Klonēšana
No vārda clonus - "līdzīgs" (grieķu val.).
Klonēšana ir ģenētiski identisku gēnu, šūnu vai veselu organismu iegūšana un pavairošana bezdzimumu ceļā.
Vēsturiski klonēšana pazīstama vēl no Senās Ķīnas laikiem, kad apzināti ar dzinumiem sāka pavairot kultūraugus.
Procedūras apraksts. Pašlaik pasaulē izšķir divus klonēšanas veidus: terapeitisko un reproduktīvo. Pirmais ļauj pavairot cilmes šūnas, no kurām veidojas visas pārējās šūnas, un tās vēlāk var izmantot ārstnieciskos nolūkos un transplantēt smadzenēs, aknās un citos orgānos. Savukārt reproduktīvā klonēšana ir tehnika, kas ļauj radīt dvīni, izantojot donora šūnu. Dažreiz terapeitisko klonēšanu pieskaita IPC šūnu iegūšanas metodēm, taču tā ir ļoti dārga, turklāt nereti tiek kritizēta kā neētiska un dažās valstīs pat aizliegta ar likumu.
Klonēšanas process nav gluds, taču pēdējie eksperimenti parādījuši, ka dzīvnieku klonēšana zinātniekiem vairs nav šķērslis. Lai gan klonējot Dolliju, no 29 embrijiem spēja attīstīties tikai 3 jēri, un divi mira uzreiz pēc dzimšanas. No 9000 mēģinājumu klonēt govi, tikai 70 bija panākumi, un trešdaļa no tiem vēlāk nomira. Tātad arī klonēšanā mēs esam tikai mēģinājumu sākumos.
Pirmais cilvēka radītais mākslīgais klons. Tādu radīja zinātnieki PSRS jau 1986.gadā – pelēns Maša. Krievu zinātnieki klonēšanai izmantoja embrija šūnu, ne pieauguša dzīvnieka ģenētisko materiālu, kā tas notika vēlāk Dollijas gadījumā.
Dollijas klonēšana. Radīta 1996.gada 5.jūlijā, ņemot ģenētisko materiālu no 5 gadi veca īpatņa. Vārds aizgūts no dziedātājas Dollijas Pārtones. Tikai pēc 7 mēnešiem Roslina institūts Skotijā publiski paziņoja sabiedrībai par to, ka Dollija ir klons – radīta no citas aitas somatiskās šūnas ģenētiskā materiāla. Dollija kļuva par pirmo īpatni pasaulē, kas radīta no pieauguša dzīvnieka DNS un ir ģenētiski identiska savam izejmateriālam. Dollija nodzīvoja 6 pilnus gadus, dzemdēja 4 jērus un nomira 2003. gada 14.februārī. Parasti tādu dzīvnieku vidējais vecums ir 11–12 gadu, tādēļ aitas priekšlaicīgā nāve ir mīklla zinātniekiem.
Viena no hipotēzēm ir tā, ka slavenā aitiņa var būt ģenētiski vecāka nekā tās ķermenis. Tā tas arī varētu būt, jo 2002.gada janvārī dzīvniekam atklāja artrītu, lai gan parasti šī slimība skar krietni vecākas aitas. Aita nomira no progresējošas plaušu slimības, kas arī ir raksturīgi aitām 12 gadu vecumā. Tādējādi pastāv nopietnas šaubas attiecībā uz klonēšanas nekaitīgumu.
Dollija nebija pilnīgs klons jeb identiska kopija. Drīzāk šo eksperimentu var uzskatīt par veiksmīgu mākslīgas gēnu kombinācijas izveidi, kurā liela loma bija nejaušībai. Dollija bija tikai vienano 27 sagatavotajiem embrijiem, kas visi bija nedaudz atšķirīgi.
Suņa klons. Pirmais suni klonēja Dienvidkorejas zinātnieks Hvangs Vū Suks, kas vēlāk viltoja savus pētījumus cilvēka klonēšanas jomā.
Cilvēka klonēšana. Runā, ka cilvēki arī tiekot klonēti, lai gan pierādījumu tam nav. 1997.gada februārī Bahamu salās reģistrētā Clonaid kompānija reģistrēta ar tieši tādu mērķi. 2004.gada 22.februārī kompānijas vadītāja Brigita Buaseljē nosūta ANO vēstuli, kurā apgalvo, ka tā klonējusi jau 13 cilvēku bērnus. Firmas mājas lapā publicētā informācija ir visai skopa.
2004.gadā pasaules ievērību izpelnījās dienvidkorejiešu zinātnieks Hvangs Vū Suks, kas žurnālā Science publicēja savus pētījumus par cilvēka embrija klonēšanu. Suks apgalvoja, ka viņam no embrijiem izdevies iegūt pamatšūnas. Vēl pēc gada publicētajā pētījumā viņš apgalvoja, ka iegūtās pamatšūnas iespējams pieskaņot kon krētam pacientam. Tas tika uzskatīts par izcilu sasniegumu, bet pats zinātnieks kļuva par nacionālo varoni.
Taču drīz parādījās aizdomas, ka viņa pētījumi ir viltoti. Zinātnieks zaudēja darbu un tika notiesāts uz diviem gadiem nosacīti par naudas izšķērdēšanu un nelegālu olšūnu iegādi.
Cilvēka klonēšanas morālais un juridiskais aspekts. Eiropas Cilvēktiesību harta cilvēku klonēšanu aizliedz.
Kanādā aizliegti eksperimenti ar cilvēku un dzīvnieku DNS kombinēšanu.
Austrālijā un lielā daļā ASV pavalstu cilvēku klonēšana ir aizliegta.Lielbritānijā kopš 2008.gada ir atļauti eksperimenti ar cilvēku-dzīvnieku embriju hibrīdiem, lai pētītu smagu iedzimtu slimību ārstēšanas iespējas. Laboratorijā jau radīti vairāk nekā 150 šādi hibrīdi.
Romas Katoļu baznīca un Islāma akadēmija pasludinājušas, ka cilvēka klonēšana ir grēks.
Rezerves daļas cilvēkam. Klonēšana, iespējams, nākotnē paver iespēju ražot cilvēku "rezerves daļas." Tā varētu ārstēt tādas slimības kā diabēts, hepatīts, parkinsonisms, Alcheimera slimība.
Izmantojot pieauguša cilvēka cilmes šūnas, pirmie (2012.g. - pagaidām arī vienīgie!) pasaulē, tieši latviešu zinātnieki mākslīgi izaudzējuši aknu.
Secinājumi. Patlaban ir skaidrs, ka klonēšana ir tikai liela procesa sākums un pati par sevi neko neatrisina. Sajūsmu izraisīja jau tas vien, ka kas tāds ir kļuvis iespējams.
