi izbraukā burkānus, bet arī NLO!) visi augu stiebri un tomātu augļi izrādījušies saspiesti un pat zeme bijusi sadragāta kā pēcjaudīga sprādziena. Tā notikums tika aprakstīts avīzēs "Za Rodinu" un "Rabočaja Tribuna," taču pēc tam sākās neizprotamas lietas. Avīzes "Rabočaja Tribuna" korespondentu nez kadēļ vispār neielaida kara daļas teritorijā. Uz avīzes "Sarkanā Zvaigzne" pieprasījumu Pievolgas-Urālu Kara apgabala štāba operatīvais dežurants paziņoja, ka tādas kara daļas vispār neeksistējot. Vēl dīvaināk uzvedās avīzes "Za Rodinu" korespondents D.Rudzits (varbūt latvietis - Rudzītis?), kas bija šo notikumu aprakstījis. Priekšniecības samusināts viņš "Rabočajas Tribunas" korespondentam sāka stāstīt pavisam ko citu - RLS personāls par NLO varētu būt noturējis mākoni, bet tā stari varētu būt bijuši parasti prožektori. Tāpat, iespējams, aizdegusies nevis antena, bet gan izlijusi eļļa, tāpat tomātus dārziņā varētu būt saspiedušas mežacūkas u.tml. /"Rabočaja Tribuna," 1990.gada 23.septembrī/ Viss tas skaidrojums, protams, bija pilnīgi nejēdzīgs. Tikai pēc 2 dienām D.Rudzits veica jaunu un negaidītu viheru. Sarunā ar Anomālo parādību Pēterpils komisijas priekšsēdētāja vietnieku I.Batūrinu viņš piepeši pavēstīja, ka avīzē pie pirmā apraksta beigās gluži vienkārši piemirsuši ierakstīt zemsvītras piezīmi "Ar humoristisku sveicienu." Tai pat laikā viņš kategoriski atteicās nosaukt apdzīvoto vietu, kurā RLS atrodas, tā kavēdams patiesības noskaidrošanu. PGA spēku ģenerālis I.Tretjaks intervijā "Literatūras avīzei" paziņoja, ka nekāda ziņojuma par RLS stacijas antenas iznīcināšanu Kuibiševas rajonā nav bijis, un šo "pīli" it kā izdomājis apgabala avīzes korespondents lasītāju priekam. Krievu ufologi uzskata, ka militāristi vienkārši slēpj patiesos notikumus.
1990.gadā Gorkijā (Krievija) fotografēja apkārtni, bet attīstot uzņēmumus uz tiem parādījās NLO.

Kaut kad.
NLO nosēšanās vietā ir ne tikai izsausējusi, bet arī ārkārtīgi sasmalcināta, it kā pēc jaudīgas apstrādes ar ultraskaņu. Šādi rezultāti esot iegūti pēc NLO nosēšanās vietas izpētes Šarapovaohotā pie Maskavas.

Saites.
NLO novērojumi.
Krievija.