Kartupeļi
Nakteņu dzimtas kultūraugs.
Vēsture. Tie radās pirms 8000 gadiem Titikakas ezera apkaimē.
Saldie kartupeļi kečvu (inku) valodā tiek saukts par cumar.
Jaunzēlandes maori tos sauc par kumara.
Tie aug arī Lieldienu salā, kas tiek izmantots kā arguments tam, ka kultūra Lieldienu salā ienākusi no Dienvidamerikas.
Taiti salā tos sauc par umara.
Havajiešu mīts vēsta, ka bēgdama no sava nāvīgā mīļākā, Lono-Mu-Ku pazaudēja kāju. No tās izauga pirmais saldais kartupelis.
XVI gs. spāņi kartupeļus no Dienvidamerikas nogādāja Eiropā, no kurienes tie izpatījās pa visu pārējo pasauli.
Lielais kartupeļu bads (1845.-1851.g.). Galvenā lauksaimniecības kultūra tolaik Īrijā bija kartupelis, un tika iespēts pabarot pieaugošo iedzīvotāju skaitu. Tomēr kartupelis arī kļuva par nākamo dramatisko notikumu cēloni. kartupelim uz bruka miltrasas slimība, un zuda daļa ražas. Laikā no 1845. līdz 1851.gadam bads paņēma 1,5 miljonus īrijas iedzīvotāju (no kopējiem 8 miljoniem salas iedzīvotāju). Vēl miljons labākas dzīves meklējumos emigrēja uz Angliju un Ameriku. Lielbritānijas valdība sniedza palīdzību īru zemniekiem: organizēja sabiedriskos darbus par subsidētu naudu. Konservatīvā britu valdība iepirka graudus no ārzemēm, lai pamazinātos to cena tirgū un īri atkal varētu atļauties nopirkt sev pārtiku. Tomēr šī valdība krita, un tās vietā nākusī vigu valdība iepirkšanu vairs neveica, jo kļūdaini uzskatīja, ka tirgus pats visu sakārtos. Sekoja nākamie neražas gadi, un britu valdības neieinteresētības dēļ radās uzskats, ka tādejādi briti iznīcina īrus. Tas izraisīja sacelšanos arī Lielā bada laikā.
Mūsdienās tie ir galvenais pārtikas produkts daudzās valstīs - kartupeļi ir 5.lielākā pārtikas kultūra pasaulē (pēc kukurūzas, kviešiem, rīsiem un cukurniedrēm).
2007.gadā visā pasaulē tika ievāktas 300 miljonu tonnas kartupeļu. Kopumā pasaulē ir vairāk nekā 5000 dažādu kartupeļu veidu. Šo dārzeņu tēriņš pasaulē uz vienu iedzīvotāju ir aptuveni 31,3 kilogrami gadā. Eiropā tas ir augtāks - 87,8 kilogrami. Tikmēr Amerikā vidēji viens iedzīvotājs gadā apēd 54 kilogramus kartupeļu.
Andu reģionā kartupeļi vēl joprojām tiek audzēti saskaņā ar senajiem paņēmieniem. Zemnieki izmanto tradicionālos darbarīkus, piemēram chakitaklla jeb kājas arklu. Kartupeļus sastāda vagās un mēslo ar aitu kakām.
Kartupeļu uzglabāšana. Ja iespējams, kartupeļus iesaka turēt kopā ar āboliem, jo tie izdala gāzi - etilēnu, kas, nonākot saskarsmē ar kartupeļiem, neļauj tiem dīgt. Tiesa, dažiem augļiem un dārzeņiem āboli var izraisīt pārāk ātru nogatavošanos. Nekādā gadījumā nav ieteicams mazgāt kartupeļus pirms uzglabāšanas. Tie noteikti ir jātur prom no gaismas un jāpārliecinās, ka tie atrodas sausā vietā, lai dārzeņi nesabojātos. Vislabāk tos uzglabāt grozos vai maisos vēsā vietā. Tumšs skapis, piemēram, pieliekamais, būs labākais risinājums.
Kartupeļi cīņā pret traipiem un rūsu. Jāpārgriež kartupeli uz pusēm un ar to jāierīvē traipu. Nepieciešams, lai dārzeņa sastāvā esošais dabiskais mitrums un ciete iekļūtu auduma šķiedrās. Paturiet 15 minūtes un izskalojiet. Ar kartupeļiem var notīrīt arī rokas pēc saskarsmes ar bietēm vai ogām.
Vēl viens veids, kā tikt vaļā no traipiem, ir ievietot dažus rīvētus kartupeļus bļodā ar siltu ūdeni un atstāt, līdz ūdens kļūst duļķaini balts. Tad kartupeļus izņem un ar šo ūdeni izmazgā traipa vietu.
Kartupeļus var arī izmatot, lai cīnītos ar rūsu. Šie dārzeņi satur skābeņskābi, kas palīdz noņemt rūsu no metāla, tostarp arī dzelzs. Pārgrieziet kartupeli uz pusēm, pēc tam iemērciet dzeramajā sodā (der arī trauku mazgāšanas līdzeklis) un berzējiet ar to, piemēram, čuguna pannas sarūsējušo daļu.
Kartupeļi Latvijā. Latvijā kartupeli ieveda 1673.gadā. Latvijā audzē un piedāvā ap 60 kartupeļu šķirnēm.
Genoms. 2012.gadā ticis atšifrēts kartupeļa genoms.
Amerikā ik gadu 19.augustā svin Kartupeļu dienu.
Čuņjo. Inku laikā Peru kartupeļus konservēja pēc šādas metodes. Dienā kartupeļus turēja karstos saules staros, bet naktī - kalnos salā. Tādejādi izkaltētus kartupeļus sajauca ar ūdeni, sāli un koruņjo. Inku laikā tā bija ikdienišķa pārtika indiāņiem.
Saites.
Kultūraugi.
