Aliens

Krievijas NLO

Interesanta objekta apraksts ir Kirila-Belozeras klostera ziņojumā varas iestādēm par "meteoriem, kas parādās Belozeras pagastā." Tajā teikts, ka 1663.gada 15.augustā virs Vologdas guberņas Robozeras ciema no ziemeļiem parādījies neparasts spīdošs ķermenis apmēram 40 m diametrā, kas ar lielu troksni nelielā augstumā lēni kustējās dienvidu virzienā, no tā priekšējās daļas ciema tuvuma esošajā ezerā tika virzīti divi stari. Nonācis virs ezera, ķermenis piepeši izgaisa, bet pēc tam parādījās atkal, taču jau 0,5 km uz DR no tās vietas, kur bija izgaisis, un izzuda atkal. Visbeidzot tas parādījās jau trešo reizi 0,5 km attālu no otrās parādīšanās vietas. Pabālēja un izzuda pavisam. Zemnieki, kas mēģināja objektam pietuvoties laivā, juta spēcīgu karstumu, bet ezers pats bija izgaismots 8 m dziļumā. Kopējais NLO novērošanas laiks bija 1,5 stundas.

1716.gada 2.aprīlī NLO tika novēroti pie Pēterpils (Krievija). Notikuma apraksts tika veikts pēc viceadmirāļa Kruisa pavēles un tika sniegts barona De Bī, Nīderlandes vēstnieka Pētera I galmā ziņojumā. Šodien tas tiek glabāts Krievijas Jūras kara flotes arhīvā (315.sēj., I, 519.lieta, 24.-25.lpp.).
"Deviņos vakarā pilnīgi skaidrās bezmākoņu debesīs no ziemeļaustrumiem parādījās dīvains biezi tumšs "mākonis" ar spicu virsotni un platu pamatu, kas milzīgā ātrumā nesās pa debesjumu, 3 minūtēs sasniegdams pusi augstuma līdz zenītam.
Vienlaikus ziemeļos parādījās otrs tāds pats tumšs "mākonis," kas virzījās uz austreņiem, jo pielidoja pirmajam "mākonim" no rieteņu puses. Tuvošanās laikā starp šiem "mākoņiem" izveidojās tāda kā gaismas "kolonna," kas eksistēja vairākas minūtes.
Pēc tam abi "mākoņi"ar briesmīgu spēku sadūrās un it kā sašķīda no briesmīgā trieciena, sadursmes punktā parādījās plašas liesmas, ko pavadīja dūmi, savukārt tajos visos virzienos plaiksnīja liesmu mēles. Bez lielajiem tika novēroti vēl arī liels daudzums mazu "mākonīšu," kas kustējās ar neparastu ātrumu, un kas izšāva spožas liesmas. Bez tam parādījās liels daudzums spozu bultu, kas aizsniedzās līdz 80o no horizonta. Saskaņā ar aculiecinieku aprakstiem, visa aina atgādināja flotu vai armiju kauju un izskatījās visai briesmīgi."
Aprakstā arī tiek pieminēts, ka šai pat laikā ZR parādījusies milzīga mirdzoša "komēta," kas pacēlusies par 12o virs horizonta. Viss šis fenomens turpinājies apmēram ceturksni stundas un 10 vakarā debesis atkal kļuvušas tīras. /avots - G.K.Kolčin, "NLO. Fakti i dokumenti," 1991.g./

1909.gada jūlijā Saratovā (Krievija) novēroja apaļu spīdošu objektu, kas lidoja virs Volgas augšup pret straumi.
1909.gada oktobrī cigāra formas objekts lidoja virs Odesas, veica krasu pagriezienu un pazuda limāna virzienā.

1912.-1913.gadā lido NLO. Laikā, kad Eiropa un Amerika bruņojās un dzīvoja nākamā kara priekšnojautās, laikrakstos parādījās sensacionāli ziņojumi par noslēpumainiem, milzīgiem cigārveida "gaisakuģiem" bez valsts pazīšanās zīmēm un ar prožektoriem līdzīgiem gaismēkļiem. Šie mistiskie gaisakuģi tika novēroti ne tikai Eiropā, bet arī Krievijas impērijas rieteņu daļā, piemēram, Pēterpilī. Krievijā tādi objekti ar diviem prožektoriem parādījās virs Kameņecas-Podoļskas, Belostokas un Slobodas stacijas, pie Gaivoronas, Gaisinas un Žmerinkas tie apgaismoja apvidu.
Krievijas varas iestādes paziņoja, ka krievu aviatori nav veikuši tādus lidojumus virs DR Krievijas un Galīcijas. 
Tajā laikā gaisa kuģniecība spēra tikai pirmos soļus, tikai ideālos laika apstākļos, kad nebija vēja, dirižabļu konstruktori devās īsos pārlidojumos. Savukārt mīklainie melnie cigārveida lidaparāti visbiežāk lidoja naktīs, un bija tehniski labi aprīkoti. Tie spēja attīstīt milzīgu ātrumu, veica zibenīgus manevrus, lidoja pat sniegputenī virs Skandināvijas, vai vētrā virs jūras vai okeāna. Dažkārt cigāri raidīja spēcīgus gaismas kūļus, kas parasti pārbaidīja aculiecieniekus.
Tā laika avīzēs šos lidojošos objektus dēvēja par tiem laikiem modīgā vārdā - "aeroplāni." Tā laika aviācija atradās tikai iedīgļa stadijā, aeroplāniem nebija nekādu navigācijas ierīču, vēl jo vairāk elektroietaišu un prožektoru. Tādēļ tie varēja lidot tikai dienā un labos laika apstākļos lai vizuāli varēto orientēties pēc objektiem uz zemes. Toties NLO lidoja naktīs, ziemā un sliktos laika apstākļos.

Līdz 1989.gadam PSRS Valsts noslēpumu aizsardzības pārvaldē darbojās norādījumi nepublicēt presē materiālus par NLO bez PSRS ZA Vispārējās fizikas un astronomijas nodaļas atļaujas.

Arhīvos sastopamas ziņas par NLO novērojumiem pirms II Pasaules kara.

1934.gadā vairāki ukraiņu lidotāji, kas veica trenniņlidojumu, vakara debesīs pamanīja neparastu ugunīgu bumbu, kas pārvietojās ar lielu ātrumu. Tai pietuvoties lidotājiem neizdevās, un pēc dažām minūtēm tā pazuda skatienam. Lidmašīnas tūdaļ pat atgriezās bāzē, kut satrauktie lidotāji ziņoja vadībai par dīvaino objektu. Tā arī nolēma, ka tas ir kāds jauns imperiālistu ierocis, kuru no šie neģēļi taisās izmantot pret padomju valsti. Tomēr drīzi "no augšas" pienāca oficiāls dokuments, kurā tika apgalvots, ka lidotāji redzējuši lodveida zibeni, tiesa, visai reta paveida.

Ziņojumi par novērotajiem NLO sāka pienākt uzreiz pēc II Pasaules kara beigām.

1947.gadā virs slepenās militārās pilsētiņas Arzamasas, kur notika darbs pie krievu ūdeņraža bumbas radīšanas, vairākas reizes tika novēroti NLO. Tie līdzinājās gariem cigāriem, bija sudrabainā krāsā un naktī spīdēja blāvi oranžā krāsā. NLO parādījās lielā augstumā un riņķoja virs pilsētas. Krievu militāristi tos uzskatīja par amerikāņu spiegu lidmašīnām, mēģināja tās nosēdināt, taču nesekmīgi. 

1951.gadā padomju zemūdene uzgāja PSRS teritoriālajos ūdeņos milzīgu zemūdens objektu, kas lēni pārvietojās apmēram 2 km dziļumā. Tas nekā neesot reaģējis uz pieprasījumu atbildēt (kā gan to var izdarīt, ja radioviļņi ūdenī neizplatās?) un pārtraukt kustību pa PSRS ūdeņiem, tas nesteidzīgi turpināja savu gaitu. netālu esošajam robežapsardzības kuģim tika pavēlēts atbilstošajā kvadrātā nomest dziļumbumbas.
Nodunēja vairāki zemūdens sprādzieni, bet objekts nekādi nelikās traucēts, tāpat arī turpināja pārvietoties. Tomēr pēc kāda brīža tas strauji sāka pacelties. Apmēram 50 m dziļumā tas pārtrauca pacelšanos un lielā ātrumā devās atklātā jūrā, kur pēc pāris mirkļiem izzuda no zemūdenes mēraparātu "redzes lauka."

J.Ņefjodova lidojums (1960.g.). 1960.gadā lidotājs izmēģinātājs pulkvedis Jurijs Ņefjodovs (Юрий Нефёдов) traucās debesīs no kāda aerodroma PSRS Tālajos Austrumos ar gluži jaunu Migu (МиГ). Attālinājies par 200 km no aerodroma un jau grasoties griesties atpakaļ, viņš negaidīti pamanīja tuvojamies tam nesaprotamu objektu. Ņefjodovs nosprieda, ka iespējama sadursme, jo objekts lidoja tieši viņa virzienā. Tomēr pie pašas lidmašīnas objekts krasi pagrieza augšup un pazuda augstumos. Ne viena toreizējā lidmašīna nebija spējīga veikt līdzīgu manevru. Ņefjodovs, kā jau pieredzējis lidotājs, to labu saprata un bija ārkārtīgi pārsteigts. Viņš pat pārlika, vai redzētais nevarētu būt bijis mirāža. 
Tomēr ar to notikums nebeidzās, jo objekts parādījās atkal. Tas panāca lidmašīnu un kādu laiku lidoja tai blakus, tādejādi Ņefjodovam izdevās objektu tuvāk aplūkot. Tas līdzinājās ovālam, tomēr bija tāds neregulārs un negluds - izraisīja asociācijas ar kartupeli. Pavisam sīki to aplūkot bija apgrūtinoši, jo tas intensīvi spīdēja. Lidotājs paziņoja pa rāciju, ka tam seko kads dīvains objekts. Tomēr dispečieri paziņoja, ka radaros neko neredzot. Neparastais "tupenis" turpināja sekot Migam, tad piepeši rāva uz priekšu un nonāca tieši pilota kabīnes priekšā. Ļoti spoža gaisma lauīja pilotam iespēju ko saredzēt un viņš sāka zaudēt vadību pār lidmašīnu. Ņefjodovs zaudēja pašsavaldīšanos - maksimāli palielināja lidaparāta ātrumu un traucās uz priekšu, negrasoties mainīt nosprausto kursu. Pilots uzskatīja, ka "tupenis" jau nu gan parausies malā, bet nekā! Triecienu pilots nesajuta, bat galva sagriezās reibonī, acu priekšā aizpeldēja violeti apļi. Tas turpinājās tikai dažus mirkļus. Kad pilots atģidās, lidmašīna milzīgā ārumā krita lejup. Ar lielām pūlēm viņam izdevās lidaparātu izcelt no šī stāvokļa (krieviski - штопор).
Noteicis kordinātes, lidotājs atsacījās ticēt savām acīm - izrādījās, ka viņš atrodas 350 km no tās vietas, kur bija zaudējis samaņu. Drebošā balsī viņš lūdza apstiprināt savu atrašanās vietu lidojuma vadītājam. Kad Ņefjodovs sazinājās ar aerodromu, tad dispečieri arī notikušajam nevarēja noticēt, jo Ņefjdova lidmašīna pirms 20 minūtēm bija pazudusi no radaru ekrāniem un viņi uzskatīja to par bojāgājušu.
Kad lidotājs atgriezās bāzē, izrādījās, ka viņa pulkstenis atpaliek tieši par 20 minūtēm. Bez tam, nolidojot liekus 350 km, viņš nebija iztērējis ne pili degvielas, bet tas nozīmēja tikai vienu - 20 minūtes viņš vienkārši nebija eksistējis!
Notikušā izmeklēšanai sasauca īpašu komisiju, kurai tā arī neizdevās izskaidrot notikušo. Visi dokumenti tika nodoti arhīvā, bet notikuma dalībnieki parakstījās par "valsts noslēpuma neizpaušanu."

1962.gadā virs Ņevjanskas (Krievija, Sverdlovas apgabals) novēroja NLO, kas sadalās vairākos.

1965.gada augustā ģeologu grupa Krievijā Kondomas upes (Kemerovas apgabals) 30 minūtes novēroja iegarenas formas NLO, kas karājās DR un 60 grādu leņķī pret horizontu. Izmēros tas nebija mazāks par Mēness disks. NLO minūtes laikā pārvērtās par punktu un novērotājiem radās iespaids, ka objekts attālinās no viņiem ārkārtīgā ātrumā, kas, pēc viņu aprēķiniem, bijis apmēram 44 km/s.

1966.gadā padomju flote veica plaās militārās mācības Melnajā jūrā. Piedalījās aviācijas, virsūdens un zemūdens kuģi, un mācības bija paredzētas ilgam laikam. Tomēr tās nācās pārtraukt, jo kuģu dislokācijas rajonā parādījās neparasti objekti, kas lidoja ļoti lielā augstumā. Pēc kāda laika NLO nolaidās zemu, un bija redzami ar neapbruņotu aci. Tiem bija apaļa un cigārveida formas, virs manevru teritorijas pārvietojās visai haotiski. Šādu objektu parādīšanās ne pa jokam satrauca krievu militāros komandierus. Tika pavēlēts šos objektus iznīcināt, taču apšaude nedeva nekādus rezultātus. "Mērķi" turpināja savu haotisko kustību virs mācību rajona.
Viens no "cigāriem" nolaidās pavisam zemu virs ūdens līmeņa. Tad netālu esošais kreiseris pazuda no zemūdens (tās uzpeldēšanas laikā) mēraparātu redzes lauka. Citā vietā mācību raķete, kas bija notēmēta uz NLO, nezināmu iemeslu dēļ izmainīja savu trajektoriju un trāpīja to izšāvušajam kuģim. tapa skaidrs, ka mācības turpināt nevar. 

1969.gada decembrī pie Lizovas ciema (Permas apgabals, Krievija) pie naftas urbuma virs meža parādījās 2 spīdošas elipses. Tad tās palielinājās izmēros un apvienojās vienā bumbā, kuras abās pusēs parādījās kā uz pārlikas vēl divas mazākas bumbas. Visa šī spīdošā "hantele" 10-15 m garumā palidoja 100 m prom no urbuma 30-40 m augstumā. Drīzi centrālajā bumbā pazibēja dzirkstele, kas pārvērtās par disku - diametrā mazliet mazāka par Mēness disku, taču daudz spožāka. Pēc tam 3 bumbu vietā tapa redzams tikai viena irdenas struktūras sfēra ar disku viducī. Pēc pāris sekumdēm disks izzuda, bet bezformīgā bumba pazuda aiz horizonta.

1972.gadā krievu kreisera komanda pie Kuriļu salām novēroja neparastu objektu, kas burtiski "nokrita" no debesīm okeānā. Pats NLO bija lodes formā, kritiena brīdī tas pieņēma konusa formu. Interesanti, ka kritiens ūdenī neradīja šļakatas.

1973.gadā NLO ar zigzaga trajektoriju novēroja pie Belomorskas.

1970.gadā virs Maskavas novēroja NLO, kas sadalās vairākos.

1975.gadā NLO ar kupolu novērots pie Borisogļebskas.

1976.gads.
1976.gada augustā maskavietis A.Troickis (A.M.Troickij) un vēl 6 aculiecinieki virs Pirogovas ūdenskrātuves ieraudzīja sudrabainu metālisku objektu, kas bija kādas 8 reizes lielāks par Mēness disku. Tas lēni kustējās vairāku desitu metru augstumā. Objekta sānu virsmā bija rezamas divas rotējošas joslas. Kad objekts lidoja pāri klātesošajiem aculieciniekiem, tā apakšējā daļā atvērās melna lūka, no kuras izvirzījās tievs cilindrs. Cilindra apakšējā daļa sāka apļot, bet augšējā bija piestiprināta pie objekta.
1976.gadā NLO ar "iluminatoriem" novēroja Sosenku ciemā pie Maskavas. 

1977.gads.
Petrozavodskas fenomens. Septembrī.
1977.gada decembrī vienā no Maskavas apgabala apdzīvotajām vietām zinātnieks biologs pamanījis virs ēkas sudrabainu apli puses Mēness diska izmērā. Rotējot ap vertikālu asi, šis aplis sākumā pārvērtās par elipsi, bet pēc tam - par tipisku "šķīvi" ar abpusējiem izvelvējumiem, kas ar malu bija pavērsts pret novērotāju.
1977.gadā pie Mahačkalas (Dagestāna) novērots NLO, kas kustējies pa "krītošas lapas" trajektoriju.

1978.gads.
1978.gada jūlijā vilciena Sevastopole-Ļeņingrada pasažieri pie Harkovas vairākas minūtes vēroja, kā no nekustīgi karājoša elipses formas NLO izvirzījās kaut kāds stienis ar 3 spoži spīdošiem punktiem. Šis stienis 3 reizes novirzījās pa labi un pēc tam atgriezās iepriekšējā stāvoklī. Pēc tam no NLO izvirzījās stienis ar vienu spīdošu punktu.
1978.gada decembrī virs Maskavas 5 minūtes novēroja lēnu NLO lidojumu. Spīdošais cilindra formas NLO lidoja vertikālā novietojumā un kustības laikā mainīja slīpuma leņķi, reizēm lidojot arī horizontāli. Tad viņš veica līganu pagriezienu un pazuda DR virzienā.
1978.gadā NLO ar kupolu novērots Bezskudņikovā.
1978.gadā Laptjevu jūrā mīnukuģa kapteinim ziņoja, ka uz kuģa gandrīz visi mēraparāti rāda nepareizi, daži no tiem pavisam saplīsa. Tai pat laikā vakts matrozis ziņoja, ka red neparastu objektu, ka karājas tieši virs kuģa. Gandrīz visa komanda izskrēja uz klāja un redzēja kā apmēram 30 m augstumā virs kuģa karājas NLO zvana formā. Tas viss špreksteļoja gaiši dzeltenā krāsā un rādījās puscaurspīdīgs. Tā viducī bija kaut kas viegli pulsējošs - līdzīgi sirdij. Kapteinis un komanda sastinga izbrīnā. Pēc kāda laika NLO lēni un piesardzīgi nolaidās uz ūdens virsmas un ātri devās prom, pazūdot skatienam. Komanda tad attapās, normāli sāka rādīt arī visi mēraparāti. Vēlāk izrādījās, ka arī cits kuģis, kas atradās pāris kilometrus atstatus no mīnu kuģa, arī pamanīja neparastu dzeltenas krāsas objektu, kas netālu pārvietojās pa ūdens virsmu. 
1978.gadā Habarovskas rajonā tika novērots NLO, kas acumirklī mainīja kustības virzienu uz pretējo.
1978.gadā Beļovā pie Maskavas novērots NLO, kas kustējies pa "krītošas lapas" trajektoriju.

1979.gads.
1979.gada februārī virs Gorkijas (Krievija) novēroja kā divi spīdoši objekti, atstājot aiz sevis sudrabainas sliedes, savienojās vienā veselā, kas sāka attālināties.
1979.gada žurnāla "Tehnika-Moloģoži" 3.numurā kosmonauts Hrunovs rakstīja, ka "NLO spēja lielā ātrumā mainīt virzienu par 90 grādiem vienkārši pārsteidz iztēli."
1979.gadā virs Belomorskas lidojis NLO ar mainīgu formu.

1980.gadā Tulā radioinženieris Tjapkins novēroja zvaigznei līdzīgu objektu, kas lidoja no ziemeļiem uz dienvidiem pa zigzaga trajektoriju. Raksturīgi, ka, viņam pārvietojoties, zigzaga posmu attālumi samazinājas. Tad objekts apstājās un karājās 5-6 minūtes.

1981.gada septembrī Prečistojes ciema rajonā (Krievija, Jaroslavļas apgabals) skulptoru un mākslinieku grupa novēroja sudrabainas krāsas spīdošu bumbu 3-3,5 Mēness disku izmērā. Tā nekustīgi karājās 300-500 m augstumā virs ceļa. Tad tikai dažu sekunžu laikā bumba palielinājās izmēros līdz 10-12 Mēness disku izmēriem. Pēc minūtes ap bumbu tās radiusa attālumā izveidojās spožs oreols, bet pati bumba acumirklī izzuda. Novērojums turpinājās ap 3 minūtēm.

1984.gadā NLO ar zigzaga trajektoriju novēroja pie Habarovskas lidostas.

1985.gads.
1985.gadā no marta līdz maijam Gorkijas lidostas (PSRS) RLS dispečieri novēroja vairākus NLO, kas kustējās ar ātrumiem 6000-7200 km/st.
1985.gadā NLO ar "iluminatoriem" novēroja pie Mičurinas.

1988.gadā notika NLO problemātikai veltīts seminārs Petrozavodskā (Karēlija), kurā pazīstamā lidotāja-izmēģinātāja Marina Popoviča pastāstīja, ka Hisārā (kur tas ir?) 1983.gadā kopā ar aculiecinieku grupu novērojusi spīdošu objektu, kas sākumā pārvietojās pa zigzaga trajektoriju, tad apstājās un karājās, virzīdams pret zemi staru kūli.

1989.gads.
1989.gada oktobrī tādi skaitā 6 NLO, kā 2 kopā salikti šķīvji, uzkārās virs ražošanas apvienības "Rūpniecības traktoru rūpnīca" teritorijas Čeboksāros (Krievija). Vēlāk tiem pievienojās vēl 7.NLO. katram no 7 objektiem bija redzamas dzeltenas, zaļas un sarkanas ugunis. Objekti rotēja un pārvietojās vertikālā virzienā uz augšu un leju. Pēc pusstundas 6 objekti milzīgā ātrumā uzšāvās augšup un pazuda, bet viens NLO vēl kādu laiku palika uz vietas.
1989.gada oktobrī Vladimirovas ciema (Kuibiševas apgabala Hvorostjanskas rajonā) apkaimē 5 mehanizatori, kas strādājuši laukā, pamanīja neparastu spīdošu apaļas formas objektu ne mazāk kā 50 m diametrā, kas uzkārās ne pārāk augstu virs aramā lauka. Tam bija saskatāmi "iluminatori," bet apakšējā daļā rotēja mirkšķinoša iekārta. Tad NLO ātri sāka pārvietoties virs lauka pa zigzaga trajektoriju un apgaismot zemi no jaudīga prožektora.

Saites.
NLO novērojumi.
Krievija.