Ķirurģija, ķirurgi
Cheir ("roka" - grieķu va.) + ergon ("darbs" - grieķu val.).
Medicīnas nozare, kas pētī slimības, kuru ārstēšanas metode ir mehāniska iedarbība (ar instrumentiem vai rokām) tieši uz patoloģisko procesu, un izstrādā ķirurģiskās ārstēšanas metodes un paņēmienus.
Vēsture. Sv.Dominiks nosodīja izmēģinājumu un novērojumu metodi zinātnē un uz šā pamata aizliedza Dominikāņu ordeņa locekļiem studēt dabas zinātnes un medicīnu. Tā veselus tūkstoš gadus kristīgā baznīca uzskatīja par grēku nodarboties ar ķirurģiju.
Jau XIX gs. beigās no ķirurģijas atdalījās un par patstāvīgām medicīnas nozarēm kļuva ginekoloģija, oftalmoloģija, uroloģija, otolaringoloģija. XX gs. izveidojās onkoloģija. Par patstāvīgām nozarēm kļuvušas neiroķirurģija (nodarbojas ar CNS un perifērās nervu sistēmas slimību ķirurģiskās ārstēšanas teoriju un praksi), proktoloģija (pētī taisnās zarnas funkcijas un slimības), ortopēdija, trumatoloģija, torakālā ķirurģija, bērnu ķirurģija, plastiskā ķirurģija.
Ķirurģijas nozares.
Abdominālā ķirurģija. Pamatlicējs vācu ķirurgs Teodors Bilrots.
Neiroķirurģija.
Ķirurģisko operāciju veidi.
Ekstirpācija.
Saites.
Medicīna un mediķi.
